2019.gada 18. septembris

Alita, Elita, Liesma

Atklāj virkni trūkumu kases aparātu reformas īstenošanā

Atklāj virkni trūkumu kases aparātu reformas īstenošanā

Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

"Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai," sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole revīzijā secinājusi - kaut gan ēnu ekonomikas ierobežošana ir bijusi valdības prioritāte kopš 2010.gada, ne Finanšu ministrijai, ne Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav bijusi pietiekama kapacitāte kvalitatīva normatīvā regulēja izstrādei un reformas īstenošanai.

"Šā gada sākumā - piecus gadus pēc kases aparātu nomaiņas sākšanas - atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām bija nomainīti tikai 59% no visiem kases aparātiem. Lielāko nenomainīto kases aparātu daļu veido kases sistēmas un specializētās iekārtas, kuru nomaiņai ir nepieciešami individuāli risinājumi. Tā kā kases aparātu nomaiņa primāri ir informācijas tehnoloģiju ieviešana, pastāv risks, ka brīdī, kad tie būs nomainīti, informācijas tehnoloģijas jau būs novecojušas," secināts revīzijā.

Tajā arī minēts, ka būtisks nosacījums kases aparātu nomaiņai ir to atbilstības pārbaude - atbilstības pārbaudes institūcija sniedz apliecinājumu VID, ka kases aparāta modelis atbilst noteiktajām tehniskajām prasībām. Taču pirmā institūcija, kas šādu pārbaudi varēja veikt, VID tika reģistrēta tikai 2016.gada beigās. Uzņēmējiem atbilstoši pagarinātajam termiņam kases aparātu nomaiņai bija atlicis vien pusgads, bet ne visu veidu kases aparātu modeļi tirgū bija pieejami.

Pamatojoties uz konstatētajām neatbilstībām sešos kases aparātu modeļos, kas iepriekš bija atzīti par prasībām atbilstošiem, 2018.gada sākumā VID bija jāpieņem lēmums par to izslēgšanu no atbilstošo kases aparātu modeļu saraksta. Uzņēmēju lietošanā šai laikā jau bija vairāk nekā 18 tūkstoši šādu modeļu; to atzīšana par tehniski nepiemērotiem vairoja uzņēmēju neuzticību izveidotajai sistēmai un veicināja nenoteiktību, plānojot uzņēmumu nākotnes attīstību, atzīmēts revīzijas ziņojumā.

Tajā arī minēts, ka Finanšu ministrija un VID reformas ieviešanas rezultātā plānoja papildu ieņēmumus valsts budžetā, proti, 18,5 miljonus eiro 2017.gadā un gandrīz 17 miljonus eiro 2018.gadā, taču šai prognozei nav pamatojuma, jo nevienai no institūcijām nav noteiktas metodikas, ar ko varētu pārliecināties, kādu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu potenciāli sniegs reforma.

Viens no iemesliem, kas ietekmē reformas ieviešanas gaitu, pēc Valsts kontroles secinātā, ir sarežģītie un pat jomas speciālistiem grūti izprotamie un piemērojamie normatīvi, kuros netiek lietota vienota, nozarē atzīta terminoloģija.

"Sākotnēji jaunās prasības paredzēja, ka uzņēmējam, sasniedzot noteiktu apgrozījumu, obligāti ir jālieto konkrēts kases aparātu veids, tomēr 2018.gada beigās Finanšu ministrija un VID atkāpās no šī nosacījuma. Līdz ar to arī pašlaik normatīvi nesniedz skaidrību, kādus kases aparātus uzņēmējs drīkst lietot. Ar jauno regulējumu tika mēģināts noteikt arī stingrākas prasības kases aparātu apkalpojošiem dienestiem. Taču revīzijā secināts, ka jaunās prasības nav skaidri definētas un ir formālas. VID nenodrošina arī pietiekamu uzraudzību pār kases aparātu apkalpojošo dienestu pienākumu izpildi," norāda Valsts kontrole.

Tāpat Valsts kontrole atzīmē, lai gan kopumā pašreizējais regulējums ļautu VID labāk kontrolēt nodokļu nomaksu, šīs iespējas netiek pilnībā izmantotas.

"Pašlaik VID struktūrvienība, kuras darba lielākā daļa būtu jāvelta kases aparātu reģistrēto datu pārbaudēm, būtiskus resursus tērē nekvalitatīva normatīvā regulējuma seku novēršanai, kā arī atkārtoti veicot daļu no pārbaudēm, kuras pirms tam jau veikusi atbilstības pārbaudes institūcija. Arī VID mājaslapā ievietotā informācija par kases aparātiem nav pietiekami kvalitatīva," norāda Valsts kontrole.

Jau ziņots, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kases aparātu, hibrīda kases aparātu un kases sistēmu lietošana visiem nodokļu maksātājiem, izņemot padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus, obligāti bija jāsāk ne vēlāk kā 2017.gada 1.janvārī. Tomēr, tā kā uzņēmēju gatavība, pielāgoties jaunajām prasībām, tika vērtēta kā zema, VID paziņoja par sešu mēnešu pārejas periodu. Tas nozīmē, ka jaunām prasībām atbilstošus kases aparātus un sistēmas bija jāsāk lietot no 2017.gada 1.jūlija.

Savukārt padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā iekļautie nodokļu maksātāji jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošos kases aparātus, hibrīda kases aparātus un kases sistēmas jāsāk lietot ne vēlāk kā 2019.gada 1.janvārī.

2018.gada jūlijā VID informēja, ka kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā 2017.gadā.

Atstājiet komentāru