2021.gada 9. marts

Ēvalds

Mums raksta: Jēkabpilī, Radžu ūdenskrātuvē uz aizsalušas ūdenstilpes ledū iesalst gulbji. Kāpēc neviens neko nedara?

Jēkabpils Radio1.lv pēdējās nedēļas laikā vairākkārt saņēmis satrauktus iedzīvotāju zvanus, ka Jēkabpilī, Radžu ūdenskrātuvē ir gulbji, kas nekur nelidojot prom un uzturas uz aizsalušās ūsdenstilpes. Pēc iedzīvotāju domām putni, iesalstot ledū, var iet bojā un aicina kaut ko darīt, lai tos glābtu. 

Radio1.lv sazinājās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas nereti dodas palīgā nelaimē nonākušiem dzīvniekiem un putniem. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā Viktorija Gribuste skaidro: “Izveidojoties ledus kārtai, VUGD ik pa laikam saņem satrauktu iedzīvotāju zvanus, ka ledū ir iesaluši gulbji, kas nekustas un visticamāk ir gājuši bojā. Šoziem Jēkabpils pusē šādi izsaukumi vēl nav saņemti.

Gandrīz visos gadījumos, ugunsdzēsējiem glābējiem nokļūstot pie putniem, atklājās, ka tie nav iesaluši un bez problēmām pacēlās spārnos. Palīdzība ir nepieciešama ļoti retos gadījumos, kad gulbis ir ievainots, bet ne iesalis.

Sazinoties ar Latvijas Dabas muzeja pārstāvi, VUGD noskaidroja, ka gulbju iesalšana ledū ir iespējama, bet maz izplatīta. Ornitologi skaidro, ka gulbji un citi ūdensputni ziemā samērā bieži atpūšas uz ledus. Īpaši tad, ja blakus ir arī neaizsalis ūdens laukums. Uzrunātais ornitologs atzīst, ka nezina nevienu gadījumu, kad vesels putns būtu patiešām iesalis ledū. Iesalšana patiešām iespējama, ja putnam ir traumas vai tas zaudējis dzīvību. Gadījumi, kad putns iesalst ledū un joprojām ir dzīvs, pat, ja teorētiski ir iespējami, ir ārkārtīgi reti.

Aicinām iedzīvotājus nesatraukties, redzot uz ledus gulbi, jo tas nenozīmē, ka putns ir iesalis ledū! Pavērojot putnu ilgāku laiku, ir iespējams pārliecināties, ka gulbis saviem spēkiem ir spējīgs kustēties un aizlidot projām.”

Arī Jēkabpils sporta centrs pārstāvji informē, ka Radžu ūdenskrātuvē katru gadu ziemo gulbji un cilvēku palīdzība to glābšanai nav bijusi nepieciešama. Sporta centra pārstāvji aicina putnus nebarot, .

Tāpat arī Latvijas Ornitoloģijas biedrība atgādina, ka ziemā gulbji un citi ūdensputni bieži mēdz atpūsties uz ledus, īpaši gadījumos, kad blakus ir neaizsalis ūdens laukums. Līdz ar to gulbim, kurš atrodas uz sniega vai ledus un nav acīmredzami savainots, kā arī citiem savvaļas putniem nav nepieciešama cilvēka palīdzība.

Ornitologi atgādina, ka paugurknābja gulbji regulāri lielā skaitā ziemu pavada Latvijā. Tā kā gulbji ir lieli putni un bieži uzturas cilvēku apdzīvoto vietu tuvumā, tiek saņemtas ziņas, ka iedzīvotāji ir uztraukušies par gulbjiem, kas izskatās vai uzvedas netipiski. Tomēr gandrīz nevienā no šiem gadījumiem putniem nav nepieciešama cilvēku palīdzība. 

Tipiskākie piemēri dažādās situācijās, kas rada bažas:

-    Gulbis sēž uz ledus. Gulbju atpūšanās uz ledus vai zemes, īpaši, ja līdzās ir neaizsalis ūdens laukums, ir pavisam parasta parādība. Tas nenozīmē, ka gulbis ir iesalis vai kā citādi apdraudēts. Nekādā gadījumā nevajag kāpt uz ledus un mēģināt gulbi glābt!

-    Ūdens tūlīt aizsals. Ja gulbim šajā vietā vairs nebūs iespējas atrast barību, tas jebkurā brīdī var pārlidot uz citu piemērotu vietu, kas var būt gan Latvijā, gan vairāku simtu kilometru attālumā.

-    Gulbis nelido. Paugurknābja gulbis ir smagākais no Eiropas putniem, un pacelšanās un nolaišanās tam sagādā zināmas grūtības. Tāpēc bez īpašas vajadzības tas nelido, turklāt tas nav īpaši tramīgs cilvēku tuvumā.

-    Gulbis ir pelēks. Šogad šķīlušies gulbji ziemā vēl ir pelēkbrūni, taču tie vairs nav mazuļi, kas nespētu par sevi parūpēties.

-    Gulbis ir palicis viens. Lai gan parasti gulbji ziemā uzturas baros, tas, ka putns ir viens, nenozīmē, ka tas nokļuvis nelaimē. Visticamāk, šajā vietā lielam gulbju skaitam nepietiek vietas vai barības.

-    Gulbis nāk pie cilvēkiem. Tā kā cilvēki gulbjus bieži baro, tie ir pieraduši, ka no cilvēka var dabūt barību, taču tā nav izšķiroša gulbja izdzīvošanai. Labāk izvairīties no gulbju barošanas, veicinot ātrāku to pārcelšanos uz vietu, kur tie var sameklēt sev dabisko barību.

Nevienā no minētajiem gadījumiem nav nepieciešama gulbja glābšana!

Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina sabiedrību atturēties no ūdensputnu barošanas, lai šie putni nepierastu pie kādas konkrētas vietas, paļaujoties uz barības pieejamību un kavējoties doties barības meklējumos uz citām neaizsalušām ūdenstilpēm. 

Attēlos: Ilustratīvi attēli. Gulbji un citi ūdensputni uz ledus Daugavā un Radžu ūdenskrātuvē.
Foto: jēkabpils.lv

Atstājiet komentāru