2019.gada 16. septembris

Asja, Asnate, Dāgs, Dārgs

Ministre rosina apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, tajā skaitā arī Jēkabpils multifunkcionālajai hallei

Ministre rosina apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, tajā skaitā arī Jēkabpils multifunkcionālajai hallei

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) rosinājusi apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, līdzekļus novirzot pedagogu algām.

Šuplinska aģentūrai LETA stāstīja, ka, vērtējot 2019.gada budžeta projektu, viņas uzmanību piesaistījuši 8,5 miljoni eiro, kas paredzēti vairākiem sporta objektiem.
"Nesaprotu, kā situācijā, kad nav pieauguma skolotāju algām, mēs vienkārši liekam papildu finansējumu sporta būvēm," vērtēja politiķe.

Šupinska pastāstīja, ka šāds rosinājums pārrunāts Sadarbības padomes sēdē, kur vairums par to bijis skeptisks, uzsverot, ka potenciālās tiesvedības var izmaksāt vēl lielākus līdzekļus.
"Brīdī, kad pietrūkst iespēju atbalstīt cilvēkkapitālu, mēs atkal liekam naudu būvēs, betonā," pauda ministre, piebilstot, ka "ieIemesls tam ir pavisam vienkāršs".

Viņa norādīja, ka 2017.gadā, pieņemot budžetu, Liepājas Tenisa kortiem, Ventspils peldbaseinam, Valmieras J.Daliņa stadionam, Jēkabpils multifunkcionālajai zālei un Smeceres sporta bāzei piešķirti papildu līdzekļi.

"Noteikti deputāti to iesnieguši kā kvotas, to stingri iezīmējot uz trim gadiem, kas nozīmē, ka arī šogad pildām to, ko ZZS ielobējusi budžetā," akcentēja ministre.

"Patlaban esam izšķiršanās priekšā. Esmu piedāvājusi finanšu ministram iet uz kardinālu soli - pabeigt noteiktu būvniecības kārtu un tad to apstādināt līdz brīdim, kad sakārtosies budžeta lietas. Nenotiek taču tā, ka dzīvs skolotājs var visu laiku ievilkt savus vēderus un pagaidīt, bet būve nevar pagaidīt," rosināja ministre.

Kā ziņots, pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sanāksmes.
Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz "vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem",- šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, "kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu", skaidroja Kariņš.

Līdz ar to netiks īstenots iepriekš valdības apstiprinātais grafiks, kurš paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, tostarp pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro 2019.gada septembrī bija plānots celt līdz 750 eiro, 2020.gada septembrī - līdz 790 eiro, 2021.gada septembrī - līdz 830 eiro un 2022.gada septembrī - līdz 900 eiro. Grafiks paredzēja arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2019. līdz 2022.gadam.

Foto: DELFI

Komentāri (0-4/4)

  • Mirta
    12.02.2019 13:52
    Latgoļu ministre.Ka tikai visu noēst.
  • Jegors
    12.02.2019 10:00
    Apturēt nu gan galīgi nevajadzētu, bet Pamatīgi izkontrolēt, kur aiziet nauda, to gan.
  • Yes
    11.02.2019 17:47
    Nu ta beidzot kaut kas prātīgs no deputātu puses! Aplaudēju skaļi un ar ovācijām!
  • Sports
    11.02.2019 13:29
    Galīgi debīla?
    Ko ta vairs, jau viss tur izpostīts, izraksts un pēkšņi apstāties? Pēc kā tas vispār izskatās!!!! Debīla kas debîla

Atstājiet komentāru