Glābēji pie Jēkabpils nodzen no Daugavas zemledus makšķernieku

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jēkabpils brigādes komandieris Dzintars Cvilikovskis informē, ka palīdzēt cilvēkiem uz ūdens vai ledus viņi šogad aicināti tikai vienu reizi.

Pagājušās nedēļas sākumā, kad tikko tik sāka aizsalt Daugava, kāds jēkabpilietis, ejot pa tiltu pār Daugavu pamanījis, ka uz nedrošā ledus jau sēd zemledus makšķernieks un izsaucis glābējus. Ierodoties notikuma vietā viņi makšķerniekam palūguši nokāpt no ledus krastā, ko viņš arī izdarījis. Cvilikovskis piebilda, ka makšķernieks bijis neapmierināts, ka tiek nodzīts no ledus un visticamāk pēc glābēju aizbraukšanas turpinājis makšķerēt tajā pašā vai citā vietā, neuztraucoties, ka plānais ledus var ielūst un apdraudēt viņa drošību.

Šogad vienu reizi glābēji saukti palīdzēt arī ledū iesalstošiem gulbjiem Radžu ūdenskrātuvē. Kad glābēji tiem tuvojušies, izrādījies, ka tie nav gulbji, bet gan akmeņi. Dzintars Cvilikovskis atgādina, ka veseli putni ledū neiesalst. Iesalt var ievainoti putni vai tie, kas sapinušies maluzvjnieku tīklos.

Turpinoties salam, pakāpeniski pieaug ledus biezums ūdenstilpēs, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Biezākais ledus konstatēts Gaujā pie Carnikavas, Ogres upē pie Ogres un Daugavā pie Vaikuļāniem, kur tas sasniedz 22-24 centimetrus (cm).

Daugavpilī ledus biezums likteņupē ir aptuveni 20 cm, bet Baltkrievijas teritorijā - no 11 līdz 16 cm. Pļaviņu ūdenskrātuvē konstatēts 16 cm biezs ledus slānis.

Hidrologi un glābēji atgādina, ka nevienmērīgā ledus biezuma dēļ atrasties uz tā ir bīstami. Ledus ir plānāks tālāk no krasta, kā arī vietās, kur ir straume, zemūdens avoti, pietekas, niedres vai tilti.

Pamanot, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta un var rasties problēmas atgriezties atpakaļ, kā arī, ja cilvēks ir ielūzis ledū, vajag nekavējoties izsaukt ugunsdzēsējus glābējus, zvanot pa tālruni 112.