2024.gada 23. jūlijs

Magda, Magone, Mērija

Latvijā atzīmē Tēva dienu. Latvijas pasts jēkabpiliešiem izsūtījis Tēva dienas apsveikuma pastkartes

Latvijā atzīmē Tēva dienu. Latvijas pasts jēkabpiliešiem izsūtījis Tēva dienas apsveikuma pastkartes

Kopš 2010. gada septembra otrā svētdiena Latvijā ir Tēva diena. Tēva diena ir svētku diena, kad mēs ne tikai sakām paldies savam tētim, bet tā ir arī iespēja pievērst plašāku sabiedrības uzmanību tēva lomai bērna dzīvē un veicināt aktīvāku tēva iesaisti rūpēs par bērnu, atgādina Labklājības ministrijā.

VAS "Latvijas pasts" informē, ka bezmaksas Tēva dienas apsveikuma pastkartes līdz 10.septembrim nosūtīs kopumā 10 000 tētu visā Latvijā. Tajā skaitā uz Jēkabpili kopumā nosūtīs 292 pastkartes. Visvairāk sveicienu visā Latvijā, kā katru gadu, adresēts Jāņiem - 801 pastkarte. Ar būtisku starpību, tāpat kā pērn, seko Andri - 322 pastkartes - un Edgari - 265 pastkartes. Svētku sveicienus pastkaršu veidā saņems arī Mārtiņi - 247 pastkartes, Juri - 235 pastkartes, Māri - 218 pastkartes, Kaspari - 171 pastkarte, Artūri - 147 pastkartes, Valdi - 142 pastkartes, Kristapi - 134 pastkartes, kā arī daudzi citi tēti ar visdažādākajiem vārdiem. "Latvijas pasts" jau tradicionāli organizē Tēva dienas pastkaršu sūtīšanas akciju un arī šogad aicina svētkos sumināt tētus, vectētiņus, krusttēvus un citus tuviniekus ar īpaša dizaina pastkartēm.

Latvijā, īpaši pēdējos gados, tēvu aktīva loma bērnu audzināšanā pieaug. Tēvi arvien vairāk iesaistās rūpēs par bērnu, ko apstiprina dažādi dati, tai skaitā dati par paternitātes atvaļinājumu izmantojušo tēvu skaits.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) aprēķinātais dzimumu līdztiesības indekss jomā “Laiks”, kurā novērtē veltīto laiku mājsaimniecības darbiem, ekonomiskajām un sociālajām aktivitātēm, kā arī bērnu aprūpei veltīto laiku, Latvijā novērtēts ar 65,8 punktiem, kas ir ļoti tuvu ES vidējam rādītājam (64,9). Latvijā vīrieši biežāk nekā vidēji ES valstīs iesaistās mājas darbu veikšanā. Savukārt CSP dati liecina, ka jautāti par mājsaimniecības darbu veikšanas biežumu (ēst gatavošana un/vai mājsaimniecības darbi), Latvijā 93% sievietes un 75% vīriešu, norādīja, ka šos pienākumus veic vismaz vairākas dienas nedēļā.

Ierasts, ka katru Tēva dienu tiek rīkotas dažādas akcijas. Arī šogad Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija rīko kampaņu, no 6. līdz 12.septembrim, aicinot īpaši tēvus konsultēties ar Uzticības tālruņa speciālistiem un saņemt atbalstu – gan par grūtībām bērnu audzināšanā, attiecību stiprināšanu, bērna vajadzību izprašanu, gan arī atspoguļot iespējamos risinājumus, lai veicinātu pozitīvu un emocionāli spēcīgu saikni starp tēvu un bērnu. Uzticības tālrunis 116111 ir bezmaksas tālruņa līnija, kas ir anonīma un darbojas visu diennakti.

Darbadienās no pulksten 12.00 līdz 20.00 ar Uzticības tālruņa speciālistiem iespējams sazināties arī izmantojot tiešsaistes konsultācijas. Čata logs meklējams mājaslapā www.uzticibastalrunis.lv vai lejupielādējot bezmaksas aplikāciju “Uzticības tālrunis”, kā arī vēršoties pēc palīdzības e-pastā – uzticibaspasts116111@bti.gov.lv.

Daži skaitļi un fakti Tēva dienas kontekstā:
•    2023. gada sākumā Latvijā bija 117,8 tūkstoši vientuļā vecāka ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens nepilngadīgs bērns. No tām 98,5 tūkst. jeb 83,6% – vientuļās mātes ģimenes, bet 19,3 tūkst. jeb 16,4% – vientuļā tēva ģimenes.
•    2022. gadā visvairāk bērni piedzimuši tēviem vecumā no 30 līdz 34 gadiem (5 216 bērni), 35-39 gadiem (3 953 bērni) un 25-29 gadiem (3 035 bērni).
•    2022. gadā paternitātes pabalstu saņēma 9 021 vīrieši, kuru vidējais vecums bija 33,91 gadi.
•    Lai arī bērna saslimšanas gadījumā pēdējos piecos gados pieaudzis tēvu skaits, kas paliek mājās ar bērnu, tomēr visbiežāk mammas ir tās, kas ņem darba nespējas lapas. 2022. gadā slima bērna kopšanai pabalstu saņēmušo skaitā 68,1% bija sievietes un 31,9% – vīrieši.

Darba likumā ir noteiktas tiesības, kas ļauj tēviem vairāk laika veltīt bērniem dažādos bērna vecuma posmos. Tēviem, kuri aprūpē mazāk par trijiem bērniem vecumā līdz 14 gadiem pienākas ne mazāk par vienu darba dienu papildatvaļinājuma. Tiem, kuri aprūpē vismaz trīs bērnus vecumā līdz 16 gadiem vai bērnu ar invaliditāti – trīs darba dienas papildatvaļinājuma.

Ieviešot ES Direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasības, ir pagarināts paternitātes atvaļinājuma ilgums (10 kalendāra dienu vietā ir paredzētas 10 darba dienas) un atvaļinājuma izmantošanas laiks – atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu (iepriekš – divu mēnešu) laikā pēc bērna piedzimšanas.

Tāpat saskaņā ar direktīvas prasībām attiecībā uz vecāku pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu ir tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa, kas katram vecākam pienākas divus kalendāra mēnešus. Nosacījumi par 2 mēnešu nenododamo vecāku pabalsta daļu paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, ir tiesības uz vismaz divus kalendāra mēnešus ilgu vecāku pabalsta nenododamo daļu, kuru nevar izmantot otrs vecāks.

No visiem vecāku pabalsta saņēmējiem šā gada jūlijā (17 874 pabalsta saņēmēji) 82,6% bija sievietes un 17,4% vīrieši (2022.gada jūlijā – attiecīgi 84,0% un 16,0%). No minētā skaita 88% pabalsta saņēmēji izvēlējas vecāku pabalstu saņemt līdz bērna 1,5 gadu vecumam (43,75% apmērā). Vecāku pabalsta nenododamo daļu šā gada jūlijā izmantoja 177 personas, no kurām 48 bija sievietes un 129 – vīrieši.

No visiem vecāku pabalsta saņēmējiem šā gada jūlijā 15,0% bija strādājošie vecāku pabalsta saņēmēji, no tiem 74,5% bija vīrieši, bet 25,5% sievietes. Ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, tad redzams, ka 2022.gada jūlijā strādājošie vecāku pabalsta saņēmēji bija 13,0%, no tiem 77,0% bija vīrieši, bet 23,0% sievietes.

Atstājiet komentāru