Jēkabpils novada dome atbalsta vēja elektrostaciju parka būvniecību Vīpes un Mežāres pagastu teritorijā

Dome noteica, ka SIA “PurpleGreen Solwin” pienākums ir stingri ievērot un izpildīt Valsts vides dienesta atzinumā ietvertos nosacījumus visos būvniecības un ekspluatācijas posmos, kā arī īstenojot paredzēto darbību, sekmēt un veicināt Jēkabpils novada vides ilgtspējas un ekonomisko attīstību, vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu, dabas vērtību saudzīgu izmantošanu un vides aizsardzības principu ievērošanu, kā arī iespēju robežās sekmēt iniciatīvu īstenošanu vietējās kopienas un Jēkabpils novada attīstībai.

a)  VES apbūves laukumu un saistītās infrastruktūras projektēšanas un būvniecības laikā ir jāņem vērā dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” reģistrētais īpaši aizsargājamo biotopu un sugu atradņu, dižkoku, potenciālo dižkoku novietojums, lai nodrošinātu to saglabāšanu. Ja VES apbūves laukumu un saistītās infrastruktūras izbūve var radīt Ziņojumā neidentificētu ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, sugu atradnēm, dižkokiem vai potenciāliem dižkokiem, jāveic konsultācijas ar DAP (Dabas aizsardzības pārvalde) par risinājumiem ietekmes mazināšanai vai kompensēšanai.

b)  Ja Vēja Parka infrastruktūras izbūves ietekmes zonā atrodas dižkoki, kurus nepieciešams nocirst vai kuru augšanas zonas var tikt ietekmētas, lai paredzēto darbību īstenotu, Ierosinātājai jākonsultējas ar arboristu par tehniskajiem risinājumiem, lai maksimāli saudzētu konstatētos kokus. Aizsargājamo koku nociršana iespējama tikai saņemot DAP rakstisku atļauju. Arborista atzinums kopā ar DAP saskaņojumu jāpievieno būvprojektam.

c)  Projektējot VES Nr. E5 apbūves laukumu, pievedceļus un kabeļu trases, tie jāplāno  ārpus aizsargājamā zālāju biotopa poligona Nr. 24MD24_02. 

d)  Veicot kabeļu trases izbūvi no VES Nr. E16 līdz transformatoru apakšstacijai, nav pieļaujama būvdarbu radīta negatīva ietekme uz saldūdeņu biotopa poligonu Nr. 19EZ104_14, piemēram, to daļēji aizberot.

e)  Lai novērstu kabeļu trašu būvniecības ietekmi uz aizsargājamiem purvu biotopiem, kabeļu trasi ieteicams izbūvēt uz dienvidiem no Vēveru purva. Ja tiek pieņemts lēmums par kabeļu trases izbūvi, šķērsojot Vēveru purvu, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz augsto purvu biotopiem, kabeļu trases posma, kas šķērso Vēveru purvu, izbūve jāveic pa esošo grāvju atbērtnēm. 

f)  Ja tiek pieņemts lēmums par VES Nr. E1, E2, E3 un E4 būvniecību, dabas lieguma “Gaiņu purvs” tiešā tuvumā, esošo meliorāciju sistēmu pārbūves projekta izstrādei vismaz gadu jāveic gruntsūdens monitorings. Gruntsūdens monitorings jāturpina vismaz piecus gadus pēc ekspluatācijas uzsākšanas.  Gruntsūdens monitoringa akas jāierīko teritorijā starp plānoto VES apbūves laukumiem, pievedceļiem un dabas liegumu “Gaiņu purvs”. 

g)  Projektējot VES Nr. E1, E2, E3, E4 apbūves laukumus un infrastruktūru, ir jāparedz tādi būvniecības risinājumi, kas nodrošina esošā hidroloģiskā režīma saglabāšanu dabas liegumā “Gaiņu purvs”, vai hidroloģiskā režīma atjaunošanu pēc būvdarbu pabeigšanas. Būvprojekta izstrādes laikā, izstrādājot meliorāciju sistēmu pārbūves projektus, jāveic hidroloģiskā modelēšana un/vai hidroloģiskā izpēte, un ir jāpiesaista hidrologs un meža biotopu eksperts, kas izvērtē izvēlēto būvniecības risinājumu un, ja nepieciešams, sagatavo plānu hidroloģiskā režīma atjaunošanai. Hidrologa un meža biotopu eksperta atzinums un, ja nepieciešams, plāns hidroloģiskā režīma atjaunošanai ir jāiesniedz saskaņošanai DAP. Atzinums, plāns un DAP saskaņojums ir jāpievieno būvprojektam. 

