"Sveiki! Mans vārds ir Olha Oltarževska. Esmu dzimusi Kijivā un pašlaik es dzīvoju vienā no bumbu patvertnēm – jau vairāk nekā divas nedēļas."
Tā ar sevi iepazīstina 22 gadus jaunā sieviete, kas vēl pirms kara sapņoja par universitātes absolvēšanu un ceļojumu uz Norvēģiju. Gribējusi savām acīm skatīt ziemeļblāzmu. Ikdienu pagrabā Olha iemūžinājusi arī vairākos video, kas nosūtīti daudziem Eiropas un pasaules medijiem, un arī Latvijas Televīzijai.
"Šis ir mūsu mājas pagrabs, kas tagad ir mūsu patvertne. Šeit ir samērā auksts un slapjš, tāpēc cenšamies gulēt mazāk, lai nenosaltu. Šeit ar mums kopā ir arī mūsu mājdzīvnieki. Jaunākajam bērnam ir tikai divi gadi. Un šis mazulis ļoti baidās no skaļiem sprādzieniem. Bet šie vēl ir labi apstākļi, jo ļoti daudziem cilvēkiem nav šādas iespējas – atlaisties gultā," patvertni izrāda Olha.
Pagrabu Olha pametusi vienreiz – lai iegādātos barību kaķiem un citiem mājdzīvniekiem, un pakaišus jūras cūciņai. Tā kā mājas atrodas ļoti tuvu stratēģiskam uzņēmumam, kas nodarbojas ar lidmašīnu ražošanu un remontu, iziet uz ielas esot liels risks.
"Es neesmu bijusi dušā veselu nedēļu un vairs neesmu bijusi savā guļamistabā. Šeit mēs visi ēdam kopā un guļam trīs cilvēki uz viena matrača," saka studente.
Bet doties prom no Ukrainas pašlaik Olha neplāno. Sliktā interneta pārklājuma dēļ mājas pagrabā, kurā Olha aizvien aizvada savas dienas, sazināmies ar balss ziņu palīdzību un e-pastā.
"Kaut kas man liek domāt, ka mūsu valstij būs brīnišķīga nākotne. Nezinu, cik drīz. Politiķi un cilvēki no dažādām valstīm vēro mūsu kaujiniecisko garu un to apbrīno. Mūsu armija ir patiesi spēcīga, un mūsu prezidents vairs nav klauns, bet cilvēks, ar kuru visi lepojas. Cilvēki visā pasaulē zina, kas ir Volodimirs Zelenskis, un mūsu sabiedrība cīnīsies par mūsu uzvaru," skaidro Olha.
Un lielākais sapnis šodien – kaut ātrāk šis murgs beigtos. Par to arī šajā video – lai skan Ukrainas valsts himna no pagraba Kijivā.