Mūžībā aizgājis bijušais Jēkabpils domes izpilddirektors Dainis Līcis

In memoriam
Dainis Līcis
(08.05.1954.-21.07.2015.)

Ir jūlijs. Vasara. Liepziedu smarža. Spāru deja virs ezera un bišu dziesma tālumā. Tikai šorīt pēkšņi viss kaut kur ir zudis, un bites san citādāk. Klusējot skumji noraugās debesis… 21. jūlija rītā Dainis teica ardievas un devās mūžības ceļā. Tas bija lēmums, kuru viņš savā dzīvē pieņēma kopā ar Visaugstāko…

Dainis piedzima 1954.gada 8.maijā Viesītē, inteliģentā skolotāju ģimenē. Bērnībā saņēma nedalītu vecāku mīlestību, jo ģimenē bija vienīgais bērns. Skolas gaitas aizsākās Saukas pamatskolā, vēlāk sekoja mācības Viesītes vidusskolā. Pēc vidusskolas absolvēšanas Dainis iestājās Latvijas lauksaimniecības akadēmijā. Gan vidusskolā, gan akadēmijā sevi parādīja ar ļoti labām zināšanām un 1976.gadā sekmīgi absolvēja akadēmiju, iegūstot specialitāti- lauksaimniecības inženieris, mehāniķis. Pēc akadēmijas beigšanas Dainis kā stipendiāts strādāja saimniecībā „ Susēja”. 80.gadu sākumā Saukā trūka labu kadru un jaunais, enerģiskais Dainis uzsāka darbu Saukas profesionāli tehniskās skolas direktora vietnieka amatā, nedaudz vēlāk, pierādot sevi teicamā darbā, viņš kļuva par šīs skolas direktoru, vienlaikus strādāja arī kā pasniedzējs. Te ieguldīts ne mazums pūļu- realizētas jaunas idejas, būtiski papildināta skolas materiāli tehniskā bāze, viss attīstījās un varēja īstenot tik daudz ieceru. Saukā pavadītais laiks ir pats skaistākais jeb ziedu laiks viņa dzīvē, - tā viņš pats to dēvēja. Dainis ir stiprs, sportisks un fiziski spēcīgs, un var paveikt tik daudz!

Tomēr liktenis spēlējas nežēlīgi un viņa saulainās dienas pārsteidza pēkšņi un skarbi dzīves pārbaudījumi, kas atstāja neizdzēšamas pēdas uz visu mūžu… Tomēr Daiņa rakstura spīts, neatlaidība un Dieva vēlīgais vaigs palīdzēja tikt galā arī ar šo dzīves grūtumu.

Vēlāk dzīves ceļš atveda uz Jēkabpili un Dainis vairākus gadus strādāja par Ceļu satiksmes drošības direkcijas Jēkabpils nodaļas vadītāja vietnieku.

1998.gadā uzsāka darbu Jēkabpils pilsētas īpašumu un komunālo dienestu nodaļas vadītāja amatā, pēc gada tika pārcelts darbā par Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētsaimniecības departamenta vadītāju. Bet no 2002.gada līdz 2014.gadam Dainis Līcis bija Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors.

Pats būdams kārtīgs latviešu saimnieks savā dzimtas mājā, savu saimniecisko redzējumu integrēja darbā- viņš lieliski pārzināja savu jomu, rūpējās par pilsētu un iedzīvotājiem. Viņam bija svarīgi paveikt darbu pēc labākās sirdsapziņas. Darbs prasīja no Daiņa daudz spēka un viņš sevi nežēloja…

Viņš bija stingrs savā raksturā, patiess, pragmatisks, ar praktisku pieeju ikdienas situāciju risināšanai. Ja bija radusies problēma, uzreiz domāja kā to atrisināt. Izanalizējot situācijas, nebaidījās pieņemt lēmumus. Vadot vienu no lielākajām organizācijām pilsētā, Dainis Līcis sevi pierādīja kā profesionālu un godprātīgu vadītāju. 2014. gadā par ieguldīto darbu piešķirts pilsētas apbalvojums- Goda raksts.

Neraugoties uz ieņemamo amatu, Dainim piemita bezgala vērtīga īpašība – cilvēcība. Viņš juta, kad cilvēkam jāpasniedz roka un jāpalīdz. Vadītājs, kurš savu daudzo darbu gūzmā spēja ieraudzīt arī katru darbinieku un sniegt cilvēcisku atbalstu. Nesavtīgs, sirsnīgs, izpalīdzīgs un iejūtīgs. Vienkāršs. Viņš spēja saprasties ar ikvienu cilvēku. Uzklausīt, palīdzēt. Viņu raksturoja Dieva dots optimisms un spēja visā saskatīt labo.

Dainis bija Latvijas patriots, ar patiesu mīlestību pret savu tēvzemi. Kā apliecinājums tam ir viņa paveiktais mīļajās un sakoptajās dzimtas mājās Klauces ezera krastā. Šeit gūta iedvesma ikdienas darbiem, baudīti atpūtas brīži un šī vieta bija viņa spēka avots.

Daiņa lielākais prieks, lepnums un sirds siltums atdots ģimenei. Tā viņam bija vissvarīgākā. Neraugoties uz savu aizņemtību, viņš atrada laiku arī tikšanās reizēm ar draugiem, kuras bagātināja sarunas un skanīgas dziesmas. Savulaik pats spēlēja akordeonu, viņam patika mūzika un dziesma. Ļoti patika ceļot, apskatīt jaunas vietas un uzzināt visu jauno. Un protams, ļoti liels dzīvnieku mīļotājs, atbalstot ikvienu aktivitāti šajā jomā. Liela aizraušanās Dainim bija autosports- tā bija sirdslieta. Viņam bija svarīgi kādreiz tik spēcīgās autosporta tradīcijas pilsētā iedzīvināt no jauna. Pateicoties viņa atbalstam, pilsētu sāka piedūcināt Motoru svētki un Žiguļu kausa sacensības- kā apliecinājums tam pērnajā gadā Dainim piešķirts tituls „ Motoru svētku krusttēvs”.

Bet savu garīgo pasauli viņš bagātināja ar grāmatām, viņam ļoti patika lasīt. Ik reizi, tiekoties ar darbiniekiem sanāksmē, Dainis ceļamaizei bija sameklējis kādu atziņu. Kādu vērtīgu izteicienu, kas ienesa smaidus un gaišu brīdi ikdienas steigā. Tomēr vairāk par visu viņam bija svarīgi cilvēkam pateikt -paldies.

Bet šodien… Šodien, Daini, mēs domās nosūtām mūsu visu kādreiz nepateiktos PALDIES Tev. Paldies par Tavu nesavtīgo darbu, par cilvēkmīlestību un labestību.

Un šoreiz mūsu pēdējā atziņa Tev, Daini:

„ Mēs atnākam, lai projām ietu,-
Un ceļa brīdis visai īss
Vien pāris tūkstoš lēktu, rietu
Un saules spīdums debesīs.”
/J.Sirmbārdis./

Daiņa Līča mūžs ir aizritējis, bet gaisma paliek šeit- viņa ģimenē, paveiktajā darbā un sirds siltajās atmiņās.

Skumju brīdī noliecam galvas un izsakām visdziļāko līdzjūtību dzīvesbiedrei Ilzei, meitai Santai, dēlam Edgaram un visiem tuviniekiem.
Atvadīšanās no Daiņa Līča notiks otrdien, 28.jūlijā plkst.14.00 no Viesītes novada Elkšņu pagasta Klauces mājām „Dzelmes” uz Klauces kapsētu.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība