2023.gada 7. decembris

Anta, Antonija, Dzirkstīte

Justīne Iie Fomičeva: Zemessardzē esmu, jo vēlos ar darbiem pierādīt mīlestību pret savu zemi (FOTO)

Šajās dienās sociālajos tīklos ikviens dalās ar savām svētku sajūtām, attēliem no Lāčplēša dienas lāpu gājiena un dalības šo svētku pasākumos. Daudzo stāstu vidū pamanīju arī bijušās kolēģes, žurnālistes Justīnes Iie-Fomičevas publicētos, kuros viņa kopā ar vīru un meitu izveidojusi savu šīgada svētku fotostāstu. Justīne jau kādu laiku aktīvi darbojas zemessardzē un šī interese viņiem ar vīru ir kopīga, līdz ar to ģimenei ir nozīmīgs patriotiskais mēnesis un ar brīvības cīņām un valsts svētkiem saistītie pasākumi.

Reizē ar lūgumu atļaut publicēt viņas svētku stāstu, aicināju Justīni uz nelielu sarunu.

-    Cik ilgi un kāpēc esi Zemessardzē? 

JI-F.:
Zemessardzē esmu jau piekto gadu! Iestājos, jo vēlējos izaicināt sevi, kļūt spēcīgākai morāli un fiziski. Es vēlējos pierādīt ar darbiem savu mīlestību pret savu zemi. Piecu gadu laikā esmu piedalījusies dažādās mācībās un kļuvusi par Civilmitārās komunikācijas speciālistu. Man patīk darboties ar sabiedrību, esot par tiltu starp civilo un militāro vidi. Zemessardzē iepazinos ar nu jau savu vīru. Ir tik forši, kad blakus ir cilvēks ar kuru Tu vari pārrunāt gan ikdienas lietas, gan militāros uzdevumus. Ir krietni vieglāk saprasties un atrast kopīgu valodu it visā. Vienmēr patīk ar viņu kopā doties uz mācībām, jo katram ir savi pienākumi un mācību beigās ir interesanti pārrunāt, kā katram ir gājis un, ko jaunu esam apguvuši. Pēc pakāpes es esmu vecākais zemessargs, vīrs - kaprālis. Abi esam 3.Latgales brigādes 56.kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargi.

-    Ko Tev nozīmē Lāčplēša diena un kā šogad to svinēji? 

JI-F.:
Lāčplēša diena ir piemiņas un pateicības diena. Mēs piemina kritušos karavīrus, kuri atdeva savas dzīvības labākas nākotnes vārdā. Mēs esam pateicīgi viņiem par to, jo pateicoties viņu drosmei, neatlaidībai mēs dzīvojam brīvā valstī un runājam savā dzimtajā valodā. Katru gadu eju lāpu gājienā - pirms tam kopā ar skolas biedriem, tagad ar zemessargiem. Pagājušā gadā meitiņa bija pavisam maziņa, bet tas netraucēja doties gājienā kopa ar draugiem. Šogad meitiņa gājienā nepiedalījās, jo abi ar vīru piedalījāmies, kā zemessargi. Toties Lāčplēša dienas rītu iesākām visi kopā - devāmies Lāčplēša skrējienā - es ar meitiņu 1km, vīrs - 7km. Nolikām svecītes pie pieminekļa un baudījām sirsnīgu kopā būšanu. Tradīcijas piekopsim katru gadu un meitiņai mācīsim mūsu zemes vēsturi un audzināsim cieņu, mīlestību pret savu zemi.

-    Ar kādām sajūtām sagaidi Valsts svētkus un kā šo dienu svini?

JI-F.:
Novembris man vienmēr liekas tāds emocionāli piesātināts mēnesis. Daudz domāju par to, kas notiek pasaulē un, ko mēs varam darīt, lai viss, kas noticis neatkārtotos mūsu laikos. Ticu, ka katram ir jāsāk ar sevi un pasaule var kļūt labāka. Valsts svētkos vienmēr noliekam svecītes un dodamies uz svētku ballēm. Man tik ļoti patīk tā vienotība sajūta, kad visi dejo un dzied līdzi mūsu skaistajām latviešu dziesmām. Tādos brīžos jūtos īpaši laimīga, ka esmu latviete, ka Latvija ir manas mājas

-    Tu esi žurnāliste. Šobrīd Tavs darbs nav saistīts ar medijiem, vai šai profesijai esi pielikusi punktu?

JI-F.:
Nav tā, ka esmu pielikusi punktu. Ik pa laikam rakstu rakstus Latvijas avīzes pielikumam Zemessargs. Arī Zemessardzē daudz sanāk veidot rakstus un postus socialajiem tīkliem. Atgriežoties savā pamatdarbā arī būs jāveido saturs. Tāpēc teikšu tā - žurnālists vienmēr ir un paliek žurnālists.

-    Pēdējo gadu laikā mūsu informācijas ikdienā stabili ienākusi kara tēma un prognozes par mūsu valsts drošību, par kara iespējamību arī Baltijā un Eiropā. Kas tev sniedz drošības sajūtu?

JI-F.:
Pārliecība, ka mums ir sava armija, mums ir patriotiski karavīri un zemessargi, kuri zina, kā rīkoties. Pārliecība, ka arī es zinu, kā rīkoties, jo zemessardzē esmu iemācījusies skatīties uz notikumiem apkārt krietni citādāk.

-    Ko novēli valsts svētkos sev, savai ģimenei un mums visiem?

JI-F.:
Mīlestība pret sevi, ģimeni un savu zemi sākas ar katru pašu. Novērtējiet to, kas mums ir. Priecājaties par mūsu skaisto zemi, bagātajām tradīcijām un cieniet Latvijas vēsturi! Mēs esam spēcīga tauta un par to ir vērts pastāvēt. Mēs visi esam viens, jo tikai kopā mēs esam spēks! Lai mīlestības pilni svētki!

Foto no privāta arhīva un Kaspars Siliņš

Atstājiet komentāru