Atbildīgie dienesti: Vecākiem ir pienākums meklēt risinājumus, kā nodrošināt bērnu vajadzības (FOTO)
Pie portāla Radio1.lv redakcijas vērsās jēkabpiliete Laila Kokina, kas dzīvo Ķieģeļu ielā 14a. Viņa sūdzējās, ka dzīvoklis ir mitrs un šī iemesla dēl viņas jaunākais dēls ir saslimis ar bronhiālo astmu un netiek vaļā no šīs slimības, jo dzīves apstākļi ir kaitējoši viņa veselībai.
Lai pārliecinātos, kāda ir situācija, devāmies pie Lailas Kokinas. Trīsstāvu dzīvojamā māja atrodas pilsētas nomalē līdzās Jēkabpils cietumam. Redzētais apliecina viņas sacīto – virtuvē logi un palodze izpuvuši, istabās daudzviet mitruma dēļ līmējas nost tapetes un redzami uz sienām un istabas stūros lieli mitruma pleķi. Laila izrādot dzīvokli, rāda arī gultu, kas ir nemitīgi mitra no slapjajām sienām.
"Bērnu ģimenes ārste sacīja, ka mums ir jāmaina dzīvesvieta, pretējā gadījumā dēls slimos nepārtraukti un slimība var kļūt hroniska. Esmu vērsusies domē gan pie priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Rašcevska, gan pie Sociālā departamenta direktora Jura Tužikova, taču man ir atteikts," saka Laila Kokina.
Viņa piebilst, ka atteikts iedot citu dzīvokli, pirmkārt, parādu par komunālo maksājumu dēļ, otrkārt, jo dēla slimība neuzliekot par pienākumu pasvaldībai ierādīt citu dzīves vietu.
"Esmu novērojusi, ka Jēkabpils centrā, piemēram, Brīvības ielā ir daudz tukšu dzīvokļu ar ma;lkas apkuri. Tāds mājoklis mana dēla veselībai būtu vispiemērotākais," norāda Laila Kokina.
Viņa ir apņēmības pilna cīnīties par sava dēla tiesībām uz sausu mājokli un uzskata, ka pašvaldībai tas jāierāda, tā kā ģimenes rīcībā nav līdzekļu, lai paši īrētu vai iegādātos citu mājokli. Laila Kokina ir vērsusies arī Cilvēktiesību birojā un ir gatava aicināt uz Jēkabpili arī raidījumu "Bez tabu".
Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils pilsetas pašvaldības Sociālā departamenta direktoru Juri Tužikovu.
"Esmu lietas kursā par šo gadījumu. Pirmkārt, Lailai Kokinai ir liels parāds – 4000 eiro par dzīvokli, jo viņa, kopš tur dzīvo, nav maksājusi nevienu eirocentu. Šis nav vienīgais mājoklis, kurā ir mitinājusies Kokinu ģimene, arī citos viņi nekad nav maksājuši par komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt SIA "JK namu pārvalde" par šo māju un tajā skaitā arī šo dzīvokli ik mēnesi norēķinās ar Jēkabpoils cietumu, kas nodrošina pakalpojums. Līdz ar to iznāk, ka, neraugoties uz to, ka Kokinu ģimene nemaksā neko, namu pārvalde spiesta par dzivokli maksāt ik mēnesi no godprātīgo maksātāju naudas. Otrkārt, Lailas Kokinas rīcībā nav vajadzīgo dokumentu uz kuru pamata pašvaldībai būtu jāierāda cits dzīvoklis. Viņa uzrāda bērna kārtējās saslimšanas izrakstu, bet šajā gadījumā ir nepieciešams ārstu komisijas slēdziens. Viņai tāda nav. Treškārt, SIA "JK namu pārvalde" Krustpils iecirknim bija uzdots izvērtēt dzīvokļa tehnisko stāvokli, kas arī tika izdarīts. Secinājums – dzīvoklis ir mitrs, jo netiek pareizi ekspluatēts, proti, lai telpā, piemēram, no ēdiena gatavošanas neuzkrātos mitrums, telpas ir jāvēdina. Tas netiek darīts. Neviens cits šīs mājas iemītnieks par mitrumu dzīvoklī pašvaldībai nav sūdzējies, jo citos dzīvokļos mitruma nav. Tie tiek ekspluatēti pareizi. Šajā gadījumā atbildība par situāciju jāuzņemas Kokinu ģimenei. Diemžel mūsu valstī ir pierasts visu atbildību prasīt no pašvaldības vai valsts institūcijām. Visi būsim dzirdējuši par gadījumiem, kad ārzemēs vecākiem bērnus atņem par vismazāko neizdarību viņu labā un tas disciplinē vecākus uzņemties atbildību, ko, diemžēl, bieži vien nevar teikt par vairākiem vecākiem mūsu valstī," skaidro Juris Tužikovs.
