2024.gada 20. jūlijs

Ramona, Ritma

 Mums raksta: Jēkabpilī Siena tirgus laukumā restaurē vēsturisko aku. Vai tiešām tajā laikā tika izmantoti ķieģeļi?

Mums raksta: Jēkabpilī Siena tirgus laukumā restaurē vēsturisko aku. Vai tiešām tajā laikā tika izmantoti ķieģeļi?

Ar Radio1.lv sazinājās iedzīvotāja no Brīvības ielas Jēkabpilī, kas novērojusi, ka patlaban tiek atjaunota simboliskā vēsturiskā aka tā dēvētajā Trešdienas tirgus jeb Siena laukumā.

“Laukums ir veidots vecajā jeb vēsturiskajā stilā, viss ir super! Bet - vai tajā laikā tiešām akas būvēja no sarkanajiem ķieģeļiem? Vai nebūtu glītāk un tam laikam piederoši taisīt viņu no laukakmeņiem, kā to nožēlojamo ielas gabalu ap zirgu, kas lauž mašīnas un kājas???  Vai tas nebūtu skaistāk un arī attiecīgajam laikmetam atbilstošāk un lētāk?" jautā iedzīvotāja.

 Viņu arī interesēja, kādi remontdarbi notiek šajā vietā un vai uz atjaunotās akas saglabāsies tur līdz šim esošie uzraksti? Iedzīvotājas uzdotos jautājumus adresējām atbildīgajām Jēkabpils novada pašvaldības amatpersonām.

“Zirga skvērs jeb tā saucamais Trešdienas laukums tika izbūvēts 2012. gadā  Brīvības ielas pārbūves projektā. Sekojot vēsturiskajām norādēm un Trešdienas tirgus izpētes materiāliem un 2010. gadā izstrādājot Brīvības ielas rekonstrukcijas projektu, arhitekti ir paredzējuši sarkano ķieģeļu izmantošanu akai šajā objektā. 12 gadu laikā tie ir nolietojušies un šobrīd tiek remontēti un atjaunoti.

Akai ir stipri izdrupušas ķieģeļu šuves, tāpēc tās tiek pārmūrētas. Ruļļa daļa, pie kā piestiprināta ķēde, ir sapuvusi un tiek mainīta, tiek mainītas koka detaļas. Aka tiks atjaunota tās iepriekšējā izskatā un arī vēsturiskā plāksne tiks atgriezta vietā,” atbild Jēkabpils novada pašvaldības Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns. 

Viņš piebilda, ka darbus objektā veic SIA “Pils rajona Namu pārvalde”, saskaņā ar noslēgto līgumu par bērnu rotaļu laukumu apsaimniekošanu. Kopējās izmaksas akas atjaunošanai sastāda 748,16 EUR.

Radio1.lv sazinājās arī ar biedrības “Jēkabpils mantojums” pārstāvi, novadpētnieku Jāni Zepu un lūdza atbildēt uz iedzīvotājas jautājumu vai sarkano ķieģeļu izmantošana akas restaurācijai atbilst laikam, kad šeit darbojās Trešdienas tirgus, kā arī kā viņš vērtē bruģi šajā vietā.

“Zinu, ka aka bija veidota stilizēta ar godājamu pilsētnieku novēlējumiem uz tās.

Ja runā un ņem vērā vēsturisko aspektu, tad, protams, ar to nav, man šķiet, nekāda sakara. Lielākoties pilsētu aku dekoratīvā slēgta tipa virsbūve tika veidota no koka (Impērijas laikos), ar ko saistās arī Trešdienas tirgus laukums. Savukārt bruģēšana ir amatniecība, kas jāmāk veikt.

Ko tad lai saka par tām pilsētām, kurās joprojām ir vēsturiskais bruģis? Viss taču kārtībā. Kāpēc no jauna ieklātais bruģis mūsu pilsētā ir tāds, kāds ir, es nespēšu atbildēt. Tas jāprasa speciālistiem, kādu bruģa klāšanas firmu bija piesaistījuši. Iespējams, tie bija būvnieki, kuriem nav nekādas saistības ar vēsturiskā bruģa klāšanu. Nezinu.