h)  Projektējot pievedceļus un kabeļu līnijas uz VES Nr. E1, E2, E3, E4, infrastruktūras izvietojums jāplāno ārpus zālāju biotopa poligona 19GJ035_256. 

i)  Vietās, kur paredzēta ūdensteču šķērsošana, izbūvējot jaunus pievedceļus vai kabeļa trases, jānodrošina brīvs ūdens plūdums esošajā ūdensteces platumā, neveidojot barjeras vai kāples, kā arī pēc darbu veikšanas jāatjauno krastu veģetāciju, lai novērstu suspendēto augsnes daļiņu, kā arī dažādu lauksaimniecības platībās izmantoto augu aizsardzības līdzekļu un mēslojuma ienesi. 

j)  VES montāžas laukumu, pievedceļu un elektropārvades kabeļu trašu teritorijā esošās lielu dimensiju (>25 cm) kritalas un novāktie ekoloģiskie koki izcirtumos jāpārvieto uz tuvāko mežaudzi. Kritalas un nocirsto ekoloģisko koku stumbri pārvietojami, iespēju robežās tos nesagarumojot. Norādītie pasākumi īstenojami, ja Vēja Parka būvniecībai paredzētajos nekustamajos īpašumos ir pieejamas atbilstošas teritorijas ārpus būvlaukuma teritorijas vai arī šādai pārvietošanai tiek saņemts blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja saskaņojums. 

k)  Ja būvprojekta izstrādes laikā nepieciešams precizēt vai mainīt plānoto VES apbūves laukumu, pievedceļu vai kabeļu līniju izbūves vietas, tad jāveic atkārtoti izvērtējums par precizēto vai izmainīto paredzētās darbības īstenošanas vietu iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamo sugu atradnēm un aizsargājamo biotopu platībām. Attiecīgo sugu un biotopu ekspertiem ir jāsagatavo atzinums, kas jāpievieno būvprojektam. 

l)  Nav pieļaujams radīt apstākļus invazīvo sugu straujākai izplatībai vēja parka būvniecības un ekspluatācijas laikā. Nav pieļaujama augsnes virskārtas izvešana no ar invazīvām sugām invadētajām Darbības vietas teritorijām/zonām ārpus Paredzētās darbības teritorijas un no invadētām teritorijām pievestas melnzemes izmantošana Darbības vietas rekultivācijā. 

m) Jāizstrādā detalizēts transportēšanas maršruta plāns VES lielgabarīta un smagsvara konstrukciju transportēšanai. Ja plāna izstrādes ietvaros tiek secināts, ka konstrukciju transportēšanu nav iespējams veikt, neskarot dižkokus un DPPS “Ozols” reģistrētas koku alejas, sadarbībā ar arboristu jāizstrādā un jāīsteno ietekmi samazinoši pasākumi. 

n) Atmežošanas (koku, krūmu ciršana, apauguma/veģetācijas, zemes virskārtas novākšanas) darbus neveic no 1. marta līdz 1. jūlijam, lai nodrošinātu putnu sugu aizsardzību ligzdošanas laikā un sikspārņu aizsardzību vairošanās un migrācijas periodā. 

o)  VES jāaprīko ar kameru sistēmām jūras ērgļa, mazā ērgļa, peļu klijāna, dzērves, baltā un zivju gārņa, melnā un baltā stārķa lidojumu detektēšanai. Iekārtām jānodrošina pārlidojumu detektēšana un, rotora griešanās ātruma būtiska samazināšana vai apturēšana, lai novērstu iepriekš minēto putnu sadursmes ar VES. Izvēloties iekārtas, Ierosinātājai jāņem vēra, ka putni pārlidojumus var veikt ne tikai dienas gaišajā daļā, bet arī krēslas apstākļos. DAP var lemt par detektējamo sugu saraksta pārskatīšanu, ja ekspluatācijas laika monitoringa rezultāti liecina par nozīmīgu citu putnu sugu bojāeju Vēja Parkā, uzklausot Ierosinātājas viedokli par izvēlētas tehnoloģijas tehniskajām iespējām, vai noteikt citus pasākumus ietekmes mazināšanai vai kompensēšanai. 

