2020.gada 12. jūlijs

Indriķis, Ints, Namejs

Pērn Jēkabpilī bijis lielākais reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugums lielo pilsētu vidū

Pērn Jēkabpilī bijis lielākais reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugums lielo pilsētu vidū

Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto noziegumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies, un šāda tendence turpinās jau kopš 2014.gada, liecina prokuratūras sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Tikmēr Jēkabpilī pērn bijis lielākais reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugums lielo pilsētu vidū.
Apkopojot informāciju par valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, redzams, ka, sākot ar 2014.gadu, valstī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ir samazinājies. Turklāt pagājušajā gadā, salīdzinot ar citu gadu statistiku, samazinājums ir ievērojamāks, proti, 2018.gadā reģistrēti 43 260 noziedzīgi nodarījumi, bet 2019.gadā - 39 906. Tas nozīmē, ka noziegumu skaits, salīdzinot ar 2018.gadu, ir samazinājies par 3354 noziedzīgajiem nodarījumiem jeb 7,8%.

Vienlaikus prokuratūra norāda, ka pagājušajā gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits kopš 2011.gada ir vēsturiski mazākais.

Analizējot 2019.gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaitu Latvijas reģionos, redzams, ka salīdzinājumā ar 2018.gadu nav vienotas tendences visos reģionos, proti, ir reģioni, kur to skaita samazinājums ir lielāks, un ir reģioni, kur to skaita samazinājums ir mazāks, izņemot Kurzemes reģionu, kur reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ir minimāli pieaudzis.

Piemēram, Vidzemes reģionā 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita samazinājums ir ļoti minimāls, kamēr Latgales reģionā samazinājums ir par 464 noziedzīgajiem nodarījumiem jeb 8,1%, bet Pierīgas reģionā - par 448 noziedzīgajiem nodarījumiem jeb 7,1%.

Arī republikas nozīmes pilsētās reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits atšķiras. Lielākais reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugums ir Jēkabpilī, proti, par 219 noziedzīgajiem nodarījumiem no 786 kopumā reģistrētajiem, bet lielākais samazinājums - Rīgā.

Analizējot apkopoto informāciju, redzams, ka 2019.gadā kopumā, ja to salīdzina ar 2018.gadu, republikas nozīmes pilsētās samazinājies reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits par 2517 jeb 9,4%.

2019.gadā reģistrēto sevišķi smagu noziegumu skaits salīdzinājumā ar 2018.gadu ir nedaudz samazinājies, proti, par 34 noziegumiem jeb 1,8%, bet smagu noziegumu skaits salīdzinājumā ar 2018.gadu ir samazinājies ievērojamāk, proti, par 1453 noziegumiem jeb 12,6%.

Pagājušajā gadā par 6% samazinājies arī reģistrēto mazāk smagu noziegumu skaits, kamēr kriminālpārkāpumu skaits par 10,3% pieaudzis.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā norādīja, ka detalizēti pētījumi par to, kāpēc reģistrēto noziegumu skaits ir samazinājies, nav veikti, taču tas varētu būt saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tāpat šāda situācija varētu būt izveidojusies, jo izmeklētāji daudz detalizētāk iedziļinās saņemtajā informācijā un par katru gadījumu nesāk kriminālprocesu.

Tāpat prokuratūra nav veikusi analīzi, kāpēc noziegumu skaits starp republikas nozīmes pilsētām palielinājies tieši Jēkabpilī.

Lai arī kopējā aina liecina, ka noziegumu skaits ir samazinājies un, kā jau katru gadu, ievērojamu īpatsvaru veido sīkās zādzības un krāpšanas, atsevišķās kategorijās noziegumu skaits ir palielinājies. Viena no šādām kategorijām ir noziedzīgie nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja tie izdarīti ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu. Šādu noziedzīgo nodarījumu kopējais skaits ir pieaudzis par 13 noziedzīgajiem nodarījumiem. Šī negatīvā tendence vērojama jau no 2016.gada, proti, katru gadu šādu reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits palielinās.

Kalniņš pieļāva, ka šādas kategorijas noziegumu skaita palielināšanās varētu būt saistīta ar to, ka iepriekšējos gados par šādiem nodarījumiem ne vienmēr informētas izmeklēšanas iestādes. Tāpat Latvijā uzlabojusies sistēma ar cietušo aizstāvību šādos noziegumos. Viņš gan pauda cerību, ka šo noziegumu apstiprināšanas gadījumā policija spēs savākt pierādījumus, lai lietas nosūtītu kriminālvajāšanai prokuratūrā.

Pērn par 110 noziedzīgiem nodarījumiem pieaudzis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā krimināllietu skaits, un tas skaidrojams ar Latvijas apņemšanos daudz stingrāk apkarot šāda veida noziedzību. Kopīgā izmeklēšanas iestāžu un prokuratūras darbā šo noziegumu šķetināšanā iesaistījušās ne tikai centrālās, bet arī reģionālās struktūrvienības. Reģionos novērots, ka personas, kuru rūpals ir nelikumīgas darbības ar akcīzes precēm, uzkrājušas mantu un finanšu līdzekļus. Personas mantas izcelsmi izskaidrot nevar, un tas liecina, ka šiem cilvēkiem nebija legālu ienākumu šīs mantas iegādei, norādīja Kalniņš.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka, piešķirot izmeklēšanas iestādēm atbilstošus resursus, kopējā noziedzības aina, iespējams, būtu citāda. Kā piemēru viņš minēja narkotiku nogādāšanu Latvijā pa pastu. Ja muitai būtu kapacitāte ar speciālajiem suņiem darboties visu laiku 24/7 režīmā, tad rezultāti varētu būt labāki.
Kopumā prokuratūras lietvedībā 2019.gadā pieņemta 12 631 krimināllieta, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu ir par 480 krimināllietām mazāk. Attiecīgi arī prokuratūrā pabeigto kriminālprocesu skaits pērn samazinājies par 285 lietām.

2019.gadā tiesai nodoto lietu skaits ir samazinājies par 295 krimināllietām. Arī pirmās instances tiesā izskatīto lietu skaits samazinājies par 560 lietām salīdzinājumā ar 2018.gadu.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Mater

Komentāri (0-1/1)

  • Ha
    06.03.2020 11:43
    Tāpēc, ka pašvaldības policija kārtīgi nestrādā. Kamēr atbrauc, sen visi ir notinušies.

Atstājiet komentāru