Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 26.janvārī

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušajā gadā pieņēma 165 lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpumiem. KNAB joprojām visbiežāk konstatē valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu pārkāpumus, proti, aizliegtu amatu ieņemšanu un amatu savienošanu bez nepieciešamās atļaujas. Otrs biežāk konstatētais pārkāpumu veids ir amata pienākumu pildīšana interešu konflikta situācijā, bet trešais - prettiesiska rīcība ar publiskas personas institūcijas finanšu līdzekļiem un mantu, piemēram, valsts vai pašvaldības  iestāžu autotransporta izmantošana privātām vajadzībām.

Par "Latvijas Radio 2" rīkotās ikgadējās dziesmu aptaujas "Muzikālā banka 2025" uzvarētāju kļuvis Dons ar dziesmu "Tuvums". Par gada otro vērtīgāko popa un roka dziesmu atzīta "Sudden Lights" dziesma "Lai tev apnīk skumt", savukārt trešo vietu ieņem Miks Galvanovskis ar darbu "Kad izdzisīs". Par vērtīgākās dziesmas titulu finālā sacentās 15 dziesmas. Uzvarētājs tika paziņots "Muzikālās bankas" noslēguma ceremonijā Daugavpilī. Titula ieguvēju noteica klausītāju un skatītāju balsojums ceremonijas tiešraidē.

2024. gadā Latvijā par 4% ir pieaudzis kopējais antibiotiku patēriņš iedzīvotāju vidū. Dati par 2025. gada antibiotiku patēriņu Latvijā varētu tikt apkopoti februārī vai martā. Pieaugums novērots gan ambulatorajā, gan hospitālajā sektorā jeb ārstniecības iestādēs. Tas nozīmē, ka arvien biežāk tiek lietotas antibiotikas ar plašāku iedarbību, lai gan daudzos gadījumos infekcijas varētu ārstēt mērķtiecīgāk, izmantojot šaura spektra antibiotikas. Šāda tendence palielina straujāku antimikrobiālās rezistences attīstības risku, apdraudot iespēju nākotnē efektīvi ārstēt infekcijas. 

Lai gan ASV, Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunas līdz šim nav devušas rezultātu saistībā ar Krievijas noraidošo attieksmi pret Donecku, tās ir devušas kaut kādu pagrieziena momentu. Politologs Kārlis Daukšts. Aģentūrai Leta norāda, ka sarunu otrā kārta ir noslēgusies "faktiski bez rezultāta", tomēr esot arī jauni pagriezieni. Eksperts sacīja, ka šīs diplomātiskās sarunas ir pastiprinātas ar militāru personu klātbūtni. Viņš arī minēja, ka sarunu potenciālais sasniegums ir tas, ka no lielo jautājumu problēmu uzstādīšanas tiek nonākts līdz tehniskajiem risinājumiem kaujas laukā, kas ir militāro speciālistu uzdevums. Tādējādi militāro speciālistu klātbūtne diplomātu sarunās "ienes konkrētības struktūru". Jau ziņots, ka sestdien Abū Dabī noslēgusies ASV, Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu otrā kārta.

ASV spēcīgas ziemas vētras dēļ svētdien bez elektrības palika vairāk nekā 250 tūkstoši mājsaimniecību, liecina dati tīmekļvietnē poweroutage.us, kas apkopo datus par elektroapgādes pārtraukumiem. Visvairāk atslēgumu ir Misisipi, Luiziānas un Teksasas štatos. Paredzams, ka vētra ietekmēs vairāk nekā pusi ASV iedzīvotāju. Vētras dēļ izsludināts ārkārtējais stāvoklis vismaz 20 štatos un galvaspilsētā Vašingtonā. Nelabvēlīgo apstākļu dēļ nedēļas nogalē ASV atcelti apmēram 14 tūkstoši  avioreisu.

