Svētdienas rītā kādai jēkabpiliešu ģimenei pie loga pieklauvēja pūce (FOTO)
- Sandra Mikanovska --
- 27 janvaris 2026 --
- 0 Komentāri
Pagājušās svētdienas rīts kādai jēkabpiliešu ģimenei nāca ar pārsteigumu.
“Dzirdējām tādu kā būkšķi, kā sitienu pa logu. Skatāmies – aiz loga sniegā putns. Izgājām laukā – pūce. Sākotnēji šķita, ka bez dzīvības pazīmēm. Izskatījās kā nosalusi un putna aste bija savāda, kā savainota. Ienesām istabā, ietinām segā, lai sasildās. Pēc kāda brīža putns atvēra acis un atdzīvojās,” stāsta jēkabpilietis.
Viņš sacīja, ka bija neziņa, ko darīt? Cik zināms, Jēkabpilī nav patversmes vai veterinārā punkta, kur vērsties, ja palīdzība nepieciešama savvaļas putnam.
“Sazvanījām Latvijas Savvaļas putnu palīdzības biedrību “Drauga spārns”. Tās pārstāvji attālināti informēja, kā pārbaudīt vai putns nav guvis kādu traumu. Izdarījām, kā teica – izpletām vienu, otru spārnu, pārbaudījām citas putna ķermeņa daļas. Vizuāli viss bija kārtībā,” stāsta vīrietis, kuru ar savu apciemojumu pārsteidza pūce.
Viņš piebilst, ka biedrībā “Drauga spārns”, tā kā putns vesels, ieteikuši to vakaram satumstot aizvest līdz tuvējam mežam un palaist savvaļā. Tā arī izdarīts – putns palaists pie Rogāļu gravas. Jēkabpilietis piebilst, ka par pūces negaidīto apciemojumu vislielākais prieks bijis viņa mazajam dēlam.
Tā arī nav īsti skaidrs, kāpēc putns agrā rītā ietriecās logā vai tāpēc, ka bija nosalis un meklēja kādu siltāku vietu, vai varbūt to no koka, kur tas pavada dienu, kāds izbiedēja. Lai nu kāds bija iemesls, stāsts ir ar laimīgām beigām – putnam netika konstatētas traumas un tas palaists savvaļā.
Kā liecina informācija portālā dabasdati.lv, Latvijā konstatētas 13 pūču sugas. Daļa šeit ligzdo, bet daļa tikai paviesojas uz īsu brīdi. Meža pūce ir parastākā no Latvijas pūču sugām. Tai ir svarīgi, lai būtu koki ar lieliem dobumiem. Pūce vislabāk jūtas kārtīgos mežos, bet dzīvo arī parkos un pat pilsētās, kur mīt arī grauzēji – tie pūcei tīri labi garšo.
Meža pūces balsi var dzirdēt jau ziemā, jo tā ir nometnieks un nekur daudz apkārt neblandās – dzīvo šeit visu gadu. Jau ziemā varam dzirdēt pūču balsis. Dziedāšanas jeb sasaukšanās maksimums parasti ir kādu pusstundu pēc saullēkta, un ir jāieklausās uzmanīgi, lai dzirdētu visu dziesmu, jo meža pūce ir kā liels mākslinieks ar lielām pauzēm – starp dziesmas daļām ir pauzītes, tāpēc reizēm pat nedzirdam visu.
Reizēm gadās dzirdēt meža pūci arī dienā, bet ir jāuzmanās, jo tas var būt sīlis, kas ākstās. Tāpat mēdz būt gadījumi, kad cilvēki sajauc arī lauka baloža ūjināšanu ar meža pūces dziesmu.
Ligzdot meža pūces sāk visai agri. Īpaša pilsētās ir zināmi gadījumi, kad pūču mazuļi atstāj ligzdas jau marta vidū.
Tā kā pūce ir nakts dzīvnieks, visbiežāk mēs to neredzam, tikai dzirdam balsi. Pūce arī medī klausoties un, ja neskaita to sasaukšanos, cenšas uzvesties pēc iespējas klusāk. Tāpēc pūcēm spārnu švīkstoņas nav vispār – to spalvas ir tādas, kas ļauj lidot ļoti klusu.
Ja nu sanāk redzēt dienā pūci, kas sēž uz kāda egles zara un izliekas par koka stumbenīti, tad respektējiet viņas izlikšanos un ejiet klusām prom! Lai viņa tur sēž. Ja jūs to iztraucēsiet, nav tā, ka pūce būtu dienā akla un nespētu palidot, tomēr viņa ļoti nepatīk vārnām. Ja pūcei nāksies no savas slēptuves izlidot pa dienu, ir liela iespēja, ka viņai drīz vien klups virsū vesels bars vārnu.