2020.gada 18. februāris

Kintija, Kora

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” decembra mēneša ārsts – pediatre Aija Briška

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” decembra mēneša ārsts – pediatre Aija Briška

SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” kolektīvs decembrī mēneša ārsta titulam izvirzījis pediatri Aiju Brišku. Viņu zina un pazīst daudzas jēkabpiliešu ģimenes, kurās aug un jau ir izauguši bērni, kā profesionālu, zinošu, laipnu un atsaucīgu pediatri jeb kā mēs sarunvalodā sakam - bērnu ārsti. Jēkabpils slimnīca ir Aijas Briškas pirmā un arī vienīgā darba vieta. Laikraksts “Ceturtdiena” aicināja Aiju Brišku uz sarunu par viņas darba ikdienu.

- Cik ilgi jau strādājat Jēkabpils slimnīcā?

- Jēkabpils slimnīca ir mana pirmā un vienīgā darba vieta. Šeit sāku strādāt uzreiz pēc institūta beigšanas, 1983.gadā. Esmu pediatrs, 2003.gadā ieguvu arī bērnu pulmonologa sertifikātu. Tas ir ārts, kas specializējies bērnu elpceļu slimību, dažādu alerģiju un astmas ārstēšanā. No 2004.gada esmu arī Jēkabpils slimnīcas bērnu nodaļas vadītāja.

- Kāda ir Jūsu darba diena?

- Darba diena piesātināta, var teikt kā vāverei ritenī. Slimnīcā esmu katru dienu, poliklīnikā divas reizes nedēļā, pēcpusdienās, un vēl man ir arī dežūras uzņemšanas nodaļā kā pediatram.

- Jūs jau ilgāku laiku strādājat ar mazajiem pacientiem, kā laika gaitā mainījusies bērnu saslimstības aina, kas bija raksturīgs pirms gadiem divdesmit un ar ko maziem visbiežāk slimo patlaban?

- Slimības kļuvušas sarežģītākas, vairs nav kā agrāk, kā mācījāmies grāmatās par to, kas ir bērnu slimības. Tās ir mainījušas savu gaitu, ir sarežģītākas, grūtāk ārstējamas saslimšanas. Šobrīd bērni slimo arī ar pieaugušo slimībām, piemēram, cukura diabētu, insultu. Latvijā katru gadu tiek reģistrēts vismaz viens insulta pacients bērnu vidū. Runājot par cukura diabētu, pēdējo 20 gadu laikā saslimstība ar šo slimību pieaugusi 20 reizes. Diabēts ir gan ģenētiski pārmantota slimība, gan arī slimība pie kuras noved nepareizs dzīvesveids un liekais svars. Statistika liecina, ka piektai daļai skolēnu mūsdienās ir liekais svars. To veicina mazkustīgs dzīvesveids, bērni daudz laika pavada pie datora vai citiem ekrāniem, turklāt vienā rokā turot limonādi vai citus saldinātos dzērienus vai ātrās uzkodas, kas nav veselīgas, jo visi produkti ir piesātināti ar cukuru. Tāpēc katrs saldums jāizvērtē, cik to vajadzētu apēst un varbūt ir jāmeklē kāda cita alternatīva, piemēram, augļi vai dārzeņi. Saldumu ēšana noved pie aptaukošanās, tālāk seko diabēts vai insults, paaugstināts asinsspiediens. Liekais svars bērniem nes līdzi arī psiholoģiskas problēmas, diskomforta sajūtu. Ja ir liekais svars, pēc tam vairs nav tik vienkārši to dabūt normālu. Šajā procesā jāiesaistās visai ģimenei, jo nevar tā – tu to neēdīsi, bet mēs visi citi ēdīsim. Pieaugusi arī saslimstība ar alerģijām, ja pasaulē alerģijas konstatē 30-40% cilvēku no sabiedrības kopuma, tad Latvijā šis procents ir zemāks – 20-25%. Alerģijas izraisa gan pārtika, ko lietojam, gan vides piesārņojums, mūsu dzīvesveids, vide un apstākļi mums apkārt gan pirms bērna piedzimšanas, gan arī pēc tam. Mēs mājās nereti dzīvojam pārāk sterilā vidē, cenšamies ar dažādām ķīmijām dezinficēt un iznīdēt baciļus, bet apkārtējā vidē nav sterila. Bērnos neizveidojas stipra imunitāte. Visā jābūt samērīgumam, protams, mums vairs nav naturālās saimniecības un organisms ar laiku pielāgojas, bet arī mums ir jāpārdomā ko, kā un kad lietojam. Jāmaina paradumi.