Turpinām ziņas

Madonā sākta bijušās ugunsdzēsēju depo ēkas demontāža. Pēc pagājušajā nedēļā veiktajiem sagatavošanās darbiem un iekštelpu demontāžas šajā fāzē tiks piesaistīta smagā tehnika konstrukciju nojaukšanai un būvgružu utilizācijai. Darbus pēc Nodrošinājuma valsts aģentūras pasūtījuma veic SIA "Norfa", un tos plānots pabeigt līdz 27. februārim. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka darbu laikā īslaicīgi var tikt ierobežota ietves izmantošana tieši gar ēku, taču kopējo satiksmi darbi būtiski neietekmēs. Vecās depo ēkas nojaukšana ir viens no priekšnosacījumiem valsts mēroga projektā, kura mērķis ir stiprināt glābšanas dienestu kapacitāti un modernizēt to infrastruktūru. Pateicoties šim projektam, Madonā jau kopš pagājušās vasaras darbojas jaunais katastrofu pārvaldības centrs.

Atsaucoties pašvaldību un iedzīvotāju ierosinājumiem, no svētdienas vairākas pieturas Dobeles, Jelgavas, Preiļu, Augšdaugavas, Aizkraukles un Jēkabpils novados, kā arī Jelgavā un Salaspilī iekļautas reģionālo autobusu maršrutos. Reģionālo autobusu pieturu "Salaspils", kas atrodas Salaspilī uz Daugavpils šosejas, pasažieri turpmāk varēs izmantot trīs reģionālo autobusu maršrutos. Pietura būs izmantojama maršruta Rīga-Preiļi – Rīga reisos un maršrutā Rīga-Aglona-Preiļi reisā, kā arī Rīga-Jēkabpils- Rīga reisos. 

Savukārt reģionālo autobusu pieturu "Ciši" Preiļu novada Riebiņu pagastā, uz autoceļa Preiļi-Gaiļmuiža-Feimaņi, pasažieri turpmāk varēs izmantot maršruta Preiļi-Feimaņi un Rēzekne-Krāce-Preiļi reisos. Bet pieturu "Sleķi" Aizkraukles novada Neretas pagastā, uz autoceļa Nereta-Sleķi, pasažieri turpmāk varēs izmantot maršruta Jēkabpils-Rite-Nereta reisos. Savukārt pieturu "Zirnaites" Jēkabpils novada Atašienes pagastā, uz Rēzeknes šosejas pasažieri turpmāk varēs izmantot maršruta Jēkabpils-Rēzekne reisos.

Un vēl

Valsts vides dienests pērn saņēmis gandrīz 8 tūkstoši ziņojumu par iespējamiem vides pārkāpumiem. Sabiedrības aktivitāte turpinājusi pieaug, un, pateicoties iedzīvotāju vērībai, konstatēti pārkāpumi gan dažādu uzņēmumu darbībās, gan atkritumu apsaimniekošanā, kā arī nelegālās zvejas jomā.  Arī pērn saglabājusies tendence, ka iedzīvotāji visvairāk ziņo tieši par vidē izgāztiem sadzīves atkritumiem, kā arī par traucējošām smakām un neatbilstoši apsaimniekotiem būvniecības atkritumiem. Vides dienests aicina arī turpmāk ziņot par iespējamiem vides pārkāpumiem, zvanot uz "Vides SOS" tālruni 26338800 vai izmantojot mobilo lietotni "Vides SOS".

Latvijas elektrotīklā pagājušajā gadā konstatēti vairāk kā 11 tūkstoši bojājumi, kas ir vēsturiski zemākais bojājumu skaits, liecina "Sadales tīkls" publicētais Elektroapgādes apskats.  Pērn viena mājsaimniecība Latvijā ar elektroapgādes pārtraukumiem, ieskaitot gan plānotos pārtraukumus tīkla darbu veikšanai, gan neplānotos pārtraukumus jeb avārijas situācijas, saskārās vidēji 1,5 reizes. Vidējais elektroapgādes pārtraukumu ilgums vienam klientam gadā bija aptuveni divas stundas. Salīdzinot pēdējos desmit gadus, bojājumu skaits samazināts teju trīskārtīgi. 

