Viesītes novada iedzīvotāji
Pavasarī ledus visneizturīgākais ir vietās, kur ūdenskrātuvēs (ezeros, dīķos) ietek siltāks ūdens (avoti, tērces u.c.), upju grīvās un sašaurinājumos, zvejnieku izcirsto āliņģu vietās. Ledus izturību mazina arī iesalušas niedres, krūmi vai citi priekšmeti.Diemžēl pieaugušie, staigājot pa ledu un makšķerējot, rada nepareizu priekšstatu bērniem un pusaudžiem un ar savu rīcību netieši mudina arī viņus paslidināties pa ledu.
Viesītes novada pašvaldība aicina vecākus un skolotājus ar bērniem un pusaudžiem pārrunāt par to, cik bīstamas ir rotaļas uz ledus un cik bēdīgas sekas var būt šai pārdrošībai. Tāpat baudot saulainās brīvdienas, kategoriski ir aizliegts pastaigāties ūdens tilpnēs pa ledu.
Dabas skaistumu ir iespējams baudīt no krasta, tādējādi pasargājot savu un tuvinieku veselību un dzīvību. VUGD iedzīvotājus aicina nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni vai pusaudži slidinās pa nedrošo ledu – brīdiniet viņus par bīstamību, bet, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta un var rasties problēmas atgriezties atpakaļ, kā arī, ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet glābšanas dienestam pa tālruni 112!
Pavasarim iestājoties, atkal daudzviet Latvijā tiek dedzināta pērnā zāle. Tas nodara būtisku kaitējumu visai dzīvajai radībai.Sadegot pērnajai zālei bojā kukaiņi, citi bezmugurkaulnieki, gan, ņemot vērā ka vēlāk pavasarī sākas putnu ligzdošana, tad kūlas ugunsgrēkos bojā iet arī putni .Kā liecina ikgadējā statistika, vislielākais reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits ir tieši brīvdienās, tādēļ Viesītes novada pašvaldība aicina brīvdienas izmantot, lai atpūstos kopā ar ģimenēm, sakoptu savas saimniecības un priecātos par pavasari nevis, dedzinot kūlu, postītu dabu.
Ministru kabineta noteikumi Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas. Šo noteikumu 21.pantā teikts, ka zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Savukārt, Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantā “Ugunsdrošības prasību pārkāpšana” noteikts, ka par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. Sodu var piemērot gan policija, gan VUGD inspektori. Tiem, kuri vēlas „nedaudz” padedzināt kūlu, jāatceras, ka šis sods pienākas neatkarīgi no tā, vai vēlaties nodedzināt kūlu plašā laukā vai tikai pāris kvadrātmetrus nenopļautā grāvmalītē.
Informācijas avots:www.viesite.lv