Kā pieķert aiz labdarības lūgumiem slēpjošus krāpniekus
Visbiežāk aiz labdarības lūgumiem slēpjošos krāpniekus nodod viņu bankas konta rekvizīti, uz kuru tiek lūgts pārskaitīt naudu, liecina virtuālās vides drošības risinājumu izstrādātāja "Kaspersky Lab" veikts eksperiments.
Kā vēsta "Kasperky Lab" pārstāvji, sociālo tīklu jaunumos arvien biežāk parādās ziņas ar lūgumiem palīdzēt pamestiem dzīvniekiem, slimiem bērniem un citiem, kam tas ir nepieciešams. Redzot šīs žēlabas savu draugu kontos, lietotāji viegli notic rakstītajam un labprāt pārskaita naudu uz norādītajiem kontiem, bet bieži vien aiz šādiem labdarības stāstiem slēpjas krāpnieki, kas pelna naudu, izmantojot lietotāju līdzjūtību.
Kā noskaidrojuši "Kaspersky Lab" eksperti, visbiežāk krāpniekus nodod bankas konta rekvizīti, uz kuru viņi lūdz pārskaitīt naudu. "Krāpniekiem nav slinkums izdomāt jaunus, skumīgus stāstus, veidot īpašas mājaslapas vai izmantot īstus notikumus un fotogrāfijas, lai aprakstītu nelaimē nonākušo cilvēku vai dzīvnieku, bet ļoti bieži viņi visās savās mahinācijās izmanto vienu un to pašu bankas kontu," stāsta eksperti. "Tāpēc pirms naudas pārskaitīšanas ir ieteicams pārbaudīt ziņā vai mājaslapā minētos rekvizītus. Lai to izdarītu, tie tikai jāieraksta pārlūkprogrammas meklēšanas logā - internetā jau ir samērā daudz forumu un kopienu, kas publicē krāpnieku kontu sarakstus."
Ja labdarības kampaņā tiek izmantota kāda fotogrāfija, ir jēga pārbaudīt arī to, norāda eksperti. Eksperimenta gaitā "Kaspersky Lab" speciālisti atklāja, ka internetā jau vairākus gadus klīst vienas un tās pašas bildes, kuras krāpnieki nez kāpēc ir sevišķi iecienījuši. Bieži vien tajās ir attēloti suņi vai kucēni, kurus "ļaunie saimnieki" grib iemidzināt vai noslīcināt. Turklāt, lai izglābtu dzīvnieku, lietotājam pat nav jātērē nauda - fotogrāfijas parakstā ir norādīts tālrunis, pa kuru jāpiezvana, ja lasītājs grib paņemt nabaga mīluli pie sevis. Patiesībā šis numurs izrādās maksas, un zvana laikā no lietotāja mobilā konta tiek paņemta nauda. Tas ir vēl viens krāpnieku triks.
"Ļaundari ir izvēlējušies labi strādājošu shēmu - sociālajos tīklos ziņas ar lūgumiem palīdzēt izplatās ļoti ātri. Daudzi ziedo paši un piesaista kampaņai savus draugus. Protams, visi cits citam uzticas un paziņojumā norādītos datus nepārbauda," stāsta "Kaspersky Lab" vecākā satura analītiķe Nadežda Demidova. "Iesakām pārbaudīt informāciju par līdzekļu vākšanu pirms tās kopīgošanas sociālajos tīklos. Nevajag nevilšus kļūt par krāpnieku līdzdalībnieku un kaitēt gan saviem draugiem, gan tiem, kam patiešām ir vajadzīga palīdzība."
"Krāpnieki sociālajos tīklos paļaujas uz lietotāju tūlītēju reakciju, pārpublicējot ziņu bez datu precizēšanas. Laba fonda darbība ir pārredzama - tas publicē pārskatus un jaunumus tīmekļa vietnē, tā pārstāvji ir vienmēr gatavi atbildēt uz jautājumiem, un pirms līdzekļu vākšanas sākuma speciālisti veic rūpīgu ekspertīzi, lai noskaidrotu, kāda palīdzības forma būs visefektīvākā. Ja tiešām gribat palīdzēt, izvēlieties pārbaudīta labdarības fonda projektu," paskaidro Latvijas labdarības organizācijas "Taureņa efekts" valdes locekle Olga Kazaka.
Ja tiek atklāta blēdība naudas vākšanā labdarībai, "Kaspersky Lab" iesaka lietotājiem izplatīt informāciju par ļaundariem internetā, paziņot labdarības fondiem, aiz kuru nosaukumiem slēpjas noziedznieki, panākt krāpniecisko lapu bloķēšanu sociālajos tīklos un informēt sakaru operatorus par maksas numuru izmantošanu nelikumīgai naudas izņemšanai no konta.