2023.gada 4. februāris

Daila, Veronika

VUGD: Lai pavasarī nedegtu kūla, rudenī jāsakopj īpašums! (Ugunsgrēku statistikas TABULA)

Lai pasargātu sevi, līdzcilvēkus un īpašumus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus un pašvaldības šogad vēl reizi nopļaut zāli un sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī nebūtu kūlas, kura varētu degt! Katru pavasari ugunsdzēsēji glābēji ik dienas steidzas dzēst kūlas ugunsgrēkus, kuros ne tikai nodeg vairāki tūkstoši hektāru Latvijas teritorijas, bet arī cieš un pat iet bojā cilvēki, informē VUGD pārstāve Viktorija Gribuste. 

VUGD apkopotā statistika liecina, ka, salīdzinot ar 2021. gadu, kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā šogad palielinājieās – reģistrēti 1532 kūlas ugunsgrēki (2021.gadā - 1196), no kuriem 1454 gadījumos dega tikai sausā zāle. Kūlas ugunsgrēkos iznīcinātas 47 ēkas/būves. Kopumā izdeguši vairāk nekā 1060 hektāri zemes (pērn par 53 hektāriem mazāk). Šogad kūlas ugunsgrēkos gāja bojā divi cilvēki, bet vēl divi cieta. 

Zemgalē aizvadītajā gadā dzēsti 354 ugunsgrēki, kas ir par 26% vairāk nekā pērn. Kopumā izdeguši 234 hektāri teritorijas. Zemgalē visvairāk kūlas ugunsgrēki dzēsti Aizkraukles novadā, kur to skaits, salīdzinot ar aizvadīto gadu, gandrīz dubultojies. Otrs lielākais kūlas ugunsgrēku skaits reģistrēts Jēkabpils pilsētā un Tukuma novadā. Visos novados un valstspilsētās, izņemt Jēkabpili, kūlas ugunsgrēku skaits bija lielāks nekā 2021. gadā. 

VUGD novērojumi liecina, ka kūlas ugunsgrēki ir jau cīņa ar sekām, jo, ja rudenī lauki, piemājas teritorijas un ceļa malas ir sakoptas un zāle nopļauta, tad pavasarī neveidojas kūla, kurai degt! Tādēļ arī šajā rudenī VUGD aicina sakopt vidi savai un apkārtējo drošībai. Taču arī sakopšanas laikā ir jāievēro drošības noteikumi, jo zāles, koku lapu un zaru dedzināšana var izraisīt ugunsgrēku. Nereti neuzmanība, nepareiza ugunskura vietas izvēle, laikapstākļu neizvērtēšana un ugunskura atstāšana bez uzraudzības izraisa plašākus ugunsgrēkus, kuru rezultātā nodeg ēkas un transportlīdzekļi.

Pirms ugunskura kurināšanas ir jāpārliecinās vai konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi atļauj kurināt ugunskurus – ja tas ir aizliegts, tad par to var tikt piemērots sods. Īpaša piesardzība jāievēro vējainā laikā, jo vējš dzirksteles var aiznest lielā attālumā. Tām nokļūstot degtspējīgos materiālos, var notikt aizdegšanās. Ja ugunskuru tomēr nepieciešams dedzināt, tad attālums līdz ēkām, kokiem un transportlīdzekļiem ir jāizvēlas vairākas reizes lielāks nekā bezvēja un lēna vēja gadījumā.

Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Noteikumu 28. punkts paredz, ka atbildīgajai personai ir jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. 

VUGD aicina – sakopsim savus īpašumus, ievērojot drošības nosacījumus!


Komentāri (0-1/1)

  • ES
    23.10.2022 02:29
    Ja īpašnieks (pašvaldība) nevar sakopt savu piederošo īpašumu, tad īpašums (pašvaldības) ir jādenacionalizē (jāatsavina) sabiedrības interesēm. Sabiedrība lems par tām nodotām īpašuma vērtībām uzturēšanai. Atbildīgās pašvaldības amatpersonas ir jāsauc pie atbildības par īpašuma(pašvaldības) novešanu līdz degredācījai , ko nosaka likums par Pašvaldībām. Jēkabpils pašvaldība nevar nopļaut pat aizaugošo zāli uz sev piederošā īpašuma ielā, kur prasīta ir D4 Satiksmes ministrejas prasība.

Atstājiet komentāru