- Kādas bērnu saslimšanas vai situācijas satrauc pediatrus?

- Satraukumu pediatriem rada arvien lielākam vairumam bērnu konstatētie stājas traucējumi, mugurkaula deformācijas, kas rodas nepareizā pozā sēdot pie telefona vai datorekrāna, mazkustīgs dzīves veids, nevēlēšanās masveidā nodarboties ar sportu. Iepriekšminētās situācijas rada mugurkaula deformāciju, savukārt no tā rodas citas problēmas galvassāpes, galvasreiboņi, jo tiek nosprostoti, saspiesti asinsvadi un nervi.

Ļoti smags jautājums Latvijā ir arī bērnu traumatisms. Mūsu valstī bērnu traumatisma rādītāji ir ļoti augsti. Bērni gūst traumas, kuras varēja paredzēt, kas varēja nenotikt – apdegumi, elektrotraumas, svešķermeņi elpceļos un kunģa zarnu traktā un citas. Tās rada tīri sadzīviskas lietas, kur vecāki nepiedomā, piemēram, bērns nokrīt no augstuma, vai viņam uzkrīt kaut kas virsū, vai mazais iedzer kā ūdeni kādu ķīmisku šķidrumu, kas pārliets citā pudelē un bērns to nezina. Reanimatologs Pēteris Kļava saistībā ar bērnu traumatismu un nežēlīgo statistiku šajā ziņā, ir veltījis skarbus vārdus vecākiem, norādot, ka “sešdesmit procenti bērnu vecāki ir debili”, jo galvenais bērnu traumu rašanās avots ir vecāku nespēja aizsargāt bērnu.
 



- Pastāstiet par Jēkabpils slimnīcas bērnu nodaļu?

- Jēkabpils slimnīcas bērnu nodaļā ir 15 pacientu gultas. Ja salīdzina ar laiku, kad sāku strādāt,  bija 40 gultas. Bērni slimnīcā tagad pavada daudz mazāku laika periodu nekā kādreiz. Ir mainījusies ārstēšanas taktika un iespēja turpināt terāpiju ambulatori. Nodaļā uzņemam bērnus no mēneša līdz 16 gadu vecumam. Atļauts kopā ar mazo šeit atrasties visu vecuma bērnu vecākiem, kas vēlas. Savukārt valsts ir noteikusi, ka bērniem līdz septiņu gadu vecumam būtu vēlams uzturēties slimnīcā kopā ar vecākiem. Saslimšanas ir visdažādākās, tāpēc ejam roku rokā ar LOR speciālistiem, ķirurgiem,  traumatologiem, urologiem un vēl citiem speciālistiem, jo bērniem ir gan apdegumi, gan traumas, gan apendicīti, gan citas slimības. Bērnu saslimšanām raksturīga sezonalitāte. Gadalaikos, kad apkārtējā vidē cirkulē dažādi vīrusi, slimnīcā nonāk bērni ar dažādām vīrusu saslimšanām un to izraisītām komplikācijām. Karstajā sezonā biežāk ir brūču strutainas infekcijas, arī traumas, jo pieaug aktivitātes brīvā dabā.