Dziedātājs Intars Busulis atteicies piedalīties biedrības "Latvijas Festivālu asociācija" rīkotajos "Dziesmu svētkos "Manai dzimtenei"" Mežaparka Lielajā estrādē 11. jūlijā. Mūziķis raidījumam "Kultūršoks" apliecināja, ka viņam nebija ilgi jādomā, kā rīkoties, lai atbalstītu Maestro, kuram nav "pa ceļam" ar koncerta rīkotājiem. Raimonda Paula pārstāvis – zvērināts advokāts Ivo Klotiņš – paziņojis, ka Raimonda Paula tiesību un tiesisko interešu nodrošināšanai un aizsardzībai tiks izlietoti visi atbilstošie tiesību aizsardzības līdzekļi. 

Jau ziņots, ka savu dalību Raimondam Paulam veltītajā koncertā 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē pieteikuši 14 tūkstoši dziedātāji, to vidū pusotrs tūkstotis diasporas koristi. Īsi pēc Ziemassvētkiem kļuva skaidrs, ka biedrības "Latvijas Festivālu asociācija" rīkotajam koncertam nav Maestro atbalsta. Pagājušajā nedēļā koncerta rīkotāji paziņoja par koncerta nosaukuma maiņu un uzskata, ka ar to ir pietiekami sekmīgai pasākuma norisei 11. jūlijā. Tikmēr Latvijas Pasākumu producentu asociācija norāda, ka 11. jūlija koncerta rīkotāji, kas nav asociācijas biedri, ir pārkāpuši vairākas "sarkanās līnijas" un nerakstītos nozares likumus. 

Pārtikas un veterinārais dienests Uzbekistānas izcelsmes dillēs konstatējis neatļauta pesticīda - propikonazola - atliekvielas. PVD norāda, ka gandrīz trīs tonnas Latvijas tirgum paredzēto diļļu ir iznīcinātas, bet septiņas tonnas aizvestas saņēmējiem Igaunijā un Polijā, par ko ir informēti abu valstu uzraudzības dienesti. Par konstatēto PVD ievietojis paziņojumu Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā.

Eiropas Parlaments apstiprināja Eiropas Savienības Padomes lēmumu piemērot ciešākas sadarbības procedūru, lai sniegtu Ukrainai atbalsta aizdevumu 90 miljardu eiro. Vienošanos par ES atbalsta aizdevumu Ukrainai panāca Eiropadomes samitā Briselē pagājušā gada 18. decembrī, savukārt Eiropas Komisija ar attiecīgu priekšlikumu paketi nāca klajā 14. janvārī. Tā kā Čehija, Ungārija un Slovākija nolēma neatbalstīt aizdevumu, vienošanās panākta, izmantojot ciešākas sadarbības procedūru, kas ļauj atsevišķām ES dalībvalstīm sadarboties konkrētās jomās.

Eiropas Parlaments apstiprināja Eiropas Savienības Padomes lēmumu piemērot ciešākas sadarbības procedūru, lai sniegtu Ukrainai atbalsta aizdevumu 90 miljardu eiro. Vienošanos par ES atbalsta aizdevumu Ukrainai panāca Eiropadomes samitā Briselē pagājušā gada 18. decembrī, savukārt Eiropas Komisija ar attiecīgu priekšlikumu paketi nāca klajā 14. janvārī. Tā kā Čehija, Ungārija un Slovākija nolēma neatbalstīt aizdevumu, vienošanās panākta, izmantojot ciešākas sadarbības procedūru, kas ļauj atsevišķām ES dalībvalstīm sadarboties konkrētās jomās.

Turpinām ziņas

Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji ir nosūtījuši atklātu vēstuli Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam, Saeimas sociālo un darba lietu komisijai un Ministru kabinetam, aicinot nesamazināt finansējumu reģionālajām slimnīcām. Reģionālo slimnīcu rīcībā esošā informācija liecina, ka stacionāro pakalpojumu finansējumu lokālajām otrā un trešā līmeņa slimnīcām nākamgad plānots samazināt vismaz par 10% jeb vairāk nekā 5 miljoniem eiro. 

