2024.gada 29. marts

Agija, Aldonis

Ivars Joelis: Sargājām dambi no tilta līdz Bebru ielas mikrorajonam un bijām atbildīgi par plūdu ūdeņu novadīšanu

Ivars Joelis: Sargājām dambi no tilta līdz Bebru ielas mikrorajonam un bijām atbildīgi par plūdu ūdeņu novadīšanu

Janvāra vidū Jēkabpilī gan pašvaldības dienesti, gan uzņēmēji plecu pie pleca strādāja, lai mazinātu plūdu draudus un nosargātu aizsargdambi, tā sargājot pilsētu no pamatīgas applūšanas. Šajos darbos iesaistījās un strādāja arī SIA „LV Roads“. Radio1.lv aicināja uzņēmuma vadītāju Ivaru Joeli pastāstīt par šīm satraucošajām un smaga darba pilnajām dienām.

-    No kura brīža SIA „LV Roads” iesaistījās plūdu draudu mazināšanas darbos?

IJ.:
Piektdien, 13. janvārī, ap pulksten 11.00 es zvanīju uz domi Aivaram Vanagam un teicu, ja vajag palīdzēt, mēs esam gatavi. Brīdināju arī savus cilvēkus uzņēmumā, ka Daugavā ceļas ūdens līmenis un būs nepieciešama palīdzība, jo bija sajūta, ka nebūs labi. Ap pulksten 14.30 man zvanīja Kārlis Stars un sacīja, ka vajag palīdzēt. Mums ierādīja posmu no tilta uz Bebru ielas mikrorajona pusi. Mēs mobilizējāmies un jau ap pulksten četriem pēcpusdienā pirmās vienības bija objektā, sākām vest grunti un stiprināt dambi. Tā strādājām līdz astoņiem vakarā, likās diezgan mierīgi, lai gan ūdens līmenis turpināja celties. Tad aizgājām līdz kolēģiem pie Strūves parka, viņi bija izmisumā, panikā, jo visās malās dambī ūdeni spiež ārā, jautāju vai nevajag palīdzēt, izrādās bija viens posms, kur vēl nebija pagūts pieķerties. Izsaucu tehniku, steidzāmies uz dambi iepretim Pļaviņu ielai 72 taisīt ciet vietas, kur spiež ūdeni ārā. Palīdzējām un kopīgi „aizlāpījām“ šaubīgās vietas, nodzēšot tā mirkļa „ugunsgrēku“. Tad devāmies atpakaļ uz savu dambja uzraudzības posmu, kur arī vietām jau sāka sūkties cauri Daugavas ūdens, stiprinājām dambi. Bija pusdivi naktī, es braucu uz Bebru ielas mikrorajona pusi apskatīties, kas notiek dambja sākumā un pēkšņi Daugavas ūdens kā vilnis nāca no mazdārziņu mājiņu puses, sazvanīju Kārli Staru, lai sazinās ar glābējiem, lai atslēdz elektrību un tas bija brīdis, kad sāka aplūst teritorija pirms Bebru ielas mikrorajona. Kārlis Stars visu operatīvi noorganizēja. Tad nākamais posms – steidzāmies uz tilta pār Daugavu apakšu, lai būtu savā objektā. Redzot straujo ūdens pieplūdumu no Bebru ielas mikrorajona puses, atkal zvanīju Kārlim Staram un sacīju, ka man ir sajūta, ka jātaisa tunelis ciet, lai plūdu ūdeņu vilnis pa Pļaviņu ielu neieiet tālāk pilsētā. Viņi apskatījās pilsētas kartēs un apstiprināja, ka jā, ir jātaisa tunelis ciet un jāaptur ūdens tālākais skrējiens. Pieslēdzās mums palīgos vēl cilvēki un mēs līdz pieciem rītā strādājām bez apstājas un, izveidojot nelielu dambi, aiztaisījām ciet tuneli. Tad uz pāris stundām gājām gulēt, lai no rīta septiņos būtu atkal augšā un turpinātu stiprināt dambi. Ar dambja stiprināšanu darbojāmies aptuveni nedēļu. Šajos darbos bija iesaistīti pieci ekskavatori un piecas smagās mašīnās. Darbos kopumā bija iesaistīti arī vairāk kā desmit uzņēmuma cilvēki. Dambja stiprināšanā un pēc tam plūdu ūdeņu novadīšanā darbus sākām 13. janvārī un darbu aktīvā fāze beidzās 20. janvārī. Mūsu uzdevums bija nolaist palu ūdeņus no applūdušajām teritorijām un mēs, lai to izdarītu, regulējām līmeņus. Pats personīgi visam sekoju līdz un ar vārstiem strādājām, lai nolaistu ūdeni no applūdušās Ošukalna teritorijas. Laidām ūdeni tālāk pa notekgrāvjiem un notekcaurulēm uz dīķi starp Dambja ielu un Viestura ielu, kur to tālāk sūknēja Daugavā.

