2019.gada 15. septembris

Gunvaldis, Gunvaris, Sandra, Sondra

Alimentu nemaksātājiem nāksies atvadīties no šaujamieročiem

Alimentu nemaksātājiem nāksies atvadīties no šaujamieročiem

Valdība otrdien, 26.februārī atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz uzturlīdzekļu parādniekiem liegt iegādāties un nēsāt šaujamieročus.

Tieslietu ministrijas (TM) darba grupas locekļi bija vienisprātis, ka nebūtu pieļaujams, ka parādnieks izlieto finansiālos līdzekļus tādām aktivitātēm un hobijiem, kas prasa finansiālus ieguldījumus, vienlaikus nenodrošinot uzturlīdzekļus savam bērnam.

Ņemot vērā minēto, darba grupas locekļi atbalstīja ideju, ka parādniekam varētu tikt piemērota medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroču iegādāšanās, nēsāšanas, realizēšanas un glabāšanas atļaujas darbības apturēšana.

Līdzīgs ierobežojums pastāv arī Igaunijā, kur uzturlīdzekļu parādniekiem tiek piemērots aizliegums iegūt ne tikai šaujamieroču atļauju, bet arī mednieku apliecību.

Saskaņā ar fonda administrācijas sniegto informāciju uz 2018.gada decembri ir aptuveni 500 uzturlīdzekļu parādnieki, kuriem pieder viens vai vairāki šaujamieroči.

TM sagatavotie ierobežojumi parādniekiem tiks piemēroti attiecībā uz tiem ieroču veidiem, kas var tikt izsniegti fiziskai personai - pašaizsardzības, medību, sporta un kolekcijas ieročiem. Uz kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanas šaujamieroču lietošanas atļaujām ierobežojums netiks attiecināts, jo šīs atļaujas tiek izsniegtas juridiskām personām.

Šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana netiks piemērota attiecībā uz dienesta ieročiem, līdz ar to ar šādu ierobežojumu netiks pārkāptas personas pamattiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos.

Attiecībā uz ierobežojumu parādniekam lietot pašaizsardzības ieroci, TM norāda, ka bērni ir viena no sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tāpēc bērnu tiesībām un likumiskajām interesēm ir jābūt īpaši aizsargātām no vecāku un valsts puses.

Turklāt, kā liecina tiesu prakse, šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības, Latvijā nepieder pie personas pamattiesībām. Arī tiesu spriedumos uzsvērts, ka ieroča iegādāšanās, glabāšana un nēsāšana ir no tiesību normām izrietoša privilēģija, kas ir ārpus personai nepieciešamo pamatvajadzību loka.

Ņemot vērā minēto, piemērojot parādniekam šādu ierobežojumu, netiks pārkāptas personas pamattiesības, kas noteiktas Satversmē, norāda TM.

Izstrādājot regulējumu, TM ir ņēmusi vērā, ka nodarbošanās ar medībām var būt gan kā personas hobijs, gan arī medības var tikt organizētas ar mērķi nodrošināt bioloģisko daudzveidību un saimniecības attīstību. Vienlaikus Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka rūpes par bērna labklājību un tiesību aizsardzību ir vecāku pamatpienākums, kas nekādos apstākļos nav atceļams.

Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka bērna intereses arī šajā gadījumā būtu atzīstamas par prioritārām iepretim sabiedrības kopējai interesei attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un saimniecības attīstību, uzsver TM.

Grozījumi paredz, ka pirms šaujamieroča atļaujas darbības apturēšanas, fonda administrācija lūgs parādniekam sniegt paskaidrojumu, kurā norādāmi apstākļi, kuru dēļ atļaujas apturēšana varētu radīt būtisku kaitējumu parādnieka interesēm.

Tāpat grozījumi likumā paredz, ka fonda administrācija pēc parādnieka lūguma saņemšanas vai pēc savas iniciatīvas varēs lemt par šaujamieroča atļaujas darbības atjaunošanu.
Pēc lēmuma pieņemšanas fonda administrācija to nosūtīts Valsts policijai izpildei Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā.

Likumprojekts papildināts ar pārejas noteikumu, kas paredz, ka grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar Ieroču aprites likumu, kuru patlaban vērtē Saeimā.

Atstājiet komentāru