Ervīns Keišs: Vēl nekas nav kārtībā, bet kopējais noskaņojums šobrīd ir krietni stabilāks, kā gada sākumā
- Sandra Mikanovska --
- 14 septembris 2023 --
- 2Komentāri
Tiekoties ar SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāju Ervīnu Keišu “Ceturtdiena” lūdza raksturot slimnīcas pašreizējo finansiālo situāciju un vai pastāv iespēja, ka stundā X slimnīca piedzīvo bankrotu?
“Es negribētu kultivēt retoriku par X stundu un bankrotu, noteikti nē. Es teiktu, ka situācija no izdevumu pozīcijas ir nedaudz uzlabojusies. Mēs redzam, ka procentuālās sadaļas, kas mums iepriekš radīja zināmus sarežģījumus, ir samazinājušās pret ieņēmumiem, respektīvi, mēs tajās sadaļās maksājam mazāk kā iepriekš. Šobrīd vairāk vai mazāk no ministrijas esam saņēmuši apliecinājumu, ka tā pārstrāde ambulatorajā sadaļā, ko mēs gada pirmajā pusgadā esam veikuši, tiks atlīdzināta, mēs naudu par to saņemsim. Nauda nav maza, nauda ir apmēram pusmiljons eiro. Tas būs par izdarīto darbu virs plāna. Mēs vairāk vai mazāk izdevumus, kas saistīti ar šī pakalpojuma sniegšanu esam noseguši – ārstu algas, speciālistu atlīdzība, tajā skaitā arī saimnieciskos izdevumus, tas jau ir samaksāts. Līdz ar to tas būs vairāk vai mazāk no izdevumiem brīvs finansējums, ko mēs saņemsim. Papildus tam esam saņēmuši paziņojumu no Nacionālā veselības dienesta, ka arī stacionāra sadaļā ir nedaudz pieaudzis finansējums, kas būs apmēram 200 000 eiro. Kontekstā ar insulta vienības darbu, kas strādā ar milzīgu intensitāti šobrīd. Jāuzteic arī neirologu darbs, kas ir spējuši šā gada griezumā pārstrādāt plānu tieši šai nozarei no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet līdz šim mēs neesam saņēmuši precīzu atšifrējumu, kā šie līdzekļi tiks menedžēti starp ārstniecības iestādēm, kuriem pakalpojumiem līdzekļi tiks novirzīti. Protams, ka joprojām turpinām dzīvot uz solījumiem un cerībām. Šobrīd es nevaru teikt, ka situācija ir labāka, taču tā vairāk vai mazāk ir normalizēta. Gada sākumā un arī pagājušā gada beigās satraukums par finanšu situācijas plānošanu un konkrēto izlietojumu šim gadam bija krietni lielāks kā patlaban,” skaidro Ervīns Keišs.
Vai tas nozīmē, ka saņemtais finansējums netiks izlietots zaudējumu segšanai?
“Es negribētu tā formulēt, skaidrs, ka tas tiks izlietots operatīvās darbības veikšanai, arī šobrīd mums ir zināmas neizpildītas saistības ar piegādātājiem, nav tā, ka mēs uzkrājam parādu, mēs pēc iespējas mēģinām finanšu disciplīnu ievērot. Kaut gan no otras puses, tas, par ko mēs publiski esam runājuši, ka esam piesaistījuši kredītlīdzekļus, lai norēķinātos par tekošajiem pakalpojumiem, tajā skaitā arī par algām, joprojām ir aktuāli. Protams, ka šī papildus summa, ko saņemsim, nav tik liela lai mēs teiktu, ka viss ir kārtībā, nekas nav kārtībā, bet es gribētu teikt, ka tomēr tas kopējais noskaņojums šobrīd ir krietni stabilāks nekā gada sākumā,” saka Ervīns Keišs.
Viņš norādīja, ka nauda, kas tiek gaidīta no valsts, jau ir iezīmēta, kur tiks izlietota. Ervīns Keišs norāda, ka šie līdzekļi aizies nesegto saistību dzēšanai, piebilstot, ka šis nav nākotnes finansējums uz kuru slimnīcas vadība varētu būvēt kaut kādu savu saimniecisko darbību. Tas esot finansējums, kurš ir akūti nepieciešams iepriekšējo saistību dzēšanai.
Slimnīcas vadītājam jautājām vai arī turpmāk tiek plānots ņemt kredītus saistību segšanai?
