2020.gada 10. aprīlis

Anita, Anitra, Annika, Zīle

Kādu laiku prognozē februārī - Sveču un Puteņu mēnesī

Kādu laiku prognozē februārī - Sveču un Puteņu mēnesī

Šogad zīmīgas ir janvāra pēdējās dienas. Ja šajās dienās nav sala, tad tas būs februārī. Ja janvāra beigās daudz nokrišņu, tad februārī maz. Savukārt laika apstākļi 24. un 25. janvārī norādīja uz agru pavasari jau februāra beigās, tā savā blogā raksta laika vērotājs Vilis Bukšs. Ņemot vērā laika apstākļus 1. un 27. decembrī (Latvijas austrumos neliels sniedziņš, ziemeļu un rietumu puses vējiņš, temperatūra ap 0), tad ziemas otrais mēnesis būs aukstāks nekā janvāris un temperatūru ziņā tuvu vidējam, bet ar noslieci uz siltāku. Nokrišņi tuvu vidējiem rādījumiem. Austrumlatvijā pārsvarā tas būs sniegs, slapjš sniegs. Tuvāk jūrai – lietus. Temperatūru svārstības februārī rādās būt kā zāģa zobi – te uz augšu, te atkal uz leju. Daždien pietuvojoties +5, +8 grādiem, reizēm naktīs nokrītot līdz –10, -15 grādiem.

Sveču mēneša pirmajā pusē mainīgi laika apstākļi. Ja mēneša sākums silts, tad laikā ap Dārtu (6. februāris) sals naktīs dažviet var sasniegt 10, 12 grādu atzīmi. Šajā laikā nokrišņi īslaicīgi un neliels sniedziņš. Ceļi apledos. Vēlāk vējains, temperatūra ap plus 5, daudzviet neliels īslaicīgs lietutiņš.

Februāra vidū līdzīgi. Vējains. Nelielu sniegu un slapju sniegu nomainīs īslaicīgs lietus un otrādi. Brīžiem var arī putināt. Temperatūras pārsvarā ap 0. Ceļi slideni.

Sveču mēneša otrajā pusē vairāk saulainu dienu. Ja laikā ap 20., 22. februāri naktīs vēl dažviet temperatūra var sasniegt mīnus 10, mīnus 15 grādu atzīmi, tad mēneša beigās saulainās pēcpusdienās temperatūra var paaugstināties līdz plus 8, plus 10 grādiem. Bez ievērojamiem nokrišņiem. Šajās dienās tad arī varam sagaidīt pirmos pavasara vēstnešus - lauku cīruļus, ķīvītes un māju strazdus.

Neraugoties uz vēl iespējamo aukstumu, februārī jau sajūtams pavasara tuvums. Tautas gudrība saka, ka februārī uzsnigušais sniegs jau smaržo pēc pavasara. Lazdu ziedēšana, kas šogad novērojama jau janvārī, apstiprina, ka sācies bioloģiskais pavasaris... Tāpat arī agrā sulas tecēšana kļavām. Līdzīgi kā pirms 13 gadiem (2007. gads) arī šogad var izrādīties, ka februāris būs vienīgais kaut cik ziemai atbilstošs mēnesis. Tālāk sekojošais marts rādās būt neizdevušās ziemas cīņa ar agro pavasari, kas var turpināties līdz Lieldienām (12. aprīlis).


Laika zīmes. Februāris (Sveču, Puteņu mēnesis)

Februārī sāk „zāģēt” lielā zīle un pirmo dziesmu skandina dzeltenā stērste. Sveču mēnesis ir laiks, kad melnais putns (krauklis) būvē ligzdu un mēneša beigās kraukļu mātīte dēj olas. Savu pavasara ceļojumu sāk zīdastes un sarkankrūtīši, bet lācenei šajā laikā piedzimst mazuļi. Februārī jācērt lietas koki, tad viņi ir sausi un stipri, bet šajā mēnesī radušos sivēnus nevajag turēt: tiem būs lieli zobi un tie lāga neēdīs. Ja salīdzina ar janvāri, tad Sveču mēnesī saules gaisma ir pieaugusi par 25 stundām.

1. februārī jāvēro laiks. Ticējums saka: kāds laiks 1. februārī, tāds lielākoties visu mēnesi. Ja pirmā februāra naktī zvaigznes, - būs vēls pavasaris. Kad pirmā februāra dienā saule tik ilgi vien paspīd, ka zirgu var apseglot, tad būs labs siena gads.

2. februāris. Svecaine jeb Grabenīca. Ziemas Māra. Tā ir viena no Vēja dienām, kad vajag gardi mieloties un daudz, daudz smieties. Uz egles celma, uz kura Svecainē nav sniega, esot sēdējis pats Dieviņš.

Ticējumi. Ja Sveču dienā spīd gaiša saule – pēc tam sniega būs vēl vairāk, nekā snidzis līdz tam. Ja Sveču dienā silts – būs agrs pavasaris.

5. februāris ir Acu diena jeb Agates diena. Mūsu senčiem šī diena kādreiz bijusi veltīta uguns pielūgsmei.

Ticējumi. Ja Agates dienā pil pažobeles – būs jauks pavasaris.

6. februāris – Dārtas jeb Daces diena. Šī diena senčiem bija Metenis. 

Ticējumi. Ja snieg un putina, būs silta un lietaina vasara.

15. februāris – Vecā Ziemas Māra. Ja šajā dienā stiprs sals, pavasaris būs auksts un vēls. Ja snieg no rīta, laba būs agrā sēja. Ja dienas vidū, laba būs vidējā sēja. Ja vakarā, laba būs vēlā sēja.

24. februāris, citviet 25. februāris, ir Matīsa diena. Pirmā no Kustoņu dienām. Dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega. Sēklu pirms pavasara sējas šajā dienā izliek salā, jo saldēta sēkla dod labāku ražu. 

Ticējumi. Ja Matīsa dienā nav ziemeļvēju – tie nāks aprīlī. Ja istabā lido kodes, martā būs aukstums. Nedrīkst no meža nest žagarus, tad čūskas nāk tuvu pie mājas.

25. februāris – Metenis. Metenī ir paslēpts sensenā Jaungada nosaukums. Tas bija Jaunā Saules gada sākums. Tradīcijām bagāti svētki. Metenis ir jauno kumeļu iebraukšanas diena. Sievietēm jāsteidz savērpt vērpjamo, jo pēc Meteņa sākas aužamais laiks. Meteņdienas ēdienkartei jābūt tikpat bagātai kā Jaungadā. Lai augtu gari mati un gari lini, jāvāra cūkas astes.  Šī diena bija pēdējā, kad vēl gāja budēļos, priecājās “no galvas līdz papēžiem”.

Lai raža labi augtu, jāvizinās no kalna ar ragavām, jābrauc ciemos, jādanco un jādzied. Viss tas jādara tā, “lai galva grieztos un reibtu”, jo nākamajā dienā – 26. februārī, kas ir Pelnu diena, sākas Gavēnis.

Ticējumi. Ja Metenī vējots laiks, būs auksts un nemīlīgs pavasaris.

26. februāris – Pelnu diena. Tā arī bija viena no Vēja dienām. Pelnu dienā uz laukiem, dārzos jākaisa pelni, lai vasarā kaitēkļi neēd ražu. Pelnu dienā, maisiņā iebērtus pelnus, noglabā līdz Vecgada vakaram. Tas palīdz saglabāt siltumu mājas pavardam visam gadam.

Avots: Viļa Bukša blogs
Foto: jekabpils.lv

Atstājiet komentāru