Nodaļā esam 14 darbinieku komanda, 12 medicīniskais personāls un divi ārsti. Mums ir ļoti labas māsiņas, jo ne visi var un vēlas strādāt ar bērniem, bērns raud, nevar pateikt, kas sāp, kur sāp, ir niķīgs, jo jūtās slikti un ir nepieciešama liela pacietība un iejūtība darbā ar bērniem. Vēlos pateikt lielu paldies kolektīvam par darbu un izturību. Man prieks, ka mūsu nodaļā strādā divas Latvijas mērogā nominētas sirdsmāsiņas - Antra un Vija. Prieks par jaunajiem speciālistiem, kurus arvien vairāk redzu slimnīcā. Paredzēts, ka uz slimnīcu nāks strādāt divas  pediatres, kas patreiz vēl mācās rezidentūrā un iespējams, būs vēl arī trešā pediatre. Paaudžu maiņai jābūt.

- Ko darat, kad neesat slimnīcā? Kā atpūšaties, izklaidējaties un atjaunojat spēkus darbam?

- Tā kā es lielāko daļu sava laika pavadu slimnīcā, tad brīžos, kad jūtu, ka man tuvojas izdegšanas sindroms, meklēju patvērumu dabā un klusumā. Man patīk ceļot, cik  tas ir iespējams. Patīk peldēt. Mums ir izveidojusies neliela entuziastu komanda un dabīgajās ūdens tilpēs sākam peldēt no agra pavasara un turpinam to darīt līdz vēlam rudenim. Ja ir sniegs, slēpoju, man patīk slēpot, diemžēl ziemas mūs ar sniegu lutina reti. Nodaļā esam izveidojuši bibliotēku, jeb tādu kā grāmatu apmaiņas punktu, katrs, kurš nopircis grāmatu, izlasījis atnes to un mēs maināmies.Šī ir iespēja izlasīt vairāk. Man pašai patīk vēsturiska un psiholoģiska rakstura grāmatas, bet tas mainās, atkarībā no dvēseles stāvokļa.

- Decembris ir Ziemassvētku mēnesis, ko novēlat šajā laikā citiem?

- Ziemassvētku laikā gribu pateikt daudzus  paldies. Pirmkārt,kā jau teicu, kolektīvam par labu darbu,  īpaši mūsu nodaļas darbiniecei Karīnai par pašdarinātiem svētku dekoriem ar kuriem viņa izdekorējusi slimnīcas bērnu nodaļu, par ko mums visiem ir prieks.

Liels paldies visiem, kas papildina mūsu bērnu nodaļas spēļu istabu ar dažādām rotaļlietām un mantām, īpašs paldies dakterei Rutai Miķelsonei, kas ir ļoti daudz atnesusi dažādu rotaļlietu.
Paldies iepriekšējai slimnīcas valdei, kas ziedojumu no SIA GEFA Latvija veltīja mazo bērnu gultiņu iegādei.

Liels paldies manai pirmajai darbaudzinātājai dakterei Beķerei, vēlu viņai jaukus Ziemassvētkus un labu veselību.

Paldies esošajai valdei par radīto Ziemassvētku sajūtu slimnīcā, izveidojusies jauna tradīcija, šogad pirmo reizi iededzām Ziemassvētku eglīti pie slimnīcas, tā atrodas pagalmā pie infekciju nodaļas.
Diemžēl lietus dēļ pasākums nenotika tāds kā iecerēts, arī salatētim kamanas neslīd lietus laikā.

Vēlu visiem bērniņiem un viņu vecākiem labu veselību un gaišus, ģimeniskus Ziemassvētkus!

- Paldies par sarunu!

Sandra Mikanovska,
Radio1, Ceturtdiena

Komentāri (0-2/2)

  • Zingis
    16.01.2020 16:03
    Lielisks augsta līmeņe speciālista un sirsniga cilvēka piemērs! Lai veicas!
  • Dzintra
    09.01.2020 19:03
    Tā ir daktere no Dieva, cilvēks savā vietā!

Atstājiet komentāru