2020.gada 29. septembris

Miģelis, Mihails, Miķelis, Miks, Mikus

IZM nosaka kritērijus, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss

IZM nosaka kritērijus, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss

Rīgā tiks paaugstināts minimālais skolēnu skaits valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai, savukārt citās pilsētās un novados, ņemot vērā demogrāfisko faktoru ietekmi, to samazinās, paredz valdības atbalstītie Ministru kabineta noteikumi Kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss. Noteikumus izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kura skaidro, ka viens no valsts ģimnāzijas statusa iegūšanas un saglabāšanas kritērijiem 10.-12.klasē Rīgā būs noteikts paaugstināts minimālais skolēnu skaits, savukārt citās pilsētās un novados - mazāks minimālais skolēnu skaits izglītības iestādes 10.-12. klasē, nekā spēkā esošajā normatīvajā regulējumā.

Jaunie noteikumi paredzēs, ka Rīgā tie nedrīkstēs būt mazāk par 300 izglītojamajiem, taču Ogrē, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē un Valmierā - ne mazāk kā 170 izglītojamie.

Vienlaikus jaunie noteikumi paredz, ka administratīvajās teritorijās, izņemot valstspilsētas, nedrīkstēs būt mazāk kā 105 izglītojamie. Noteikumi arī paredz, ka Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, izņemot Daugavpili, tuvumā esošajās pierobežas administratīvajās teritorijās, kurās politisku un sociālu cēloņu dēļ ir aktuāla valsts ģimnāziju saglabāšana, minimālais skolēnu skaits 10.-12. klasē ir 75 skolēni.
IZM norāda, ka, lai nodrošinātu valsts ģimnāziju darbības pilnveidi, līdz 2023.gada 31.decembrim valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādēm nepiešķirs, līdz ar to valsts ģimnāziju kopējais skaits tuvākajos trīs gados nepalielināsies.

Pēc ministrijā sniegtās informācijas, demogrāfisko faktoru darbības un Latvijas iedzīvotāju emigrācijas dēļ valsts ģimnāzijās nereti rodas situācijas, kad divu līdz trīs skolēnu iztrūkuma dēļ ir apdraudēta valsts ģimnāzijas statusa saglabāšana un līdz ar to arī izglītības iestādes mācību darbs. Ievērojot minēto, noteikumos valsts ģimnāzijas statusa saglabāšanai paredzēta zemāka minimālā skolēnu skaita norma.
Tāpat noteikumi paredz noteikt minimālo skolēnu skaitu vispārizglītojošo skolu 10.-12.klasēs, pie kura pastāv iespēja attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajai vispārizglītojošajai vidusskolai pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu.

Vidusskolas Rīgā to varēs, ja to izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1.septembrī pašvaldību izglītības iestādēs klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.-12. klašu grupā ir ne mazāks kā 600, turpretī vidusskolai Ogrē, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Jēkabpilī un Valmierā, ja attiecīgajā pilsētā izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1.septembrī pašvaldību izglītības iestādēs klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.-12. klašu grupā ir ne mazāks kā 340.
Savukārt vidusskolas administratīvajā teritorijā, izņemot Rīgu, Ogri, Jelgavu, Liepāju, Ventspili, Daugavpili, Rēzekni, Jūrmalu, Jēkabpili un Valmieru, varēs pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, ja izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1.septembrī pašvaldību izglītības iestādēs klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.-12. klašu grupā ir ne mazāks kā 210.

Vienlaikus vidusskolai normatīvajos aktos noteiktajās pierobežas administratīvajās teritorijās, kas ir ES ārējā sauszemes robeža, izņemot Daugavpili, ja izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1.septembrī klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.-12. klašu grupā ir ne mazāks kā 150.

Pieņemtie noteikumi paredz, ka izglītības iestāde, kas pretendē uz valsts ģimnāzijas statusu, pēc saskaņošanas ar izglītības iestādes dibinātāju ne vēlāk kā līdz kārtējā mācību gada 15.janvārim iesniedz ministrijā iesniegumu ar lūgumu piešķirt izglītības iestādei valsts ģimnāzijas statusu, kā arī dokumentus, kas apliecina atbilstību noteikumos minētajiem kritērijiem iepriekšējos trīs mācību gados - izņemot kritērijus par izglītojamo skaitu izglītības iestādē un attiecīgajā administratīvajā teritorijā, jo tos paredzēts vērtēt par kārtējo mācību gadu.

Saskaņā ar noteikumos paredzēto, valsts ģimnāzijai katru mācību gadu līdz 15.janvārim elektroniskā formā jāiesniedz ministrijai informācija par kritēriju izpildi iepriekšējā mācību gadā.

Līdztekus paredzēts, ka gadījumā, ja valsts ģimnāzija trīs mācību gadus pēc kārtas nenodrošina atbilstību katram no šo noteikumu minētajiem kritērijiem, IZM iesniegs valdībā rīkojuma projektu par valsts ģimnāzijas statusa anulēšanu izglītības iestādei ar nākamā mācību gada 1.septembri.

No tā izriet, ka valsts ģimnāzijas statusa anulēšanai nav obligāti nepieciešams, lai valsts ģimnāzija neizpildītu vienu un to pašu kritēriju atkārtoti trīs mācību gadus. Lai izglītības iestādei anulētu valsts ģimnāzijas statusu, ir pietiekami, ka katrā no trīs pēc kārtas sekojošiem mācību gadiem netiek nodrošināta atbilstība jebkuram vienam no noteikumu projektā minētajiem kritērijiem, uzsver IZM.

Tāpat IZM izstrādātie noteikumi pieļaus jau statusu ieguvušai valsts ģimnāzijai ikgadējās darbības izvērtēšanas ietvaros atbilst noteiktajam izglītojamo skaita kritērijam arī gadījumā, ja izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1.septembrī ir par 10% mazāks nekā noteiktais minimālais skaits, pretendējot uz valsts ģimnāzijas statusa iegūšanu.

Līdz ar to, noteikumi paredz, ka valsts ģimnāzija pēc tās statusa iegūšanas uzskatāma par atbilstošu iepriekš minētajam kritērijam par izglītojamo skaitu, ja valsts ģimnāzijā izglītojamo skaits kārtējā mācību gada 1.septembrī klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās 10.-12. klašu grupā ir ne mazāks kā 270 izglītojamie Rīgā, ne mazāks kā 153 izglītojamie - Ogrē, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Jēkabpilī un Valmierā, ne mazāks kā 94 izglītojamie - administratīvajās teritorijās, izņemot Rīgu, Ogri, Jelgavu, Liepāju, Ventspili, Daugavpili, Rēzekni, Jūrmalu, Jēkabpili un Valmieru, un ne mazāks kā 67 izglītojamie - normatīvajos aktos noteiktajās pierobežas administratīvajās teritorijās, kas ir ES ārējā sauszemes robeža, izņemot Daugavpili.

Ministrijā uzsver, ka šie noteikumi ir izstrādāti Latvijā notiekošās vispārējās izglītības satura reformas kontekstā valsts ģimnāziju kā kvalitatīvu vispārējo izglītību nodrošinošu un skolēnu izcilību veicinošu skolu turpmākai attīstībai un valsts ģimnāziju reģionālā metodiskā un pedagogu tālākizglītības centra funkciju turpmākai īstenošanai.

Atstājiet komentāru