2024.gada 22. jūnijs

Laimdots, Laimiņš, Ludmila

Iedzīvotāji atzīst, ka meklē informāciju par pārtikas veselīgumu

Iedzīvotāji atzīst, ka meklē informāciju par pārtikas veselīgumu

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju kopumā interesē veselīgākas pārtikas iegāde un patērētā sāls un cukura daudzuma samazināšana – 64% respondentu aptaujā ir atzinuši, ka viņus interesē, kā samazināt ikdienas uzturā patērētā sāls un/vai cukura daudzumu, liecina pētījumu centra “SKDS” sadarbībā ar “Lidl Latvija” veiktā aptauja*, informē Lidl pārstāvis Latvijā Ingars Rudzītis.

54% respondentu ir norādījuši, ka vienkāršs un ērti saprotams marķējums par pārtikas produkta uzturvērtības novērtējumu stimulētu veikalā vairāk izvēlēties produktus ar augstāku uzturvērtību un zemāku cukura, tauku un sāls saturu.  Šobrīd jau pastāvošo pārtikas marķējuma sistēmu Nutri-score, kas tiek izmantota Eiropā, Latvijā ir pamanījuši 38% iedzīvotāju.

Dzīvesveids ir viens no būtiskākajiem veselību ietekmējošajiem faktoriem, diemžēl Latvijā aptaukošanās izplatības līmenis sabiedrībā ir daudz augstāks par ES vidējo rādītāju – Latvijā liekais svars ir katrai ceturtajai sievietei un katram sestajam vīrietim.

Bērnu vidū gandrīz vienai ceturtdaļai pirmklasnieku ir liekā ķermeņa masa un aptaukošanās – šādus satraucošus datus rāda Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam.

Veselīgs uzturs līdz ar fiziskajām aktivitātēm ir stūrakmeņi veselībā nodzīvotiem gadiem, tādēļ sabiedrības izglītošana par veselīgiem produktiem un veselīgām iepirkšanās izvēlēm veikalos ir ļoti svarīga. Tomēr nereti labos plānus sagrauj grūtības atrast un saprast informāciju par katra produkta uzturvērtību un veselīgumu – sarežģīti dati uz produktu marķējumiem ir sarakstīti maziem burtiņiem un traucē uztvert pašu galveno, to atzīst arī 35% aptaujas dalībnieku.

Taču vienkāršs un ērti saprotams marķējums par pārtikas produkta uzturvērtības novērtējumu jau ir izstrādāts – tas ir Nutri-score.

“Nutri-score ir zinātniski pamatota pārtikas marķējuma sistēma, kas ātri un raiti kategorizē produktus pēc to uztura vērtības. Marķējuma nosaukums ir saīsinājums no angļu “nutritional score”, kas tulkojumā nozīmē “uzturvērtības punktu skaits”. Svarīgs fakts, kas jāliek aiz auss – vislabāk burtu kaujas jeb produktu savstarpējo salīdzināšanu veikt vienas produktu kategorijas ietvaros. Nebūs loģiski paņemt rupjmaizi, kas pēc būtības ir A, un salīdzināt ar cukurotu batoniņu, kas ir D vai E. Tie produkti ir dažādi pēc savas pamata būtības. Savā starpā nepieciešams salīdzināt vai nu vairākas maizes, vai nu vairākus šokolādes batoniņus,” stāsta uztura speciāliste Ksenija Andrijanova.

Kā lasīt marķējumu? 

Nutri-score marķējums ir balstīts uz luksofora krāsu principu un sniedz informāciju līdzīgi kā energoefektivitātes marķējums. Produkti, kas marķēti ar zaļu krāsu un A burtu, ir produkti ar augstāku uzturvērtību un varētu būt ikdienas patēriņa grozā, savukārt produkti, kas marķēti ar tumši oranžu (vai sarkanu) krāsu un E burtu, ir produkti, kas satur lielāku to sastāvdaļu daudzumu, kas būtu jāierobežo ikdienas uzturā (piesātinātie tauki, cukurs, sāls).

Nutri-score aprēķinu algoritmu ir izstrādājusi starptautiska uztura zinātnieku komanda. Tas nav obligāts, taču ir oficiāli atzīts daudzās ES valstīs. Tādēļ arvien vairāk ražotāju izvēlas izvietot Nutri-score marķējumu uz produktu iepakojuma, lai atvieglotu pircēju izvēles, salīdzinot produktus vienas grupas ietvaros, piemēram, picas ar picām, maizi ar maizi, šokolādes batoniņus ar batoniņiem.

Arī “Lidl” veikalos diezgan plašs preču klāsts jau ir marķēts ar Nutri-score marķējumu, un to skaits pastāvīgi pieaug. “Mums rūp produktu satura caurskatāmība un veselīgākas pārtikas izvēles. Ar Nutri-score marķējuma palīdzību mēs ļaujam saviem klientiem vieglāk orientēties produktos un pieņemt lēmumus pārdomātākam uzturam. Tāpat mēs esam apņēmušies samazināt sāls un cukura daudzumu savu zīmolu produktos un citādi rūpēties par veselīgāku pārtikas patēriņu,” saka Antra Birzule, “Lidl Latvija” korporatīvās sociālās atbildības vadītāja.

Ko domā sabiedrība?

Aptaujas dati iezīmē mēreni pozitīvu ainu – pircēji pakāpeniski sāk pievērst uzmanību marķējumiem un izprast tos. 38% aptaujas dalībnieku atbildēja, ka ir redzējuši pārtikas produkta uzturvērtības novērtējuma marķējumu Nutri-score: 14% respondentu marķējumu ir redzējuši un zina, ko tas nozīmē; 24% respondentu marķējumu ir redzējuši, bet nezina, ko tas nozīmē. Salīdzinoši biežāk Nutri-score marķējumu ir ievērojuši jaunāki cilvēki vecumā līdz 34 gadiem. No tiem aptaujas dalībniekiem, kas zina šo marķējumu, 78% atzina, ka bieži vai dažkārt to ņem vērā, izvēloties produktus.

“Veselības ministrija ir iecerējusi līdz šā gada beigām izstrādāt pasākumu plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai Latvijā. Izglītošanai un informēšanai šādā plānā ir ļoti liela nozīme, tādēļ mēs uzskatām, ka Nutri-score marķējums kā ļoti vienkārši uztverams un saprotams apzīmējums būtu virzāms plašākai lietošanai, lai palīdzētu mums visiem pieņemt pārdomātus pirkuma lēmumus,” saka A. Birzule.

*Aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem, tā veikta 2024. gada aprīlī.



 

Atstājiet komentāru