Veido Sēlijas cilvēkresursu katalogu “Lietaskoks”

Šobrīd turpinās darbs pie datu apkopošanas un sākta kataloga programmatūras izstrāde. Katalogā būs norādīti pakalpojumu sniedzēju kontakti, darbības veids un pievienotas fotogrāfijas, kas raksturo nodarbošanos. Laika gaitā tiks iekļautas arī intervijas, video un foto reportāžas no pasākumiem, kur pakalpojumu sniedzēji ir piedalījušies.

Idejas autore, kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja Daina Alužāne raksturo kataloga izveides nepieciešamību: “Sēlijā nav lielu ražošanas uzņēmumu, bet ir daudz cilvēku, kas prot vairāk par vienu amatu. Paralēli pamatdarbam viņi šuj, auž, klāj godu galdus, maketē, filmē, ir diplomēti pirtnieki, floristi, lieliski pasākumu vadītāji vai lektori. Lielākoties tie ir pakalpojumi, nevis intensīva ražošana. Sevis reklamēšanai viņiem vairs neatliek resursu.”

Daina Alužāne ir pārliecināta, ka katalogs dos arī ekonomisku labumu Sēlijas iedzīvotājiem: “Ar katru gadu stiprinās saites starp kopienām, biedrībām un cilvēkiem. “Lietaskokam” jābūt rīkam, kas šīs saites padara arī ekonomiski izdevīgas – gan pakalpojumu sniedzējiem, gan ņēmējiem. Tāpat ceru, ka ilgākā laika posmā šī mūsu iniciatīva pamudinās reģistrēt saimniecisko darbību tos, kuri līdz šim ir baidījušies no papīriem.”

Tiešsaistes cilvēkresursu katalogs “Lietaskoks” būs pieejams 2026. gada oktobrī Sēlijas tūrisma un kopienu portālā selija.com. Savukārt darītāju vizītkartes tiks publicētas “Sēlijas salu” sociālo tīklu kontos. Katalogu izstrādā kopienu sadarbības tīkls „Sēlijas salas” projekta “Savienota un dzīva Sēlija” ietvaros. Projektu finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 Aicina iepazīties ar pirmajiem Sēlijas „Lietaskokiem”!

•    Māsas Anna Tēta un Laura Kalnāja darbojas nelielā ģimenes uzņēmumā “Nyx&Iris” Zasas pagastā, piedāvājot zirgu izjādes, naktsmītnes, telpas nomai un ceļojošās kafejnīcas pakalpojumus.

•    Dace Tamane un Viktorija Rītiņa jeb “Divas vīnogas” sniedz ēdināšanas pakalpojumus – klāj galdus dažādos godos. Sātīgs un gards māju ēdiens vislabāk raksturo šīs saimnieces. Dace un Viktorija dzīvo Dvietes pagastā, bet labprāt klāj galdus arī citviet Sēlijā.

•    Endijas Marcinkevičas no Dunavas pagasta aizraušanās ir grafiskais dizains. Katalogi, bukleti, afišas un vizītkartes tiks sagatavoti gan digitālai lietošanai, gan drukas formātā tipogrāfijas vajadzībām.

•    Eva Gergarde ir stāstniece virtuvē – ēdienos, ko pasniedz tūristiem, viņa ievij teikas par Vīgantes muižu, Staburaga vēsturi un tagadni. Saimniece saka: “Dzīve ir jāsvin! Tā ir labākā sajūta pasaulē – redzēt, ka esi radījis cilvēkiem svētku sajūtu. Tas mirdzums viņu acīs ir vairāk kā paldies!”

•    Ilze Līce ir saimniece SIA “Ārītes” Lonē, Saukas pagastā. Saimniecība nodarbojas ar rožu stādu audzēšanu, kā arī piedāvā iegādāties viengadīgo puķu un dārzeņu stādus. Vasarā viņas rožu kolekcijas dārzā uzplaukst ap 600 šķirņu rozes.

•    Ilze Odiņa-Bajare dzīvo Ērberģē un Aizkrauklē, bet darbojas visā Latvijā, lai iepriecinātu cilvēkus. Ēst gatavošana ir Ilzes sirds lieta jau kopš bērnības, tāpēc tikai likumsakarīgi, ka ikdienas nodarbošanās ir tieši šajā jomā. 

•    Ilze Stabulniece ir Zirgu sētas “Klajumi” un ģimenes restorāna “Klajumu ķēķis” saimniece Kaplavā. Saimniecība, lepojoties ar savu atrašanās vietu Sēlijas Daugavas lokos, organizē nometnes un pasākumus kā grupām, tā individuāliem ceļotājiem. “Klajumu” namamāte dzīvē visaugstāk vērtē savu ģimeni, zemi, zirgus un Latviju.

•    Jolanta Bāra saimnieko Kalkūnes pagasta saimniecībā “Piegozes”, kur audzē šķirnes trušus. Par tiem viņa var stāstīt stundām. Jolanta vada ekspedīcijas dabā un lekcijas, raksta stāstus, bet viņas īpašais talants ir ēdienu gatavošana pēc Sēlijas kulinārā mantojuma receptēm.

•    Kasparam Sēlim patīk iepazīt Sēlijas vēsturi un ainavas. Brīvā brīdī ar foto vai video kameru dokumentē dažādus pasākumus. Reizēm top arī kāds amizants video skečs vai notikumu inscenējums.

•    Mareks Zavodnojs ir podnieks no Bebrenes. Strādā bezripas tehnikā, visus podus veido ar rokām un tos apdedzina malkas ceplī. Galvenokārt veido reducēto jeb melno keramiku, bet dažreiz patīk eksperimentēt ar dažādām citām tehnoloģijām. 

•    Zandas Rageles darbnīca Neretā atrodas gleznainā vietā – Dienvidsusējas krastā. Keramiķe strādā tikai ar rokām – bez tehniskiem palīglīdzekļiem tiek gatavoti māla podi, trauki, vāzes un dažādi suvenīri, cenšoties ievērot sēļu keramikas tradīcijas. Keramiķe piedāvā radošās darbnīcas, kur ikvienam ir iespēja iemēģināt roku māla podu radīšanā.