Jēkabpiliete: Esmu šokā, kā masveidā izcērt Jēkabpils mežaparku, tas uz visiem laikiem zaudē savu ierasto ainavu (FOTO)
- 13 decembris 2019 --
- 1Komentāri
Ar Radio1.lv sazinājās jēkabpiliete Gita, kas sacīja, ka nesen apmeklējot Jēkabpils mežaparku, bijusi šokā par plašajiem tur notiekošajiem ciršanas darbiem un pauda lielu nožēlu, ka patlaban masveidā tiek izcirst Jēkabpils mežaparks tā zaudējot savu ierasto ainavu. Tā kā koki atstāti reti, tas nozīmējot, ka turpmāk, lai to uzturētu kā mežaparku, nāksies pļaut zāli un vai tas tiks darīts vai arī te ar laiku būs pāraugusi sausā zāle, kas ir ugunsbīstami. Viņa vēlējās zināt, kāpēc pašvaldība pieņēmusi šādu lēmumu, jo aplūkojot nozāģēto koku celmus redzams, ka liela daļa koku, vismaz spriežot pēc vizuālā celma izskata, nav bijuši bojāti.
Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētsaimniecības departamenta direktors Raits Sirmovičs sacīja, ka mežaparku izcērt, jo tas pamatīgi cietis no kaitēkļiem un slimībām. Šai problēmai neesot cita risinājuma, tāpēc tiekot veikta gan sanitārā cirte, izcērtot slimos kokus, gan kopšanas cirtes jeb krajas, lai retinot pasargātu veselos kokus, uzlabojot tiem augšanas apstākļus.
“Ieteikumi no mežsaimnieku puses bija, ka jāveido kopšanas cirtes un jāretina, turklāt jāveic arī krājas cirte, kura izskatās kā kailcirte. Varbūt no malas izskatās, ka ar cirvi ejam pa labi, pa kreisi, tā nav,” uzsver Raits Sirmovičs.
Viņš sacīja, ka ņemot vērā mežsaimnieku ieteikumu, mežaparkā jāstāda lapukoki, kas nav tik uzņēmīgi pret tām slimībām, kuras skar skujukokus. Tāpēc turpmāk, atjaunojot Jēkabpils mežaparku, šeit plānots stādīt lapukokus.
Jēkabpils pilsētas pašvaldība saņēmusi atzinumu par īpašuma “Mežaparks” mežaudžu veselības stāvokļa izvērtēšanu. Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecības inženieris meža aizsardzības jautājumos Dr. silv. Oskars Zaļkalns savā atzinumā par Mežaparka mežaudžu veselības stāvokļa izvērtēšanu informē, ka tika veikta pārbaude uz sakņu trupes (sakņu piepes) infekcijas klātbūtni un citu mežam kaitīgo organismu klātbūtnes konstatēšanu. Papildus tika izvērtēta iepriekšējās sezonas kaitēkļu invāzijas ietekme. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka Mežaparkā daļai koku ir novērojama pastiprināta defoliācija – lapu un skuju priekšlaicīgs zudums, turklāt koki stipri cietuši no rekreācijas ietekmes un sakņu nomīdīšanas. Sanitārajā cirtē nocirstajiem un vēja gāztajiem kokiem celmu daļā novērojamas trupes pazīmes. Uz atsevišķiem kokiem (arī jaunajiem, dabiski atjaunojošiem kociņiem) un iepriekšējām ciršanas atliekām novērojami sakņu trupes sēņu augļķermeni un bojāta sakņu sistēma. Novājinātie koki tiek ietekmēti arī no stumbra kaitēkļiem – priežu lūksngraužiem. Daļai koku vainagu defoliācija ir vairāk par 50%. Novērojami stumbru kaitēkļi. Atsevišķas jaunās priedes (garumā līdz 3 m) uzrāda infekcijas pazīmes ar sakņu trupi.
Uz bērzu stumbriem konstatētas cietpiepes un apmales piepes, kuras norāda uz trupes procesiem koku stumbros. Mežaparkā augošie oši daļēji inficēti ar sēni, kas izsauc to bojāeju. Uz kaltušajiem kokiem novērojamas ošu raibā lūksngrauža kāpuru veidotās ejas. Pastāv pamatotas aizdomas par lapegļu vēža izplatību konkrētajā mežaudzē. Tāpat visos mežaudzes nogabalos izklaidus izvietotas egles, kas gājušas bojā no egļu astoņzoba mizgrauža. Minēts, ka sakņu trupes izplatīšanās risku veicina audžu blīvums, kas veicinājusi koku izstīdzēšanu un nenoturību pret faktoru sniegliecēm un vējgāzēm.
Speciālists iesaka izskatīt iespēju daļu mežaudzes pārveidot par mežaparku normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pakāpeniski veikt kopšanas un sanitārās cirtes, veikt paaugas/pameža retināšanu, kas uzlabotu gaisa plūsmu cirkulāciju un apgaismojuma režīmu mežaudzē. Sanitāro cirti iesaka veikt, kad gaisa temperatūra ir zemāka par +5°C, lai novērstu sēņu sporu izplatību un jaunu inficēšanās iespēju. Ciršanas atliekas ieteikts sadedzināt, lai novērstu sakņu piepes papildu inficēšanas objektu rašanos. Tāpat celmus, kas veidojas mežizstrādes gaitā, apstrādāt ar preparātu, kas izslēgs slimību izplatību. Vietās, kurās novērojama sakņu trupe, ieteikts stādīt koku sugas, kas ir neuzņēmīgas pret šo slimību: platlapju koku sugas, kuras labi piemērotas uz bijušajām lauksaimniecības zemēm ar karbonātu augsni.
Jau ziņots, ka Jēkabpils Mežaparkā 20.novembrī tika uzsākti mežizstrādes darbi, kas paredz nozāģēt 1200 kokus ar koksnes apjomu – 326 kubikmetri. Mežizstrādes darbus Jēkabpils Mežaparkā veic SIA “Ošukalns”, kas uzvarēja pašvaldības organizētajā koksnes izsolē, nosolot par to 10 580 eiro.
Attēlos:
Aculiecinieces foto no cirsmas Jēkabbpils mežaparkā.
Fotogalerijā pievienota SIA “Ošukalns” karte, kurā redzams, kurās Mežaparka vietās tiek veikta sanitārā cirte, kurās - kopšanas cirte. Ar melnu krāsu apvilktas sanitārās cirtes teritorijas, ar sarkanu - kopšanas cirtes.
Fotogalerijā pievienota arī foto ar sakņu piepes augļķermeni uz priežu saknes.
Komentāri (0-1/1)
Jančuks
13.12.2019 21:14