2019.gada 21. oktobris

Severīns, Urzula

Cunami Indonēzijas piekrastē prasījis vairāk nekā 200 cilvēku dzīvības

Cunami Indonēzijas piekrastē prasījis vairāk nekā 200 cilvēku dzīvības

Vulkāna izvirduma izraisīts cunami Indonēzijas Zunda šaurumā, kas sestdienas vakarā skāris Sumatras salas dienvidu piekrasti un Javas rietumus, prasījis vismaz 222 cilvēku dzīvības, paziņojušas amatpersonas.

Cietuši vēl 843 cilvēki, bet 28 cilvēki šobrīd tiek uzskatīti par pazudušiem, norādījis Indonēzijas nacionālā katastrofu dienesta pārstāvis Sutopo Purvo Nugroho, piebilstot, ka patiesais upuru skaits var izrādīties vēl lielāks.

Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā nav ziņu, ka Latvijas valstspiederīgie būtu cietuši cunami Indonēzijā, aģentūru LETA informēja ĀM preses sekretārs Gints Jegermanis. Neviens Latvijas valstspiederīgais arī nav vērsies pēc palīdzības, sacīja Jegermanis.

Ja Latvijas valstspiederīgie ir Indonēzijā, tad viņi ir aicināti ziņot tuviniekiem, ka ir drošībā. Ja ir nepieciešama konsulārā palīdzība, tad jāzvana uz ĀM diennakts tālruni ārkārtas situācijām +37126337711 vai jāraksta uz e-pastu "palidziba@mfa.gov.lv".

Neprognozētais cunami vilnis nodarījis plašus postījumus un izraisījis paniku cilvēkos. Sagruvušas simtiem ēku, izgāzti koki, apgāztas automašīnas, piekrasti klāj gruveši. Vissmagāk cietis Pandeglangas rajons pašā Javas salas rietumu galā.

No cietušajiem rajoniem tiek evakuēti ievainotie, turp nosūtīta smagā tehnika, lai palīdzētu meklēšanas un glābšanas darbos.

Kā uzskata speciālisti, pēkšņo cunami vilni varēja izraisīt Anak Krakatau vulkāna izvirduma radīti zemūdens noslīdeņi apvienojumā ar spēcīgu pilnmēness laika paisumu, bet īstie cēloņi vēl tiek analizēti.

Sākumā varasiestādes ziņoja, ka runa nav par cunami, bet vienīgi par paisuma vilni, un aicināja cilvēkus neļauties panikai. Vēlāk nacionālā katastrofu dienesta pārstāvis Nugroho atvainojās par šo kļūdu, skaidrojot to ar apstākli, ka nav bijis nekāda pazemes grūdiena.

Varasiestādes atzīst, ka agrīnās cunami brīdināšanas sistēmas palīdz prognozēt tikai tektoniskas, nevis vulkāniskas izcelsmes parādības.

Vienlaikus tiek ziņots, ka svētdien bez jebkāda iemesla - domājams, tehniskas kļūmes dēļ - iedarbojušās cunami sirēnas, pamudinot daudzus cilvēkus evakuēties.
Aculiecinieki stāsta, ka faktiski sestdienas vakarā krastu skāruši divi cunami viļņi - viens mazāks, otrs lielāks.

Kā BBC televīzijai liecinājis norvēģu fotogrāfs Eisteins Andersons, kas tobrīd no Javas krasta fotografēja vulkānu šauruma vidū, viņš tumsā pamanījis tuvojamies lielu vilni un meties skriet uz viesnīcu, kur pamodinājis ģimeni un citus cilvēkus. Šis vilnis sauszemē ieskalojies 15-20 metrus. Tad viņi pa logu ieraudzījuši otru, daudz lielāku vilni, kas sasniedzis viesnīcu un noskalojis no ceļa automašīnas, tomēr viesnīcas iemītnieki vēl paspējuši uzskriet augstāk krastā.

Indonēzija ar apmēram 130 aktīviem vulkāniem atrodas tā dēvētajā Klusā okeāna "Uguns lokā", kur tektonisko plātņu berzēšanās dēļ bieži notiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi.

1883.gadā katastrofālā Krakatau vulkāna izvirdumā un tā izraisītajā cunami gāja bojā vairāk nekā 36 000 cilvēku.

Aptuveni pusgadsimtu vēlāk turpat Zunda šaurumā starp Javu un Sumatru sākās zemūdens izvirdums, kura rezultātā izveidojās vulkāniska sala ar krāteri, kas tiek dēvēts par Anak Krakatau jeb Krakatau dēlu. Pēdējo mēnešu laikā Anak Krakatau aktivizējies.

2004.gadā spēcīga Indijas okeāna zemestrīce un cunami prasīja 230 000 cilvēku dzīvības apmēram desmit valstīs, lielākoties Indonēzijā.

Šogad septembra beigās Indonēzijas Sulavesi salas rietumdaļu skāra 7,5 magnitūdas stipra zemestrīce, kuras izraisītais cunami nopostīja Palu pilsētu. Šajā dabas katastrofā gāja bojā vairāk nekā 2200 cilvēku un vismaz 220 000 palika bez pajumtes.

Atstājiet komentāru