Vēstulē uzsvērts, ka samazināsies maksājums par vienu ārstēto pacientu, daudzviet kritumam sasniedzot 8 līdz 21%. Piemēram, Līvānu slimnīcā viena pacienta maksājumu paredzēts samazināt par 21% - no 806 līdz 635 eiro. Tāpat arī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā maksājums par vienu ārstēto pacientu samazinās no 970 eiro līdz 913 eiro jeb par 6%. Savukārt Madonas slimnīcā maksājums mainās no 842 eiro līdz 707 eiro jeb par 16%, bet Preiļu slimnīcā - no 860 eiro līdz 794 eiro jeb par 8%, liecina slimnīcu sniegtie dati. Pirmā līmeņa slimnīcās Aizkraukles slimnīcā maksājumu plānots samazināt no 843 eiro līdz 739 eiro jeb par 12%. 

Vēstules autori vērtē, ka tas ir ievērojams un pat kritisks līdzekļu samazinājums Latvijas reģionos dzemdniecības un traumatoloģijas pacientu ārstēšanai, kas būtiski pasliktinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Reģionu slimnīcu vadītāji uzsver, ka personāla izmaksas ārstniecības iestādēs veido no 70% līdz 85% no kopējiem izdevumiem, un samazināt finansējumu citās pozīcijās neesot iespējams. Tādēļ, lai iekļautos plānotajos apjomos, slimnīcām var nākties pārtraukt diennakts operāciju bloku nodrošināšanu akūtām vajadzībām un līdz pat uz pusi samazināt aprūpes personālu diennakts stacionāros, kas apdraudēs gan plānveida, gan neatliekamo pacientu ārstēšanu. 

Plašāk ar Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāju atklāto vēstuli vae iepazīties portālā Radio1.lv.

Un vēl

Nedēļas sākumā pastiprināsies ciklona ietekme, tādēļ debesis būs apmākušās un daudzviet snigs. Sinoptiķu prognozes liecina, ka tuvākajās dienās zemākā gaidāmā gaisa temperatūra būs līdz -20 grādiem vietām austrumu rajonos, savukārt piekrastē temperatūra būs par dažiem grādiem augstāka nekā citviet. 

Otrdien lielākajā daļā valsts gaidāma snigšana, sniega segas biezumam pieaugot par vienu līdz četriem centimetriem, vietām valsts dienvidos arī par pieciem līdz astoņiem centimetriem. Vietām valsts dienvidos iespējama arī atkala. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, ziemeļaustrumu vējš. Minimālā gaisa temperatūra naktī būs -8…-13 grādi. Maksimālā gaisa temperatūra dienā būs -7…-11 grādi. Trešdien arvien saglabāsies apmācies laiks un daudzviet snigs. Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš. Minimālā gaisa temperatūra naktī un maksimālā dienā būs -5…-10 grādu robežās.

Nedēļas otrajā pusē nokrišņi mitēsies, kā arī saglabāsies lēns līdz mērens austrumu puses vējš. Lai arī laika prognozes ir mainīgas, arvien saglabāsies ziemai raksturīga negatīva gaisa temperatūra, atsevišķās naktīs vietām, galvenokārt austrumu rajonos, termometra stabiņam sasniedzot līdz -20 grādu atzīmi.

Krievijas radītie drošības riski Eiropā būtiski palielinās, šodien publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā vērtē Satversmes aizsardzības birojs, uzsverot, ka Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā. Satversmes aizsardzības birojs uzsver, ka Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. Specdienests atzīmē, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos, kā arī veido jaunus hibrīdinstrumentus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem instrumentiem ir juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi starptautiski diskreditēt Latviju. Specdienesta vērtējumā, Krievija turpinās uzturēt arī militāru apdraudējumu savām kaimiņvalstīm un NATO kopumā. Tās ekonomikas militarizācija un militāro spēju attīstīšana turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas.

Valsts kontrole nākamajos četros gados fokusēsies uz revīzijām, kas sniedz izmērāmu un sabiedrībai saprotamu pienesumu, īpašu uzmanību pievēršot publisko finanšu ilgtspējai. Šādu fokusu paredz Valsts kontroles jaunā darbības stratēģija 2026. -2029. gadam, nosakot skaidru redzējumu par to, kā nākamajos četros gados tiks stiprināta publisko resursu lietderīga, efektīva un tiesiska izlietošana.