Diemžēl mūsu pilsētā kultūrvēstures mantojums, kā atslēgas vārds netiek ņemts vērā un piemēru tam ir daudz.

Brīnišķīgs piemērs ir Kena parks, kura iekārtošanai ieguldīti ievērojami līdzekļi atpūtas funkciju veikšanai - skatuve, bērnu pilsētiņa, tiltiņš, apgaismojums, celiņi, soli, stādījumi, vides dekori, urnas, balsti utt. It kā viss ir vajadzīgs un noderīgs, tomēr... Nav ticis ņemts vērā, ka tas ir vēsturisks muižas parks (muiža līdzās joprojām ēkā, kur patlaban darbojas Mākslas skola), kurā stādīti tikai Latvijā raksturīgi koki, krūmi utt. Aprakstīts, kā parks veidots pēc 3 E principiem - ekonomisks, estētisks, ekoloģisks. Ja skatās no šī atslēgas vārda - vēsturisks muižas parks, tad no tā te nav nekā, viss ir it kā salasīts, iestādīts un novietots vienkopus. Ja būtu ticis ņemts kā virsuzdevums šis atslēgas vārds vērā, bērnu pilsētiņa varētu būt no koka, plastmasas urnu vietā būtu citas, stādīti atbilstoši koki, krūmi, dīķī nebūtu krāsainas strūklakas un kuģīšu, būtu citi celiņi utt. Funkcijas tiktu nodrošinātas tāpat, bet saglabātos vēsturiska parka raksturs. Aita dzīva un vilks paēdis,” skaidro Jānis Zeps.

Kā ziņots, šajā vietā hercogs Jēkabs 1670.gada 12.februārī pasludināja pilsētu par nodibinātu. Trešdienās te notika aktīva tirgošanās, tas bija vecākais pilsētas tirgus un agrākais vēsturiskais centrs. Šajā vietā atrodas arī Jēkabpils 330 gadu jubilejas piemiņas akmens - "Jēkabpils 1670".

Aculiecinieces foto

Komentāri (0-10/10)

  • Līga
    18.06.2024 15:13
    Juka:
    Šits gadījumā nav tas pats speciālists, kurš grib lai visā pilsētā ir zāle kā futbola laukumā, kas ir mūsdienu selekcionāru izstrādāts augs, bet bērnu laukumiem jābūt kā no cara laikiem,! pašam galvā juceklis - te vajag kā no cara laikiem, te kā 21 gs!!! Kur tad bija kritiķi kad vienu pēc otra cepa lielveikalu angārus!!! Tajā skaitā vēsturiskajā pilsētas daļā!!! Kā ar stikla piebūvi vecpilsētas laukumā!!!! Jeb tas, kas salceviča laikā darīts neskaitās???? Par to ka pilsētu par Lasvegasu gribēja pataisīt vispār visi klusēja....
    Var patikt , var nepatikt Salcevičš. Taču visas šīs nejēdzības darās tagad, un dara viņas Ragainis. Nedzīvo pagātnē. Ragainis pēdējo 7 gadu laikā mērs ir jau 5 gadus. Vajadzētu sākt uzņemties atbildību. Vai ne ?
  • nezinīte
    18.06.2024 13:43
    Vai kāds zina, kas ir pilsētas galvenais arhitekts, galvenais mākslinieks un daiļdārznieks?
  • Juka
    18.06.2024 08:26
    Šits gadījumā nav tas pats speciālists, kurš grib lai visā pilsētā ir zāle kā futbola laukumā, kas ir mūsdienu selekcionāru izstrādāts augs, bet bērnu laukumiem jābūt kā no cara laikiem,! pašam galvā juceklis - te vajag kā no cara laikiem, te kā 21 gs!!! Kur tad bija kritiķi kad vienu pēc otra cepa lielveikalu angārus!!! Tajā skaitā vēsturiskajā pilsētas daļā!!! Kā ar stikla piebūvi vecpilsētas laukumā!!!! Jeb tas, kas salceviča laikā darīts neskaitās???? Par to ka pilsētu par Lasvegasu gribēja pataisīt vispār visi klusēja....
  • "Padomju Daugava" 1970.gada 25.jūlijs.
    18.06.2024 00:49
    MUMS RAKSTA

    Kur sameklēt ūdeni?