“Es domāju, ka kredīta ņemšana turpmāk ir absolūti izslēgta, jo mēs neesam tādā finansiālā situācijā, lai tādu risku uzņemtos atkārtoti, skaidrs, ka šobrīd, es domāju, tāpat kā lielākajai daļai reģionālo slimnīcu, plāns noslēgt šo finanšu gadu ir saistīts tikai un vienīgi ar ārējā finansējuma piesaisti, ko varam piesaistīt no mūsu lielākā pasūtītāja valsts,” norāda Ervīns Keišs.
Ņemot vērā, ka Jēkabpils slimnīcai ir sarežģīta finansiālā situācija un ir izskanējusi informācija, ka varētu tikt palielināta maksas pakalpojumu sadaļa. Jau šobrīd slimnīcas vadība būtiski palielinājusi sadaļu "slimnīcas nopelnītie līdzekļi", kurā ieņēmumu apjoms palielinājies par 198 364 eiro jeb 36,3%. Tie pamatā ir maksas pakalpojumi un ieņēmumi no saimnieciskās darbības, kuru cena atbilst tirgus situācijai un pārsniedz valsts noteikto pakalpojumu tarifu. Ervins Keišs iepriekš intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka gadījumā, ja risinājums netiks rasts budžeta ietvaros, šī sadaļa būšot radikāli jāpalielina. Vienlaikus resursietilpīgāko pakalpojumu sniegšana, iespējams, būtu jāierobežo. Tāpēc slimnīcas vadītājam jautājām vai ir paplašināta maksas pakalpojumu sadaļa un , kādi vēl pakalpojumi varētu tikt ieviesti tikai par maksu.
“Arī šo retoriku par maksas pakalpojumu ieviešanu nevajadzētu attīstīt, jo tas nav stāsts, ka slimnīca pāriet uz maksas pakalpojumiem, mēs to nevaram darīt, ja ir piešķirta valsts kvota. Jā, ir atsevišķi pakalpojumi , kur šī te kvota tiks iztērēta un kas jau zinaāms šobrīd. Es neminēšu konkrēti pakalpojumus, kuriem beidzas kvota, jo tā tā nav tikai Jēkabpils slimnīcas unikāla situācija. Tā ir bijis vienmēr, arī citās slimnīcās un arī iepriekšējos pārskata periodos Jēkabpils slimnīcai ir bijusi maksas pakalpojumu sadaļa. Taču tas, ko redzam - mums ambulatorajā sadaļā vēljoprojām ir maksas pakalpojumi ,kuru cena ir neatbilstoša tirgus situācijai,” skaidro Ervīns Keišs.
Viņš piebilda, pēdējā pusotra gada laikā cenas ir koriģētas vairākās pozīcijās un šī informācija esot publiski pieejama, jo mainoties maksai par pakalpojumu, informācija tikusi publicēta slimnīcas mājaslapā. Ervīns Keišs pieļāva, ka maksas paaugstināšana raisījusi klientos neapmierinātību, bet tā esot objektīva nepieciešamība.
Ervīns Keišs minēja, ka būtiskākās izmaiņas ir ambulatorajā sadaļā, maksai par ārstu konsultācijām, kaut kādām manipulācijām, diagnostiskajiem izmeklējumiem. Slimnīcas vadītājs arī piebilda, ka maksas pakalpojumu ieviešanai definētas zināmas robežas, līdz ar to tā neesot panaceja un nenozīmējot, ka slimnīca var;etu pāriet maksas pakalpojumu segmentā.
SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" apgrozījums pērn bija 20,62 miljoni eiro, bet zaudējumi - 1,3 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" dati. Tikmēr 2021.gadā slimnīca strādājusi ar 21,22 miljonu eiro apgrozījumu un 1,1 miljonu eiro peļņu.
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro, un brīdina, ka ar piešķirto finansējumu nebūs iespējams sniegt visus valsts apmaksātos pakalpojumus. Latvijas slimnīcām 2023. gadā piešķirts par trešdaļu mazāk naudas nekā nepieciešams. Par to, ka, taupot naudu, varētu nākties samazināt pakalpojumu klāstu, runāja vairāku slimnīcu vadītāji.
Komentāri (0-2/2)
Gaida
18.09.2023 07:34Nereģistrēts
14.09.2023 15:36