Vēl līdz 5. martam darba devēji var reģistrēties dalībai "Ēnu dienā", kas šogad notiks 1. aprīlī un kuras devīze būs "Ar karjeru nejoko". Kā parasti, arī šogad "Ēnu dienā" skolēni varēs doties uz uzņēmumiem un iestādēm, lai iepazītu dažādu profesiju pārstāvju ikdienu. Darba devēji aicināti pieteikties skolēnu uzņemšanai. Visa aktuālā informācija "ēnu" devējiem pieejama vietnes enudiena.lv sadaļā "Ēnu devējiem". Savukārt skolēni dalībai "Ēnu dienā" varēs sākt pieteikties pēc 5. marta. 

Vācijas laikraksta "Bild" žurnālisti ir atklājuši plaša mēroga kontrabandas tīklu, kas piegādā sankcijām pakļautas preces no Eiropas Savienības tieši uz Maskavu. Preču transportēšanai kā aizsegs tiek izmantotas "Uzbekistānas pasta" uzlīmes. "Bild" vēsta, ka bijušie "Krievijas pasta" meitasuzņēmuma darbinieki izveidojuši nelegālu shēmu, lai apietu tirdzniecības ierobežojumus. Simtiem tonnu paku, arī raķetēm domāta mikroelektronika, neskatoties uz stingrajām starptautiskajām sankcijām, no Ķelnes un Berlīnes caur Poliju un Baltkrieviju plūst uz Krieviju. Kontrabandisti, lai slēptu paku galamērķi, tām pielīmē Uzbekistānas valsts pasta dienesta transporta uzlīmes. Interesanti, ka "Uzbekistānas pastam" nemaz nav likumīgu tiesību darboties Vācijas teritorijā. Tas liecina par konfidenciālu vienošanos starp Krievijas un Uzbekistānas pasta dienestiem, lai maskētu preču kustību. 

Stiprs un ilgstošs sals valda ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstī Igaunijā. Lai dotu cilvēkiem iespēju izbaudīt ziemu neparastos apstākļos, kāds uzņēmums nedēļas nogalē izveidojis mobilo kafejnīcu uz aizsalušā Pērnavas līča ledus.  Unikālā "pop-up" kafejnīca tiek veidota jau ceturto reizi, un atrodas apmēram divu kilometru attālumā no krasta. Kafejnīcas apmeklētāji nogaršoja pavāru sagatavoto cienastu, tajā skaitā uz dzīvas uguns vārītu zivju zupu un ceptas siļķes. Kafejnīcā skanēja mūzika, bija organizēti ledus sērfošanas paraugdemonstrējumi un tautas deju priekšnesumi. 

Turpinām ziņas

Jēkabpilī trešdien, 28. janvārī, notiks seminārs par viedo tehnoloģiju ieviešanu, izmantošanu un ekonomisko ietekmi piena lopkopībā - "Viedās tehnoloģijas piena lopkopībā". Seminārā piena lopkopības nozares pārstāvjiem sniegs praktiskas un aktuālas zināšanas viedo tehnoloģiju jomā. Automatizēta dzīvnieku uzraudzība, datu analīze, precīza barības un veselības kontrole ļauj saimniecībām uzlabot ražošanas efektivitāti, samazināt izmaksas un pieņemt datos balstītus lēmumus. Seminārs trešdien, Jēkabpilī, “Gaļas Namā” sāksies pulksten deviņos. Seminārs tiek finansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem, un dalība tajā ir bez maksas.

Pieminot nacionālo partizānu Indāna-Grāvelsona grupas pēdējo kauju Jēkabpils novada Sūpes purva apkārtnē, 25. februārī biedrība "Ziemeļvidzemes atlētu savienība" sāks īstenot Sabiedrības integrācijas fonda finansēto projektu "Sēlijas mežabrāļi". Projekta mērķis ir stiprināt patriotismu un pilsonisko sabiedrību, izzinot Sēlijas nacionālo partizānu bruņoto pretošanos laika posmā no 1944. līdz 1952. gadam.  Projekta dalībniekiem būs iespēja apvienot fiziskus izaicinājumus ar teorētiskām zināšanām, izmantojot autentiskus elementus - Otrā pasaules kara ieroču replikas un 20. gadsimta Otrā pasaules kara militārā apģērba fragmentus. Projekta aktivitātes sāksies ar piecu kilometru pārgājienu Sūpes purva apkārtnē, iekļaujot forsētus maršruta posmus. Nonākot pie vēsturiskā Indāna-Grāvelsona bunkura, dalībnieki iesaistīsies vairākās praktiskās un izglītojošās aktivitātēs. Savukārt pavasarī un rudenī plānotas talkas bunkura aizsardzības līnijas sakopšanai. 

