Svētdien svinēja Vasarsvētkus

Vasarsvētki tiek svinēti 50. dienā pēc Lieldienām, kas parasti iekrīt svētdienā laikā no 10.maija līdz 13.jūnijam. Šogad Vasarsvētki ir 15.maijā.

Vasarsvētki ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.

Bībele stāsta, ka Vasarsvētku dienā Jēzus mācekļi bija sapulcējušies, kad pār viņiem tika izliets Svētais Gars. Apustuļu darbos šis notikums aprakstīts tā, ka namā, kur apustuļi sēdēja, “nāca rūkoņa, it kā pūstu stiprs vējš, (...) un parādījās uguns mēles.” Turklāt ļaudis, kurus līdz tam šķīra atšķirīgas valodas un pat domāšana, piepeši spēja viens otru saprast.

Vasarsvētki ir Baznīcas dzimšanas svētki. Vasarsvētku notikums apliecina, ka Baznīca nav cilvēku veidota organizācija, bet gan Svētā Gara iedvesmotu cilvēku kopība, kura nāk kopā dievnamos, kalpo un liecina citiem par Kristu nevis pienākuma dēļ, bet tāpēc, ka tā ir šo cilvēku garīga pārliecība un ticība.

Kristieši Vasarsvētkus uzskata par kristīgās baznīcas dzimšanas dienu, taču Vasarsvētku rituāli savu nozīmi ieguva diezgan vēlu – kā atsevišķi svinamu dienu to ieviesa 425. gadā.

Svētā Gara un Vasarsvētku simbols ir balts balodis, kas nolaižas pār mums no debesīm. Tā spārnu skāriens simbolizē to, ka arī cilvēka personīgajā dzīvē nav cita spēka gara kā tikai Dieva gars. Svētā Gara krāsa ir sarkanā – asiņu krāsa. Tā norāda gan uz kristīgo mocekļu asinīm, gan arī uz uguns liesmām.

Kristīgajā mākslā Svētais Gars godināts jau kopš senlaikiem, tas iedvesmojis daudzus māksliniekus – arī Leonardo da Vinči, Rubensu, Rafaelu, Gvido Reni, El Greko un citus.

Vasarsvētkiem ir nozīme arī latviskajās sadzīves tradīcijās. Jau izsenis latviešiem Vasarsvētki saistās ar meiju smaržu. Līdzīgi kā Jāņos ir meijas, tā arī Vasarsvētkos ir meijas. Saskaņā ar latviešu tradīcijām dienu pirms Vasarsvētkiem visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka pagalmus, izpušķo māju. Istabās tiek ienesti bērzi un ceriņi. Daba ir atvērusies visā savā krāšņajā jaukumā, Vasarsvētki allaž tiek gaidīti ar skaidru, siltu un jauku laiku.

Ticējums vēsta, ka pērkons pirms Vasarsvētkiem liecinot par gaidāmu siltu vasaru. Šogad varam cerēt uz auglīgu vasaru, jo pērkons rūca pirms Vasarsvētkiem!

Ticējumi vēsta, ka Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena – tad siens tiekot pasargāts no pelējuma. Pa zemi vilkt tās gan nedrīkstot, jo tad varot dabūt kašķi!

Tiem, kas nevīžoja piecelties Lielajā dienā pirms saullēkta, ir vēl viena iespēja: agri Vasarsvētku rītā jāiet mazgāties upē vai strautā, kas tek pret rītiem, tad nekad neaizgulēsies un miegs nenāks. Pie viena var nākotni pazīlēt – kad mute tīra, ūdenī jāmet sudraba vai vara monēta, neatskatoties jāiet atpakaļ mājās un jāliekas atkal gulēt. Kurš sapnī naudu no avota izņem, tas būs precinieks!

Protams, arī bez mielasta neiztikt, taču, sekojot senču paražām, gaļu šajā dienā gan labāk galdā nelikt, jo tad lopi sprāgšot.

Mūsdienās Vasarsvētkus mēs varam svinēt gan atbilstoši kristīgajām tradīcijām jeb ar gājienu uz īpašo dievkalpojumu savā baznīcā, gan ar pārgājienu pretī vasarai, noorganizējot pikniku kopā ar ģimeni un draugiem.