Sarunā ar Radio1.lv Laila Kokina skaidro, ka viņai nav iespējams maksāt par dzīvokli, jo ģimenes ienākumi ir ļoti zemi un nadas pietiek tikai pārtikai un apģērbam.
"Es nevaru atstāt neēdušus un neapģērbtus bērnus, lai tikai nomaksātu par dzīvokli," norāda Laila Kokina.
Sazinājāmies arī ar Cilvēktiesību biroju, kur šis gadījums bija zināms. Atbildi sniedza Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juriskonsulte Tatjana Caune.
"Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pants nosaka ikviena bērna tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Tātad atbilstošs mājoklis ir viens no nosacījumiem bērna tiesību uz attīstību nodrošināšanai. Bērnu tiesību aizsardzības likumā un ANO Konvencijā par bērna tiesībām vienlaicīgi ir uzsvērts, ka galvenā atbildība par bērna tiesību nodrošināšanu gulstas uz bērna likumiskajiem pārstāvjiem - vecākiem vai aizbildņiem. Vecākiem ir kopīga un vienāda atbildība par bērna audzināšanu un attīstību. Tas nozīmē, ka abiem vecākiem ir kopīga un vienāda atbildība arī par to, lai bērna attīstībai būtu radīti nepieciešamie apstākļi, tostarp bērns būtu nodrošināts ar mājokli, ēdienu, veselības aprūpi u.c. Valsts pienākums iesaistīties bērna tiesību nodrošināšanā rodas tad, kad tās bērnam nevar nodrošināt viņa vecāki.
Pašvaldības pienākums atbalstīt un palīdzēt ģimenei, it īpaši daudzbērnu ģimenei, noteikts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26.pantā. Šā panta trešā daļa nosaka, ka atkarībā no bērna vecuma pašvaldība palīdz ģimenei, it īpaši trūcīgai ģimenei, bērna audzināšanā un izglītošanā, arodapmācībā, darba un dzīvokļa meklējumos. Palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā pašvaldība sniedz saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", likumu "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām", kā arī pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Minētie normatīvie akti nosaka iespējamus palīdzības veidus, personu loku, kurām ir tiesības saņemt palīdzību, kā arī palīdzības sniegšanas kārtību.
Jēkabpils pilsētas domes 03.11.2004. saistošajos noteikumos Nr.9 "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām Jēkabpils pilsētas pašvaldībā" ir noteikts, ka ģimenei, kura audzina trīs un vairāk nepilngadīgus bērnus, ir tiesības īrēt sociālo dzīvokli uz atvieglotiem nosacījumiem. Konkrētajā gadījumā, izīrējot daudzbērnu ģimenei sociālo dzīvokli, par kuru īres maksai un maksai par pakalpojumiem pašvaldība ir noteikusi 50% atlaidi, Jēkabpils pilsētas pašvaldība ir centusies palīdzēt ģimenei atrisināt mājokļa jautājumu.
Dzīvojamās telpas īres attiecības paredz gan izīrētajam, gan īrniekam tiesības un pienākumus. Viens no īrnieka pienākumiem ir regulāri veikt maksājumus par dzīvokļa īres maksu un saņemtajiem pakalpojumiem. Savukārt izīrētājam no saņemtās īres maksas daļa līdzekļu ir jānovirza dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) remontēšanā un uzturēšanā. Ja īrnieks par dzīvokli nemaksā un mājai veidojas parāds, pienācīgi apsaimniekot māju kļūst neiespējami naudas līdzekļu trūkuma dēļ.
