Jēkabpilī svin Latvijas Republikas 97 gadu jubileju

Šodien Jēkabpilī un visā Latvijā tiek svinēta Latvijas Republikas 97 gadu jubileja. Jēkabpilī Valsts svētku dienā norisināsies dažādi pasākumi.

Šodien pulksten 14.30 Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā notiks Latvijas svētkiem veltīts ekumēnisks dievkalpojums. Pēc tam pulksten 16.00 Krustpils kultūras namā sāksies Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinīgs sarīkojums. Bet pulksten 18.30 norisināsies “Gaismas ceļš” no Krustpils kultūras nama līdz piemineklim “Kritušiem par Tēviju”. Pie pieminekļa paredzēts atceres brīdis. Bet svētku salūts būs pulksten 19.00.

Savukārt svētku balle kopā ar grupu “Ginc un Es” sāksies pulksten 21.00 Jēkabpils Tautas namā. Rīt, 18. novembra vakarā ikviens jēkabpilietis aicināts iedegt svecīti logā vai nolikt to kādā no pilsētas zaļajiem laukumiem un svinēt svētkus kopā!

Valats svētkos Jēkabpilī apbalvos un sveiks jēkabpiliešus, kuri snieguši ieguldījumu pilsētas atīsttībā. Jēkabpils Goda pilsoņu nosaukums šogad piešķirts pedagoģei Arvīda Žilinska mūzikas skolas pasniedzējai Annai Korņējevai un SIA “Jēkabpils autobusu parks” direktopra vietniekam Ivanam Lavrinovičam. Tāpat arī valsts svētkos virkne jēkabpilišu saņems Goda rakstus un Atzinības rakstus.

Saistībā ar lāpu gājienu “Gaismas ceļš” šodien noteikti satiksmes kustības ierobežojumi Rīgas ielas posmā no Ozolu līdz Madonas ielai. Šogad šajā posmā nekursēs arī maršruta autobusi.No plkst.18.00 līdz 19.30 būs pilnībā slēgts Rīgas ielas posms no Ozolu ielas līdz Madonas ielai.  Tāpat kā ik gadu arī šogad 18. novembrī braukšana Jēkabpils pilsētas maršruta autobusos iedzīvotājiem ir bez maksas.

Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata".

Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs.

1918.gadā pēc Brestļitovskas līguma parakstīšanas starp padomju Krieviju un Vāciju visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1917.gada septembrī latviešu politisko partiju vadītāji nodibināja kopēju organizāciju - Demokrātisko bloku. Otra politiskā organizācija bija Latvijas Pagaidu nacionālā padome, kurā ietilpa lielākā politiskā partija - Latvijas Zemnieku savienība (LZS). Neatkarīgās Latvijas valsts proklamēšanas tiešais impulss bija Vācijas impērijas sabrukums.

1918.gada 9.novembrī Vācijā izcēlās revolūcija, un ķeizars aizbēga uz Holandi. 11.novembrī Vācija parakstīja pamiera noteikumus.

Šajā pašā dienā Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs vēstulē Latviešu Pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītājam Zigfrīdam Annai Meierovicam rakstīja: "Viņa Majestātes valdība ir raudzījusies ar visdziļāko līdzjūtību uz latviešu tautas centieniem un viņas gribu atsvabināties no vācu jūga. Tā ar prieku atkal apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu nacionālajai padomei kā "de facto" neatkarīgai iestādei līdz laikam, kamēr Miera konference liks pamatus brīvības un laimes jaunam laikmetam priekš Jūsu tautas."

Tad Latvijā sākās aktīva politiskā rosība. Rīgā, Suvorova ielā 3, divi LZS pārstāvji - Kārlis Ulmanis un Miķelis Valters - un divi sociāldemokrātu pārstāvji - Fricis Menders un Pauls Kalniņš - vienojās par brīvas, demokrātiskas un liberālas valsts proklamēšanu.

1918.gada 17.novembra vakarā tika nodibināts Latvijas priekšparlaments, Tautas padome, kurā apvienojās gan Demokrātiskā bloka, gan Latvijas Pagaidu nacionālajā padomē ietilpstošās partijas.

1918.gada 18.novembrī Tautas padome Nacionālā teātra telpās proklamēja Latvijas Republikas neatkarību.

Neraugoties uz baltvācu muižniecības atklāti negatīvo attieksmi, divas mazākas baltvācu partijas ieguva pārstāvniecību Latvijas Tautas padomē, un pirmajā valdībā bija viens ministrs vācietis.

Tautas padomē bija pārstāvētas visas politiskās partijas, izņemot lieliniekus un galēji labējos. Pirmā pagaidu valdība bija pilsoniska. Taktisku apsvērumu dēļ sociāldemokrāti izšķīrās palikt ārpus valdības.

Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste.

Toreiz jaunās valdības situācija bija ļoti sarežģīta: tās rīcībā nebija nekāda varas aparāta. Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos jaunajai valstij.

Jaunajai valdībai nebija gandrīz nekādu iespēju un līdzekļu novērst sarkano strēlnieku uzbrukumu, kurā Rīga tika ieņemta 1919.gada janvārī. Cīņa ar Pētera Stučkas padomju valdību un Bermonta vadītajiem vācu un krievu dumpiniekiem 1919.gadā saliedēja ap jauno valdību plašas tautas masas, un tā turpināja pastāvēt 22 gadus, lai atkal atdzimtu pēc 50 gadu ilgas okupācijas.

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanai šodien jāizkar valsts karogs.