Uzņēmējiem šoks: Kā sadzīvot ar mikrouzņēmuma nodokli 2017.gadā

Saeima 23.novembrī noraidīja priekšlikumu atteikties no prasības, ka darba devējiem par strādājošo sociālās iemaksas būs jāveic vismaz no minimālās algas apmēra. Tas radījis satraukumu un sašutumu plašā sabiedrībā – gan uzņēmēju, gan nevalstisko organizāciju un darba ņēmēju, kuriem draud atlaišana, vidū.

 Radio1.lv iepazīstina ar dažādiem publiski paustajiem viedokļiem šajā jautājumā.

 Endziņš: Minimālās sociālās iemaksas nākamgad mudinās likvidēt desmitiem tūkstošu darbvietu

 Minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) noteikšana visām algām, tostarp arī nepilnām slodzēm, nākamgad uzņēmējiem liks likvidēt desmitiem tūkstošu darbvietu, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

 Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nosaka, ka no nākamā gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, VSAOI būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

 "Sagaidāms, ka desmitiem tūkstošu darbinieku tiks atlaisti vai tiem sāks maksāt algas "aploksnē". Varu saderēt, ka redzēsim legālo darbvietu samazinājumu," uzsvēra Endziņš.

 LTRK vadītājs prognozēja negatīvu bezdarba dinamiku nākamgad, kā arī ēnu ekonomikas palielināšanos tajā segmentā, kas attiecas uz darbinieku neuzrādīšanu.

Pēdējo trīs mēnešu laikā NVA saņemti deviņi iesniegumi par kolektīvo atlaišanu

 Trīs mēnešu laikā - septembrī, oktobrī un novembrī – par plānoto kolektīvo atlaišanu paziņojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ir iesnieguši deviņi uzņēmumi, kuros kopumā paredzēts no darba atbrīvot 500 darbiniekus.

 Kā iemesli kolektīvajai atlaišanai tiek minēti sezonāls pārtraukums, uzņēmuma restrukturizācija, uzņēmuma reorganizācija, pārvaldīšanas līguma termiņa beigas, bet viens uzņēmums kā kolektīvās atlaišanas iemeslu min ražošanas apstādināšanu, kā arī kāds cits - grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

 "Latvijas Pilsoniskā alianse": Pilsoniskās sabiedrības jomā sagaidāma krīze desmit "Liepājas metalurgu" apjomā

 1.decembrī notika Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā piedalījās Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padome) pārstāvji. Sēde notika, lai diskutētu ar Saeimu, kā novērst aptuveni 3000 cilvēku atlaišanu, kas strādā biedrībās un nodibinājumos, kas apjomu ziņā ir līdzvērtīgs 10 Liepājas metalurga atlaisto darbinieku skaitam, ja netiks ieviesti izņēmumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas pieņemti 30.11.2015. un stāsies spēkā 01.01.2017, iestrādājot tajā biedrības un nodibinājumus, kā izņēmumu grupu, informē Latvijas Pilsoniskās alianses (eLPA) biroja vadītāja Anita Īvāne.

 Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" (eLPA) uzskata, ka tādējādi Saeimas komisija ignorē būtisku faktu, ka likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izmaiņu rezultātā Latvijā tiks panākta masveida biedrību un nodibinājumu bankrotēšana.

 LRA: Plānotās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir pretrunā Satversmei

 Latvijas Reģionu Apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars parakstījis vēstuli Valsts prezidentam, lūdzot atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumprojektu Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas ir pretrunā Satversmei, paaugstina darbaspēka nodokļu apjomu un ir vērsts uz sociālo pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu valstī. Kā norāda Mārtiņš Bondars: "Tā ir neziņas pilna nākotne kā darba devējiem, tā arī darba ņēmējiem. Tas ir arī papildus slogs pašvaldību budžetiem. Plānotās izmaiņas visvairāk skars tieši lauku reģionus. Piemēram, tas ietekmēs mazos uzņēmumus, kur vairāki darbinieki strādā nepilnu darba laiku - viens agri no rīta ražo produktus, otrs pa dienu tos tirgo, trešais vakarā iztīra telpas. Vara nedrīkst šādi rīkoties ar savas valsts iedzīvotājiem!".

 Lauku uzņēmēji: Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir tālu no reālās dzīves

 Sākot ar 2017.gada 1.janvāri, cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, noteiks minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) līmeni: 2017.gadā 75% apmērā no valstīnoteiktās minimālās algas, savukārt 2018.gadā - no visas valstī noteiktās minimālās algas. Lauku uzņēmēji vērš uzmanību uz kārtējo nepārdomāto soli Latvijas lauku virzienā, kas gan samazinās iedzīvotāju skaitu lauku reģionos, gan uzliks papildus slogu valsts budžetam, norāda Biedrības "Zemnieku saeima" sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Norkārkle.

Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Grozījumi likumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtību ir balstīti uz exel tabulu aprēķiniem - tie labi dod pienesumu valsts budžetā uz papīra, bet ir ļoti tālu no reālās dzīves. Šāds lēmums var novest pie tā, ka daudzi darbinieki tiks atbrīvoti no darba un būtiski samazināsies nodarbināto iedzīvotāju skaits reģionos. Daudzi, šobrīd oficiāli nodarbinātie nepilna darba laika darbinieki, nonāks Labklājības ministrijas pārraudzībā esošās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrās jeb valsts budžeta aprūpē."

  Par šiem grozījumiem nav notikušas diskusijas ar iesaistītajām pusēm

  Saistībā ar grozījumiem mikrouzņēmuma nodoklī satraukumu šobrīd pauž daudzi uzņēmēji. Jautājumi par turpmāko uzņēmumu darbību un riskiem saistībā ar jaunu normu ieviešanu no nākamā gada ir daudz, taču reti kurš sniedz pamatotas atbildes, norda Biznesa izglītības centra "Biznesa Izglītība" projektu vadītājs Jānis Ozoliņš. Par šiem grozījumiem tā arī nav notikušas atbilstošas diskusijas ar iesaistītajām pusēm un sabiedrību.

 Kā zināms, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazākspar trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, kas nozīmē, kā nākamgad par katru nodarbināto darba devējam obligātajās sociālajās iemaksās būs jāsamaksā ne mazāk kā 97,16 eiro mēnesī.

 Uzņēmēji ir pārliecināti, ka gaidītās izmaiņas kārtējo reizi palielinās darbaspēka nodokļu un administratīvo slogu, kas savukārt negatīvi ietekmēs uzņēmuma turpmāko attīstību un, iespējams, apdraudēs biznesa pastāvēšanu nākotnē.

Izmantojot LETA publicēšanai sagatavoja Sandra Mikanovska,

 Foto: Delfi.lv