Personāla trūkumu dēļ Jēkabpils slimnīcā apturēta plānveida operāciju veikšana
- 21 decembris 2020 --
- 0Komentāri
Ņemot vērā personāla trūkumu saistībā ar Covid-19 izplatību, Jēkabpils slimnīcā ar šodienu apturēta plānveida operāciju veikšana, paredz SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valdes lēmums.
Turpmāk slimnīca koncentrēs resursus neatliekamo pacientu ārstēšanai, kā arī, tiks ārstēti tie pacienti, kuriem jāveic operācijas neatliekamā kārtā vai situācijās, kad gadījums nav akūts, tomēr ilgāka operācijas atlikšana būtiski paaugstina invaliditātes risku vai ievērojami paaugstina veselības pasliktināšanos. Slimnīca sola, ka katrs gadījums tiks izvērtēts un pacienti tiks uzaicināti uz stacionāru individuāli, atbilstoši medicīniskām indikācijām.
Pacientiem, kuriem plānveida operācijas ir atceltas, veselības aprūpe tiks sniegta primārā kārtā, tiklīdz šos pakalpojumus slimnīca varēs atsākt.
Par plānveida operāciju atcelšanu vai ierobežošanu līdz šim ir paziņojušas arī citas slimnīcas.
Jau ziņots, ka pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Tādējādi Veselības ministrija varēs likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pēc iespējas operatīvāk pārņemt pacientus no universitāšu un reģionālajām slimnīcām.
"Vienojāmies, ka tiek veidota īpašas sadarbības teritorijas," atklāja valsts sekretāre, skaidrojot, ka tās pārraudzīs koordinators, lai varētu operatīvi apmainīties ar informāciju par slimnīcu ieviestajiem pakalpojumu ierobežojumiem. Sadarbības tīkli veidosies ap reģionālajām slimnīcām, un tajos ietilps pirmā un otrā līmeņa slimnīcas.
"Jau četrās slimnīcās, tajā skaitā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, ir sasniegts kritiski augsts esošo gultu noslogojums," sacīja valsts sekretāre.
Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu "mēs varam arī dot lielākas tiesības slimnīcu vadītājiem", norādīja Mūrmane-Umbraško, skaidrojot, ka tas tostarp sniegtu lielāku kontroli pār darbinieku atvaļinājumiem. Tāpat slimnīcām būtu vienkāršāk piesaistīt cilvēkresursus Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Tādējādi ārstniecības iestādes Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimības pacientiem, kā arī piesaistīt citu specialitāšu ārstus.