Šodien Saulgrieži. Sākas astronomiskā ziema
- Radio1.lv --
- 21 decembris 2025 --
- 0 Komentāri
Svētdien, 21. decembrī, - saulgrieži un Zemes ziemeļu puslodē sākaes astronomiskā ziema. Saulgriežu brīdis būs plkst. 17.03, liecina informācija portālā "timeanddate.com".
21. decembris būs gada īsākā diena. Saules spīdēšanas ilgums Rīgā būs sešas stundas, 43 minūtes un 31 sekunde. Salīdzinājumam - vasaras saulgriežos dienas garums ir par 11 stundām un deviņām minūtēm ilgāks.
Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts - īsāka. Tomēr saullēkts decembra beigās kļūs vēl nedaudz vēlāks, un dienas garums pieaugs vēlāka saulrieta dēļ.
Agrākais saulriets būs jau 14. un 15. decembrī, kad saule Rīgā rietēs plkst. 15.41, savukārt vēlākais saullēkts būs 28. decembrī, kad saule galvaspilsētā lēks minūti pēc deviņiem.
Gada īsākās dienas ilgums citviet valstī būs no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Valmieras novadā līdz septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Augšdaugavas novadā.
Saulgriežos visagrāk - plkst. 8.38 - saule lēks valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts būs Ovišragā, Ventspils novadā, - plkst. 9.14. Saule visagrāk rietēs Krievijas pierobežā Alūksnes un Balvu novadā, kur saulriets būs jau plkst. 15.26, bet Dienvidkurzemes novada galējos dienvidrietumos saule rietēs plkst. 16.02.
Solārā ziema jeb gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu, sākās 6. novembrī un noslēgsies 4. februārī. Ziemassvētki ir solārās ziemas vidus.
Savukārt meteoroloģiskā ziema šogad Latvijā sākās 23. novembrī, diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot zem nulles. Tā beigsies, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstināsies virs nulles atzīmes, bet ne agrāk kā 6. februārī. Šis datums statistiski ir gada aukstākā diena Latvijā, un meteoroloģiskā pavasara iestāšanās iespējama tikai pēc šī datuma.
Ziemas saulgrieži ir ikgadējs astronomisks notikums, kad Saulei ir vismazākā deklinācija. Ziemas saulgriežu laikā ir visīsākā diena un visgarākā nakts. Ziemas saulgriežus sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju (latīņu: Sol — 'Saule', sistere — 'apstāties'), jo pirms un pēc saulgriežiem Saule vairākas dienas it kā stāv uz vietas, gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta, tāpat ēnu garums mainās ļoti lēni.
Terminatora līnija saulgriežu laikā pieskaras arktiskajam un antarktiskajam polārajam lokam. Ziemas saulgrieži ziemeļu puslodē ir 21. vai 22. decembrī un iezīmē astronomiskās ziemas sākumu.
Saulgriežu laikā daudzas tautas tradicionāli atzīmē saulgriežu svētkus. Latviešiem tas ir Bluķa vakars un Ziemassvētki.