Tagad, izvērtējot visu paveikto, kādi ir secinājumi?

IJ.:
Sākuma posmā varēja vēlēties operatīvāku pašvaldības Civilās aizsardzības speciālista darbu. Pats esmu menedžeris, organizēju darbus. Arī, kad nobruka Neretas iela, organizēju šī posma ierobežošanu un organizēju darbus nobrukuma likvidēšanā, ar savām menedžera spējām slēdzos klāt un darīju. Pirmās dienas bija traki, arī pašvaldībā neviens nebija gaidījis šādu situāciju, bet sākot jau no trešās dienas, cepuri nost, pašvaldība un visi ļoti koordinēti strādāja, tā, kā tas jādara. Regulāri bija sapulces, darba grupu sanāksmes, ļoti operatīvi tika izrunāts, kas kur un ko dara. Bija pieaicināti hidrologi, bija prieks skatīties, kā strādā pašvaldība. Pirmās divas dienas visiem bija smagas. Līdz šim arī es nezināju, nesapratu, kas ir plūdi, jā, es zināju, ka ir augstuma atzīme, bet, kas ir reāli plūdi nezināju, fiziku es labi zinu un zinu kā darbojas savienotie trauki, ja līmenis piepildās blakus. Tas bija arī saistībā ar tilta apakšu, kad rosināju aiztaisīt tuneli. Nākamajā dienā tur bija jau virs metra ūdens līmenis un, ja tas aizietu tālāk pa Pļaviņu ielu, tad dambim vairs nebūtu nekādas jēgas. Būvnieka pieredze man palīdzēja ātri noreaģēt. Tas bija veiksmīgs pasākums, ko izdarījām. Līdz šim nebiju tādu pagaidu dambi būvējis, zvanīju kolēģim Andrim Kusiņam uz Ošukalnu un abi kopā domājām, ko un kā varam darīt.

-    Kāds bija šo dienu spilgtākais notikums? 

IJ.:
Emocionāli trakākais brīdis bija naktī, kad es braucu apskatīt dambi un redzēju, kā nāk plūdu vilnis iekšā pilsētā, bet tam ceļā mājas, ir pieslēgta elektrība, elektrības skapji, bija satraukums, ka strāva kādu nenosit. Bija reāli  baisi. Tāpat arī cilvēku attieksme. Dambis vietām knapi turējās un tu redzi, ka cilvēki, par spīti aizliegumiem, staigā pa dambi un vēl ar bērnu ratiņiem. Ja dambis bruktu, nebūtu nekādu izredžu aizbēgt. Iespējams, tās briesmas viņi nevarēja sajust, bet tās bija ar prātu saprotamas. Diemžēl daudzi to nesaprata. Ja būtu pārrāvums, tad tas būtu tikai moments, kad nāktu ar vilni iekšā ūdens un ledus masa un nebūtu nekādu iespēju aizbēgt un izglābties.

-    Kam vēlaties pateikt paldies?

IJ.:
Visiem LV Roads darbos iesaistītajiem cilvēkiem: Laurim Kalniņam, Aināram Ūbergam, Oļegam Bubnovam, Ježijam Matačina, Aleksandrim Knodeļs, Laurim Kaņepei, Gundaram Pelsim, Raulam Babānam, Mārim Safronovam, Imantam Slicam, Vladislavam Beinarovičam. Īpaši vēlos izcelt un paldies pateikt ekskavatoristam Laurim Kaņepem, kurš strādāja ļoti pašaizliedzīgi, diennaktī miegam atvēlot tikai pāris stundas. Tāpat arī ekskavatoristam Raulam Babānam, kurš strādāja gan kā ekskavatorists, gan darbu vadītājs, gan strādnieks, ļoti pašaizliedzīgs jaunietis. Vēl vēlos atzīmēt divus šoferus – Ježiju Matačinu un Aināru Ūbergu, kas strādāja gan dienu, gan nakti, gan brīvdienās bez iebildumiem. Gribu teikt, ka visi, kas no LV Roads iesaistījās plūdu draudu un seku mazināšanā ir MALAČI. Visiem paldies!

Komentāri (0-1/1)

  • Haralds
    07.02.2023 15:26
    Tāda jau ir mūsu foršā tauta! Ja tu dari kautko sabiedribas labā vienmēr atradīsies kāds, kurš tev uzkrāmēs mēslu čupu virsū!
    Cenzūra , Kā tad tu palīdzēji pilsētai plūdu laikā? Parasti tādi tik pļūtīt māk.

Atstājiet komentāru