Pašvaldības apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju

Pašvaldības apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju "neizprotamā" Eiropas naudas sadalē.

Virkne Latvijas pašvaldību - Alojas, Staiceles, Olaines, Smiltenes u.c. ir vērsušās ar oficiālu sūdzību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Pašvaldības uzskata, ka (VARAM) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansētajā atklātajā projektu konkursā “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” ceturtajā kārtā (VARAM) rīcība bijusi subjektīva un neizprotama, izvērtējot, kurām pašvaldībām piešķirt līdzekļus ielu apgaismojuma renovācijai un kuras atstāt aiz strīpas .

Smiltenes, Limbažu, Jēkabpils u.c. pašvaldības, kam jau ir pozitīva pieredze, iesniedzot projektu pieteikumus un saņemot (KPFI) fonda finansējumu konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” iepriekšējās kārtās, ir sašutušas par to, ka ceturtajā kārtā atbilstoši konkursa nosacījumiem izstrādātie projektu pieteikumi neizprotamu iemeslu dēļ tikuši noraidīti.Jēkabpilij atteikts projekts Zīlānu ielas apgaismojuma sakārtošanai.

Pašvaldības ministrijas izvērtējumā saskata subjektīvu un neloģisku rīcību, par ko liecina vairāki fakti. Piemēram, iepriekšējās konkursa kārtās no kopumā iesniegtajiem pašvaldību projektu pieteikumiem atteikumu saņēma vidēji 20% - 25%, visbiežāk to pamatojot ar nepilnībām projektu izstrādē. Turpretim šajā konkursa kārtā aizdomas par subjektīvu izvērtējumu radīja tas, ka no aptuveni 70 pašvaldību pieteikumiem tika noraidīti apmēram 55%. Pašvaldībām, kas saņēmušas atteikumus, un (VARAM) to pamato ar it kā konkursa pieteikumā pieļautām kļūdām, neizprotami šķiet arī tas, ka pašvaldībām, kam finansējums ticis piešķirts, konkursa pieteikumā ir šādas pat "kļūdas."

Par nesaimniecisku naudas sadalījumu liecina arī tas, ka finansējumu saņēmušas Rīgas, Ventspils, Ogres, Valmieras, Salaspils u.c. pašvaldības, kur ielu apgaismojums ir salīdzinoši labā stāvoklī, savukārt vairākām pašvaldībām, kur ielu apgaismojums ir novecojis un neekonomisks, ticis atteikts.
Alojas novada dome ir viena no tām, kas saņēmusi atteikumu. Tās priekšsēdētājs Valdis Bārda vēstulē Saeimai pauž izbrīnu par vērtēšanas komisijas darbu un uzdotajiem jautājumiem: "Ja nekas likumdošanā noteiktā kārtībā nav mainīts, tad kurš tieši, kad un kāpēc ir izvirzījis jaunas vērtēšanas prasības un uz kāda likumiska pamata? Procesa caurredzamības un izsekojamības trūkums rada nopietnu pamatu apšaubīt VARAM apstiprinātajās vērtēšanas vadlīnijās deklarēto principu ievērošanu praksē."

Neizpratni pauž arī apgaismojuma risinājumu uzņēmuma SIA "Myzone" valdes loceklis Staņislavs Morduhajs-Boltovskoj: "Vairākus gadus, realizējot līdzīgus projektus, mēs pirmo reizi saskaramies ar to, ka, pašvaldībām iesniedzot identiskus LED risinājumus, VARAM vērtēšanas komisija vienā gadījumā to novērtējusi pozitīvi, bet citā - negatīvi."

Savukārt uzņēmuma SIA „ PROENERGO” projektētājs Alvis Kaltnieks uzsver:” Atklātajā projektu konkursā “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” projektu izvērtēšanas kārtību nosaka Ministru Kabineta (MK) noteikumi nr. 408, un tie paredz, ka pēc pirmreizējas projektu izvērtēšanas to iesniedzējiem ir iespēja labot konstatētās neatbilstības. Otrreizējā izvērtēšanā tiek pārbaudīts, vai nepieciešamie precizējumi ir veikti, un tad projektu apstiprina vai noraida. Šī konkursa ceturtajā kārtā otrreizējā izvērtēšanā vairāku pašvaldību projekti tika noraidīti, norādot uz neatbilstībām, kas pirmreizējā izvērtēšanā nemaz netika akcentētas. Proti, projektu iesniedzēji pēc pirmās izvērtēšanas veica labojumus, taču rezultātā noraidīti tika pēc pavisam citiem kritērijiem. Nav skaidrs, kāpēc, pēc vieniem un tiem pašiem MK noteikumiem, katrā konkursa kārtā un katram projektam tiek piemēroti citi vērtēšanas kritēriji. Taču ir acīmredzami, ka projektu izvērtēšanā nav konsekvences, kas norāda uz vērtētāju kompetences trūkumu vai iespējamu korupciju.”

Pašlaik aptuveni 20% no noraidītajām pašvaldībām ir vērsušās VARAM ar oficiālu sūdzību un lūgumu atcelt nepamatotos atteikumus. Iespējams, šādi rīkosies arī pārējās pašvaldības.

Jāņem arī vērā, ka emisiju pircēju un Latvijas likumdošanas nosacījums ir, lai (KPFI) fonda finansējums, kas Latvijai piešķirts par neizmantotajām emisiju kvotām, tiktu izmantots energolietderīgi un caurspīdīgi. Rodoties aizdomām par subjektīvu naudas sadalījumu, donorvalstis – Beļģija, Portugāle un Spānija piešķirto naudu pieprasīs atpakaļ, un tad (VARAM) būs jāatmaksā kopumā vismaz 4 miljoni eiro, kas visdrīzāk tiks segti no Latvijas nodokļu maksātāju naudas.

Deniss Kiseļovs
photon manager