Un vēl

Latgalē policija akcijā "Izgaismo tumsu!" iedzīvotājiem šonedēļ dalīs atstarotājus un citas gaismu atstarojošas lietas. Lai atgādinātu cilvēkiem, cik būtiska ir gaismu atstarojošo elementu lietošana, valsts policija aicina Latgales reģiona iedzīvotājus piedalīties preventīvā aktivitātē un saņemt dāvanā gaismu atstarojošo elementu komplektu - iepirkumu somu, bērnu vesti, gaismu atstarojošās jostas un divus atstarotājus. Zibakcijas dalībnieki nedēļas laikā tiek aicināti iesūt policijai fotogrāfijas, kurās fiksēts kāds neapgaismots, daļēji izgaismots ceļa vai ielas posms Latgalē, kur gājēju pārvietošanās bez gaismu atstarojošiem elementiem diennakts tumšajā laikā nav droša. Zibakcijas rīkotāji sazināsies ar katru dalībnieku, lai vienotos par dāvanas saņemšanu. 

2025. gada veiksmīgākais jaunvārds bijis "klausiņas", kādā rosināts dēvēt austiņas jeb ieaušus, šodien paziņoja akcijas rīkotāji. Savukārt par gada nevārdu Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas organizētā konkursa eksperti izraudzījušies anglicismu "trigerēt". Tā vietā tiek aicināts lietot tādus vārdus kā "izraisīt", "sirdīt", "sakacināt" vai "nokaitināt". Par gada spārnoto teicienu uzraudzīts režisora Ginta Zilbaloža sacītais "Mēs visi esam vienā laivā", saņemot filmu balvu "Oskaru" par animācijas filmu "Straume". Savukārt kategorijā "Gada savārstījums" tika vērtēti dīvainākie vai divdomīgākie vārdu savienojumi, kas pērn konstatēti publiskajā telpā. Rīgas latviešu biedrības valdes par 2025. gada savārstījumu izraudzījusies virsrakstu "Latvijas Vēstneša" rakstam internetā: ""Rīgas meži" aicina izstaigāt krāšņās galvaspilsētas puķu dobes - veltījumu Skolēnu dziesmu un deju svētkiem."

Vidēji katram Latvijas iedzīvotājam 2025. gadā e-veselībā tika iesūtīts viens vizuālās diagnostikas izmeklējuma rezultāts, divi laboratorisko izmeklējumu pārskati un desmit elektroniskās receptes. Kopumā e-veselības sistēmā salīdzinājumā ar 2024. gadu ir pieaudzis iesūtīto medicīnisko dokumentu, piemēram, e-recepšu, slimnīcas izrakstu, vizuālās diagnostikas izmeklējumu un laboratorisko izmeklējumu pārskatu, skaits. Kā vēstīts, no 5. maija nosūtījumus ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai plānots izsniegt un apstrādāt elektroniski e-veselības sistēmā, papīra formāta nosūtījumus pieļaujot tikai skaidri noteiktos izņēmuma gadījumos.

Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs no 27. janvāra līdz 10. februārim varēs aplūkot Annai Brigaderei piederējušu mākslinieka Jūlija Madernieka veidotu porcelāna vāzi, kuras līdzinieci nesen krāmu tirgū iegādājās kāds amerikānis. Fotoattēli liecina, ka vāze atradusies Brigaderes dzīvesvietā 1929. gadā. Pēc autores nāves tā nodota muzeja kolekcijai. Muzejā uzsver, ka vāze ir liels retums, jo izgatavota porcelāna apgleznošanas darbnīcā "Burtnieks", kura darbojusies vien desmit gadus - no 1929. gada līdz 1939. gadam. Pašlaik ir zināmi vien trīs šādas vāzes eksemplāri.