p)  Vēja Parka darbība pastiprināti jāuzrauga pavasara un rudens migrācijas periodos. Jānodrošina staciju darbības apturēšana brīžos, kad teritorijā uzturas nozīmīgi caurceļojošo putnu bari. Baros lidojošu putnu pārlidojumu detektēšanai ieteicams izmantot putnu radaru sistēmas, kas ļauj fiksēt putnu pārlidojumus arī nakts laikā un sliktas redzamības laika apstākļos. Jānodrošina kvalificēta speciālista klātbūtne, kas veic teritorijas uzraudzību un dod atļauju VES darbības atjaunošanai pēc tam, kad caurceļojošie putnu bari ir pametuši teritoriju un VES darbība nerada sadursmju riskus.

q)  VES izbūve nav atļauta upju buferzonās: no VES spārna projekcijas līdz Neretas, Ūdzes, Mārsnas un Atašas upei jānodrošina vismaz 100 m plata buferzona.

r)  Jānodrošina ornitofaunas monitorings Vēja Parkā pirmsbūvniecības, būvniecības un VES ekspluatācijas laikā. Prioritāri nepieciešams veikt ligzdojošo dienas plēsīgo putnu, migrējošo putnu, melno un balto stārķu, zivju un balto gārņu, dzērvju, pūčveidīgo un vistveidīgo putnu monitoringu, kā arī bojā gājušo putnu uzskaites ekspluatācijas laikā. 

s)  Pirmsbūvniecības monitoringa ietvaros jāparedz iegūt datus, kas ir derīgi sadursmju riska modeļiem (collision risk models), jāveic sadursmju riska aprēķini,  un jāizvērtē sadursmju riska modelēšanas rezultāti, lai precizētu šī atzinuma 6.12.8.54. punkta o) un p) apakšpunktā noteikto sistēmu iestatījumus un, ja nepieciešams, precizētu detektējamo sugu sarakstu.

t)  Ja, balstoties uz Vēja Parka ekspluatācijas laikā veiktā monitoringa datiem un izdarītajiem secinājumiem, tiek konstatēta būtiska negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamajām putnu sugām, Ierosinātājai sadarbībā ar ornitologu jāizstrādā ietekmi mazinošie vai nepieciešamības gadījumā kompensējošie pasākumi, nosakot sasniedzamos mērķus, ieviešanas laiku un vērtēšanas kvantitatīvos kritērijus. Ietekmi mazinošo vai kompensējošo pasākumu plāna izstrādē iesaistāmi sertificēti eksperti un tas jāsaskaņo ar DAP. Ja tiek konstatēts, ka, veicot ietekmi mazinošos vai kompensējošos pasākumus, sākotnēji izvirzītie mērķi netiek sasniegti, tajā skaitā plānā norādītajā ieviešanas laikā, pasākumu plāns jāpārskata, ja nepieciešams, pārskatot pasākumu īstenošanas teritorijas, bet negrozot sasniedzamos mērķus. 

u)  Ja Vēja Parka teritorijā un līdz 1 km attālumā no tā tiek atrasti krituši dzīvnieki – mežacūkas, stirnas, brieži vai aļņi, Ierosinātājai jānodrošina to aizvākšana, lai mazinātu dienas plēsīgo putnu pulcēšanās risku VES tuvumā.

v) Ja pirmsbūvniecības monitoringa laikā Vēja Parka teritorijā vai tās perifērijā tiek konstatētas līdz šim neapzinātas rubeņu riesta vietas, jānodrošina VES masta pirmā/pirmo posmu tumšāks krāsojums, vismaz līdz 20 m augstumam, vai pakāpeniska krāsas pāreja no tumšas uz gaišu, risinājumus saskaņojot ar DAP.

w)  Elektropārvadei jāizmanto kabeļi. Ja tomēr nepieciešamas gaisa elektropārvades līnijas, tās jāmarķē ar putniem pamanāmiem marķieriem. 

x ) Ja VES teritorijas norobežošanai nepieciešams žogs, tas jāveido iespējami zemāks un jānodrošina tā pamanāmība putniem ar piemērotiem marķieriem.

y)  Ja būvprojektēšanas laikā tiek izvēlēts  VES modelis, kas nav vērtēts Ziņojumā, vai paredzēts mainīt stacijas tehniskos parametrus, kā rezultātā VES spārna zemākais punkts atradīsies tuvāk zemei par 80  m, ir jāsaņem atkārtots sikspārņu eksperta vērtējums par izmaiņu nozīmīgumu un iepriekš noteikto pasākumu ietekmes mazināšanai pietiekamību.

z) Jānodrošina visu VES darbības apturēšana vai neuzsākšana no 1. jūlija līdz 15. septembrim nakts laikā no saulrieta līdz saullēktam, ja vienlaikus izpildās šādi nosacījumi: 

