Lāčplēša dienā Kalna pagastā atklās Nacionālo partizānu piemiņas vietu
- 07 novembris 2022 --
- 0Komentāri
20.gadsimts bija sarežģīts laikmets, kur pasaules notikumi ierāva tajā arī Latvijas bijušos brīvvalsts pilsoņus. Viņu likteņi bija lielākoties tikpat sarežģīti un vienlaikus traģiski. Pēc otrās padomju okupācijas Austrumlatvijā 1944. gada beigās sāka veidoties nacionālo partizānu grupas. Arī šeit Dimantu mežā Lielā purva malā nacionālie partizāni pārziemošanai izveidoja trīs ziemas bunkurus. Sakari tika nodrošināti ar tuvējo māju “Baltimores”, “Gargrodes”, “Līči”, “Priedes”, “Krūmi”, u.c. piederīgo un kaimiņu atbalstu. Valsts drošības ministrijai(VDM) bija kļuvuši zināmi atbalstītāji, tie tika apcietināti un piespiesti uzrādīt mežabrāļu bunkurus. 1945.gada 13.februārī ķīilnieki ar ieroču palīdzību tika dzīti pa priekšu, čekisti cerēdami, ka uz saviem atbalstītājiem tie nešaus un izies no bunkuriem ar paceltām rokām. Ķīlnieku vidū atradās nacionālo partizānu radinieki, kaimiņi, starp viņiem arī viena sieviete Marta Mežaraupe.
Šis čekas scenārijs nepiepildījās, nacionālie partizāni atklāja uguni. Šī bija viena no pirmajām lielkaujām Sēlijā, reizē arī traģēdija, kur brālis bija spiests šaut uz brāli, kaimiņš uz kaimiņu. Redzot savā priekšā nāvi un paverdzināšanu citāds iznākums nebija gaidāms. Kaujas rezultātā nacionālie partizāni cieta zaudējumus, taču arī čekas karaspēks atstāja 10 kritušos un daudzus ievainotos, kuri nevarēja atstāt kaujas lauku un pamesti vaidēja. Ieņemt bunkurus čekas karaspēkam nav izdevies, sagaidot tumsu mežabrāļi apmetni atstāja. Šī kauja izdzēsa 12 Sēlijas ļaužu dzīvības.
11.novembrī Jēkabpils novada Kalna pagastā Jēkabpils-Aknīstes lielceļa malā plkst.13.oo notiks svinīga piemiņas vietas un informatīvā stenda atklāšana.
Autors: Mg.hist. Haralds Bruņinieks
Foto: jekabpils.lv