Eiropas Savienības dalībvalstis šodien galīgi apstiprināja Krievijas gāzes importa aizliegumu no 2027. gada beigām. Bloka dalībvalstu ministri sanāksmē pirmdien Briselē apstiprināja aizliegumu, lai gan pret to balsoja Slovākija un Ungārija. ngārija ir solījusi vērsties ES Tiesā saistībā ar aizliegumu. Saskaņā ar vienošanos ES līdz 2026. gada beigām pārtrauks Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importu un līdz 2027. gada 30. septembrim - arī gāzes importu pa cauruļvadiem.

Netālu no salas Filipīnu dienvidos šodien nogrimis prāmis ar vairāk nekā 350 cilvēkiem, no kuriem vismaz 316 ir izglābti, bet 15 gājuši bojā.  Kravas un pasažieru prāmis ar 332 pasažieriem un 27 apkalpes locekļiem bija ceļā uz Holo salu Sulu provincē no Zamboangas Mindanao salas rietumos.  Pēc nedaudz vairāk nekā četrām stundām ceļā prāmis, domājams, tehnisku problēmu dēļ nogrima nepilnus divus kilometrus no Balukbalukas salas ciema Basilanas provincē. Krasta apsardze paziņoja, ka līdz šim izglābti 316 pasažieri un atrasti vismaz 15 bojāgājušie. Prāmja nogrimšanas iemesli tiks noskaidroti izmeklēšanā.  

Turpinām ziņas

Jēkabpils novadā pērn pašvaldību vēlēšanās balsotāji partijas "Latvija pirmajā vietā" kandidāta labā uzpirkti ar nelielām naudas summām un viskija pudeli. Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka Rīgas Ziemeļu prokuratūra cēlusi apsūdzību četriem Latvijas pilsoņiem par personu tiesību brīvi vēlēt deputātus apzinātu kavēšanu, uzpērkot šos cilvēkus aizvadītā gada pašvaldību vēlēšanās. Balsu uzpirkšanai tika izveidota organizēta grupa četru personu sastāvā, sadalot katras veicamos uzdevumus, situācija novērtēta apsūdzībā. Konkrētais deputāta amata kandidāts Jēkabpils novada domē netika ievēlēts. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par apkures izmaksām decembrī.  Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena bija 77,64 eiro bez PVN.  Tikmēr vidēji viens apkures kvadrātmetrs janvārī izmaksāja  1,80 eiro bez PVN. Decembrī visdārgāk apkure izmaksājusi mājā Rīgas ielā 175, kur iemītnieki par apkuri maksāja – 2,72 eiro bez PVN par kvadrātmetru. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri decembrī bijuši mājai Rīgas 190a – 1,26 eiro bez PVN par apkures kvadrātmetru. Plašāk par to, cik katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums” izmaksājis apkures kvadrātmetrs decembrī skatieties  SIA “Jēkabpils siltums” sagatavotajās tabulās portālā Radio1.lv.

Un vēl

Latvijas Ornitoloģijas biedrība ir sagatavojusi un publiskojusi Latvijas ligzdojošo un Latvijā ziemojošo putnu sugu izplatības kartes. Atlantu projektu koordinators Andris Dekants informē, ka ievākti dati par putnu klātbūtni ligzdošanas un ziemošanas periodos. Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad orniologiem pieejami tik precīzi un kvalitatīvi dati par putnu izplatību. Pašlaik noskaidrots, ka vislielākās pozitīvās izplatības pārmaiņas no ligzdojošajiem putniem ir sārtgalvītim, meža balodim un sila cīrulim. Trešā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta pamatā ir 207 tūkstoši 453 novērojumi. Kopumā ir konstatētas 218 putnu sugas, no kurām visbiežāk novērojumos parādās žubīte, melnais mežastrazds, čunčiņš, lielā zīlīte, lauku balodis un sarkanrīklīte.