2021.gada 24. janvāris

Eglons, Krišs, Ksenija

Divas reakcijas pandēmijas radītajiem ierobežojumiem izklaides industrijā

Divas reakcijas pandēmijas radītajiem ierobežojumiem izklaides industrijā

Pirms Covid-19 krīzes sākuma, tikai retā nozare bija pozicionējusies tā, lai varētu veiksmīgi pāriet tādā darba režīmā, lai atbilstu visiem epidemioloģiskajiem nosacījumiem. Visvairāk cieta dažādas pakalpojumu nozares, it īpaši tādas, kas saistītas ar izklaidi. Šāda tipa pakalpojumus nevarētu saukt par tādiem, bez kuriem cilvēki nevar iztikt, tādēļ liela daļa šādu nozaru darbība tika ļoti ierobežota vai apturēta. Būtiski cieta arī visas ar tūrismu saistītās nozares, jo ļoti strauji tika aizvērtas valstu robežas. Kopumā, retā nozare spēja reaģēt tikpat ātri, cik ātri eskalējās dažādi ierobežojumi. Nozares, kuru darbs nav saistīts ar citu cilvēku satikšanu, spēja pārkārtoties ātri, taču citām tas kļuva par pielāgošanās spējas jautājumu.

Izklaides industrijas bija vienas no tām, kuras smagi skāra gan tām noteiktie ierobežojumi, gan ieteikumi cilvēkiem lieki neiziet no mājas. Sabiedrība Latvijā Covid-19 situāciju uztvēra un joprojām uztver salīdzinoši nopietni un epidemioloģiskos ieteikumus lielākoties ievēro. Šādu iemeslu dēļ cilvēki nedodas uz klubiem, bāriem, boulinga centriem un citām izklaides vietām.

Dažādām nozarēm, it īpaši izklaides apakšnozarēm bija dažādas reakcijas uz pandēmijas ierobežojumiem. Sabiedrībā parādījās divu veidu stāsti par to, kā komersanti pārziemo pandēmijas laika ierobežojumus:

- meklējot alternatīvas uzņēmējdarbības formas, pielāgo savu darbību bezkontakta situācijām vai darbam ārpus ierastajām telpām un neklātienē, reizē neiegūto apgrozījumu kompensējot ar dīkstāves pabalstiem un citām atbalsta formām

- paužot sašutumu par ieviesto ierobežojumu negatīvo ietekmi uz savas nozares ikdienas darbību, nespēju savu darbību pielāgot jaunajai situācijai un neizpratni par valsts nevēlēšanu atbalstīt tos komersantus, kas ir izvēlējušies alternatīvās nodokļu nomaksas formas

No vienas puses, jebkura reakcija ir saprotama. Cilvēki, kuri ir palikuši bez savas ierastās nodarbošanās, iepriekš tajā pilnīgi legāli darbojoties, pēkšņi to nedrīkst darīt. Pavasarī Covid-19 skaitļi nebija ne tuvu tik nopietni cik rudenī, taču ierobežojumi gan bija tikpat, ja ne vēl nopietnāki kā iepriekš. Šobrīd var skatīties atpakaļ un analizēt, cik konkrētie ierobežojumi bija pamatoti, taču var saprast cilvēkus, kuri nespēja saskatīt savas nozares ierobežošanu konkrētajos apstākļos.

No otras puses, visiem ir jāsaprot, ka ierobežojumi ir nepieciešami visas sabiedrības labuma dēļ. Pandēmija nav izgudrota ar mērķi uzbrukt ekonomikai vai pat konkrētām nozarēm, lai arī daudzi sazvērestību teoriju autori un piekritēji vēlētos, lai tā būtu taisnība. Ieviešot ierobežojumus, likumdevēji nevarēja izvirzīt prioritātes, kurām nozarēm ierobežojumi būs vairāk vai mazāk attiecināmi. Lai gan pastāv atšķirības noteiktajos ierobežojumos starp dažādām nozarēm kā rudenī, tā arī pavasarī, neviens ierobežojums nav veidots, domājot kā tas ietekmēs konkrētu nozaru spēju strādāt. Par to tiek domāts jau vēlāk, mēģinot risināt negatīvos efektus.

Pozitīvās reakcijas piemēri, visbiežāk saistāmi ar dažādu izklaides industriju pāriešanu tiešsaistes vidē. Protams, koncerts vai teātra izrāde tiešsaistē nevar būt tas pats, kas uz vietas, taču ja tas ir maksimālais, kas pandēmijas apstākļos ir pieejams, arī tas ir kaut kas un var uzskatīt, ka dzīve nav pilnīgi apstājusies. Pielāgoties ir iespējams. Ļoti labs pielāgošanās piemērs meklējams azartspēļu industrijā, kuru Covid-19 izraisītie ierobežojumi skāra īpaši smagi – tika slēgtas visas laimētavas un kazino lokācijas.

Kazino nozarei bija priekšrocības, daļai no nozares pārstāvjiem jau ilgstoši pārejot darboties tiešsaistē. Līdz šim gan tā bija jauna tirgus apguve, nevis esošā pieprasījuma pārnešana citā vidē. Tomēr tiklīdz tika aizslēgtas fiziskās kazino lokācijas, kazino spēļu organizētāji sāka strauji paplašināties internetā, piedāvājot jaunus produktus un izplešot aktīvu mārketingu. Kazino nozares dalībnieki ātri saprata, ka nepieciešams piedāvāt alternatīvas tam pieprasījumam, kurš tagad bija palicis bez piedāvājuma.

Daudzas nozares nereaģēja tik pozitīvi. Par visspilgtāko piemēru var uzskatīt mūziķus un aktierus, kuriem ierobežojumu dēļ vairs nebija, kur uzstāties. Lai gan kultūras nozarei ir grūti piedāvāt alternatīvus kultūras produktus, nevar apgalvot, ka tas ir neiespējami. Kamēr viena aktieru daļa sūdzējās par nesaņemtajiem dīkstāves pabalstiem, citi ķērās pie seriālu filmēšanas un domāja citas aktivitātes, kas dotu iespēju apmierināt savas nozares pieprasījumu ar līdzvērtīgu piedāvājumu.