 1) gaisa temperatūra ir augstāka par 100C (mērījumi  jāveic līdz 10 m virs zemes virsmas),

2) nav lietus vai tā stiprums nepārsniedz 1 mm/h, 3) vēja ātrums turbīnas rotora augstumā ir 5 m/s vai mazāks (attiecas uz VES, kas izvietotas atklātā ainavā) vai 6 m/s vai mazāks (attiecas uz VES, kas atrodas mežā vai līdz 200 m attālumā no mežaudzes, attālumu mērot no spārnu gala jeb pārkares projekcijas). 

aa) Jānodrošina sikspārņu akustiskais monitorings vismaz vienu gadu pirms Vēja Parka būvniecības uzsākšanas, lai aktualizētu informāciju par faktisko situāciju un noteiktu konkrētas VES, uz kurām attiecināmi šī atzinuma 6.12.8.54. punkta z)apakšpunktā minētie darbības īstenošanas nosacījumi. Izstrādājot sikspārņu pirmsbūvniecības monitoringa programmu, ja nepieciešams, pārskata uzskaišu maršrutus un punktus, vismaz vienu monitoringa staciju izvietojot dabas liegumā “Gaiņu purvs”.

bb) Jānodrošina akustiskais monitorings un sikspārņu bojāejas monitorings vismaz pirmajā un otrajā gadā pēc VES darbības uzsākšanas atbilstoši Ziņojuma 7. nodaļā paredzētajam. Sikspārņu monitorings jāveic saskaņā ar Latvijas Sikspārņu Pētniecības biedrības izstrādātajām vadlīnijām - “Vadlīnijas vēja elektrostaciju ietekmes uz sikspārņiem novērtēšanai”. Monitorings jāveic sadarbībā ar attiecīgās jomas sertificētu ekspertu/ekspertiem. Monitoringa rezultāti jāiesniedz DAP. 

cc) Ekspluatācijas perioda monitoringa programmā jāietver konkrēti skaitliski rādītāji, pie kuriem ietekme uz sikspārņu populāciju uzskatāma kā kritiska. Ņemot vērā monitoringa rezultātus, nepieciešamības gadījumā Ierosinātajai sadarbībā ar atbilstošajiem speciālistiem ir jāsagatavo kaitējuma samazināšanas plāns, nosakot katras atsevišķās VES darbības režīmus, līdz pat VES apturēšanai noteiktā kalendāra periodā vai atsevišķās diennakts daļās. VES ierobežojumu pārskatīšana un citu risinājumu, tostarp viedo risinājumu tehnoloģiju pielietošana ietekmes mazināšanai uz sikspārņu sugām ir jāskaņo ar sertificētu sugu un biotopu ekspertu un DAP, pamatojot to ar monitoringa ietvaros iegūtiem datiem. Monitoringa dati un atskaites, kurās iekļauta arī izvērtējuma daļa, jāiesniedz DAP. Ņemot vērā monitoringa rezultātus, DAP var lemt par atzinumā norādīto ietekmi mazinošo pasākumu izmaiņām vai papildus pasākumu īstenošanas nepieciešamību, noskaidrojot un izvērtējot Ierosinātājas viedokli un argumentus, kā arī, ja, attiecināms, par monitoringa termiņa pagarināšanu. 

dd) Vēja Parka ekspluatācijas laika monitoringu programmas saskaņojamas ar DAP, tās iesniedzot DAP trīs mēnešus pirms lauku darbu uzsākšanas. Putnu un sikspārņu monitoringa ietvaros ievāktie dati un monitoringa rezultātu izvērtējums jāiesniedz DAP ar to saskaņotā formātā. Pārskatu par monitoringa rezultātiem jāsagatavo sertificētam sikspārņu un putnu ekspertam.

ee) Pirms būvvalde izdara atzīmi par būvdarbu uzsākšanu, jāsaņem DAP saskaņojums par būvprojekta risinājumiem. Būvprojekta saskaņošana un atzīmes par būvdarbu uzsākšanu izdarīšana ir pieļaujama tikai tad, ja ir nodrošināta no šī atzinuma izrietošo prasību izpilde būvprojektēšanas laikā un pirms Vēja Parka būvniecības uzsākšanas, tostarp DAP ir iesniegti un saskaņoti pirmsbūvniecības monitoringa rezultāti un atzinumi/izvērtējumi par hidroloģiju, no kuriem izriet, ka jomā sertificēts dabas eksperts/ eksperti nav identificējuši nepieciešamību noteikt papildus prasības un/vai ierobežojumus VES izvietojumam vai darbību režīmiem.