Jēkabpils pilsētas Sociālais dienests, sniedzot viedokli par konkrēto gadījumu, informēja, ka situācijas risināšanai pastāv trīs iespējas:
1) Ģimenei ir jāvēršas pie dzīvojamās mājas apsaimniekotāja ar lūgumu veikt dzīvokļa tehnisko apskati, lai konstatētu dzīvokļa defektus un noskaidrotu iemeslus paaugstinātajam mitrumam dzīvojamā telpā. Gadījumā, ja apsaimniekotājs atzīs, ka mitrums rodas no dzīvokļa slikta tehniskā stāvokļa, nevis dzīvokļa ekspluatācijas, ģimene var lūgt palīdzību remonta veikšanā (nomainīt logus, nosiltināt ārējo sienu u.tml.).
2) Ja apsaimniekotājs atzīs, ka dzīvoklis nav pastāvīgai dzīvošanai derīgs, pamatojoties uz šo atzinumu, ģimenei saskaņā ar Jēkabpils pilsētas domes 27.02.2002. saistošo noteikumu Nr.1 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 2.1.11. un 3.5.1. apakšpunktu ir tiesības reģistrēties pašvaldības palīdzības saņemšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu dzīvojamo telpu.
3) Ģimene var risināt dzīvokļa jautājumu arī patstāvīgi, īrējot privātpersonai piederošu dzīvojamo telpu. Pēc sociālās palīdzības saņemšanas īres maksas un maksas par pakalpojumu segšanā ģimene ir tiesīga vērsties sociālajā dienestā.
Ņemot vērā, ka par sociālā dzīvokļa īri un pakalpojumiem jau ir noteikta samazināta maksa, jo daļu izdevumu sedz pašvaldība, dzīvokļa pabalsta piešķiršana konkrētajā gadījumā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem nav paredzēta.
Tas nozīmē, ka ģimenei ir pienākums patstāvīgi norēķināties par maksājumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, kā arī jāsedz parāds, kas izveidojies dzīvoklim. Tas, ka pašvaldība nevar piešķirt dzīvokļa pabalstu, neliedz ģimenei tiesības saņemt citu sociālo palīdzību, piemēram, pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai u.c., ja ģimene pilda līdzdarbības pienākumus, t.i., iesaistās savu problēmu risināšana, vecāki reģistrējas kā bezdarbnieki un meklē darbu, iesaistās sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos un izpilda citas sociālā darbinieka norādījumus.
Tādejādi konkrētajā gadījumā nav iespējams runāt tikai par pašvaldības atbildību bērnu tiesību uz mājokli nodrošināšanā, jo arī vecākiem ir pienākums aktīvi meklēt situācijas risinājumus, kā nodrošināt bērnu vajadzībām un attīstībai pilnvērtīgus apstākļus. Ja vecāki neveic nekādas darbības, lai mainītu situāciju, sociālajam dienestam ir pienākums motivēt ģimeni aktīvi iesaistīties savu problēmu risināšanā."
Pagaidām Kokinu ģimenes vēlme mainīt dzīvokli ar pašvaldības palīdzību pret citu, sausāku mājokli nav guvusi atbalstu nevienā no atbildīgajām institūcijām. Lai tādu saņemtu ir jāizrāda labā griba norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī nepieciešams ārstu komisijas slēdziens par bērna veselību un tās nesaderību ar mitināšanos mitrā dzīvoklī un mājokļa tehniskā stāvokļa izvērtējums, kurš apliecina, ka mitrums dzīvoklī radies mājas tehniskā stāvokļa dēļ nevis dzīvokļa nepareizas ekspluatācijas dēļ.
Komentāri (0-10/10)
Swarka
02.07.2018 18:21Hej
02.07.2018 18:21......
02.07.2018 18:21zinošā
02.07.2018 18:21tā ir
02.07.2018 18:21!
02.07.2018 18:21vizstra
02.07.2018 18:21jekabpiliete
02.07.2018 18:21tantux
02.07.2018 18:21jaa
02.07.2018 18:21