    Jau vairākus gadus mēs, Jēkab
    pils pilsētas Brīvības ielas 220.
    nama īrnieki, esam spiesti meklēt
    dzeramo ūdeni apkārtējo namu
    pagalmos. Daži mūsu nama iedzī
    votāji ūdeni nes no Jēkabpils 1.
    vidusskolas akas viņpus ielas, citi no
    Brīvības ielas 214. nama pagalma,
    bieži nākas staigāt pēc ūdens pie
    pilsētas izpildkomitejas ūdens sūk
    ņa.
    Kādreiz skvērā iepretī pilsētas
    izpildkomitejai darbojās artēziskā
    aka. To atjaunoja un izremontēja
    pēc iedzīvotāju lūguma. Tagad šī
    artēziskā aka atkal ilgu laiku
    nedarbojas.
    Nav grūti iedomāties, kādas ne
    ērtības ir namamātēm, ja pēc kat
    ra spaiņa ūdens jāstaigā pāri
    ielai, kur ir dzīva transporta kus
    tība, vai uz attālo kaimiņu pa-
    galmu.
    Mūsu likstas zina namu pārvalde,
    zina pilsētas izpildkomiteja, bet
    vairāk par solījumiem neesam sa-
    ņēmuši. Mēs, īrnieki, gaidām,
    kad šie solījumi īstenosies.
    Ļebedevs, Ņivins, Grabkovs,
    Poļiņičko, Skrebele, Losevs u.c.
    īrnieki.
    Redakcijas piezīme. Gan pilsē-
    tas izpildkomitejas, gan namu
    pārvaldes, gan komunālo uzņēmu-
    mu kombināta atbildīgie darbinieki
    paskaidro, ka artēziskajā akā ap-
    sīcis ūdens. Taču skaidrs arī tas,
    ka būtu iespējams uzstādīt paras-
    to sūkni, pievienojot to pilsētas
    ūdensvadam. Tātad ūdens problē-
    ma ir atrisināma. Dzeramais ūdens
    šinī pilsētas sektorā nepieciešams
    simtiem cilvēku.
  • Dies pasarg
    17.06.2024 18:33
    Tas cienīts zep' kungs savus bērnus var uz skabargota šļūcamdēļa laist, ir tomēr 21 gs un kaut kādas drošības normas ir jāievēro, it sevišķi kur būs bērni!!!! Parks nav etnogrāfijas muzejs!!!! Sapratu ja sēļu sētā būtu akvaparks uztaisīts, tad varētu galvu saķert!!! Un kas tas par mākslas skolu??? Ideja kādam pa lēto muižas ēku kabatā iebāzt, bet skolu izdzīt?!? Kā ar Krustpils saliņu, kuru bārdaiņa laikā remontēja, remontēja un beigās čiks vien ir, pirms remonta katrās brīvdienās bija pasākumi....
  • To Pēteris
    17.06.2024 18:05
    Neesat pamanījis ka pēdējā laikā tiek masveidā cepti sūdzību raksti....un lielā daļa ar marasma pieskaņu.... Un žurnāli tā vietā lai pārbaudītu kas un kā tik publicē.... tā tāda propaganda un blogerisms lauku stilā
  • Haha
    17.06.2024 18:01
    Latvijā sarkanā māla ieguves vietas ir sen bijušas un ķieģeļus dedzināja jau mūsu senču senči....un smukumam pilsēta diez vai žēloja ķieģeļu čupu akas apturēšanai.... jeb laukums pēc 5gs modes tiek iekārtots?
  • Haha
    17.06.2024 17:17
    Nē kamēr neieradās atbrīvotāji latvieši dzīvoja alās un staigāja zvērādās
  • Kate
    17.06.2024 15:41
    Nav pilsētā saimnieka,kur Baibiņa skatās,viņa atbild par attīstības pārvaldi. Nez vai objektā ir bijusi.
    No vēstures nulle,drausmīgi izbojāta aka
  • Pēteris
    17.06.2024 15:34
    Šo visu iesāka Ļoņas laikā, tad jau arī vajadzēja laicīgi pa punktam sekot līdzi, cik vēsturiski pareizi tiek atjaunots. Kur nu vairs pēc 10, 20 gadiem..

Atstājiet komentāru