6.janvāris - Zvaigznes diena - brīdis, kad diena sāk stiepties garumā
- Radio1.lv --
- 06 janvaris 2026 --
- 0 Komentāri
Zvaigznes diena, ko svin 6.janvārī, ir seni svētki, ar kuŗiem saistīti ticējumi vēl jo vairāk apliecina gaismas pilnīgu atgriešanos – Saules atgriešanos. Kad ieskatāmies mūsdienu kalendārā Saules lēktu un rietu laikus, mēs par to droši varam pārliecināties. Ap 6.janvāri ir tas brīdis, kad Saules diena gan no rīta, gan vakara puses ik rītu jau par minūti vai pat divām top gaŗāka. Līdz tam laikam tā vēl rīta pusē ir „domīga” un gandrīz nemaz gaŗumā nestiepjas vai stiepjas tik minūti pa divām dienām vai reizēm vēl mazāk.
Zvaigznes diena, arī Triju kungu diena vai Triju ķēniņu diena, ir kristiešu svētki, kas parasti tiek svinēti 6. janvārī. “Saules un Mēness” kalendāra Zvaigznes diena tiek sauktā kā Zvaigžņu diena, Krustaina, Atriškas un Treikumdiena. Ziemas saulgriežu svētku laika noslēgums.
Kā grāmatā "Latviešu gadskārtu ieražas" apgalvo Edīte Olupe, Zvaigznes diena nepieder pie īsti latviskajām svinamajām dienām. Trejkungu dienas izcelsme saistāma ar kristīgo leģendu par trim Austrumu gudrajiem, kuri tūliņ pēc Jēzus dzimšanas ieradušies sveikt jaunpiedzimušo jūdu ķēniņu.
Savukārt Zvaigznes dienas izcelsme saistāma ar arābu apokrifiskā evaņģēlija leģendu par zvaigžņveidīga eņģeļa parādīšanos Persijas debesīs, kas vēstīja, ka ir piedzimis ķēniņu ķēniņš un dievu dievs. Tālab nav šaubu, ka arī sen pirms jaunajām, t.s. kristietiskajām ietekmēm un arī nesaistīti ar tām, šis laiks ir bijis gana svēts un nozīmīgs arī mūsu senajiem, kuŗiem Saules dzīve debesu jumā bija tikpat svarīga, kā pašu šeit uz Zemes – ne velti Dainās Saules un Saules meitu un Dieva dēlu dzīve tiek salāgota ar ļaužu dzīvi. Debesu spīdekļu kāzu dziesmas tiek dziedātas ļaužu vedībās.
Un ne velti mūsu senie ticējumi vēsta par Ziemassvētkiem, kā „Dievam dārgu laiku”, tas varbūt norāda, ka runa ir tiešām par ilgāku laika posmu – mēs itin bieži dzirdam, stāstus, ka tie sākti svētīt jau 12 dienas pirms ziemas Saulgriežu brīža un svētes turpinājušās vēl arī 12 dienu un nakšu pēc tam.
Dažkārt ticējumos Zvaigznes dienu dēvē par „pagānu svētdienu” – varbūt pēc līdzības - kā atkāzas vai kā „baltā svētdiena” nedēļu pēc Lielās dienas vai Pēterdiena kā Jāņu atsvēte vai Jāņu laika noslēgums. Tad Zvaigznes diena ir Ziemassvētku laika noslēgums – sākam gaidīt Meteni, vēl pa vidu iesvetīdami Teni un Sveču dienu.
Stāstot par mūsu senču tradīcijām Zvaigznes dienā “Saules un Mēness” kalendāra veidotāja, folkloriste Aīda Rancāne stāsta: “Tas ir Ziemassvētku cikla masku gājienu pēdējais vakars. Meitu un zintnieku zīlēšanas diena – zīlē laimi un gaidāmo laiku. Ar krītu uz durvīm velk lietuvēna krustu, aizsardzībai pret lietuvēnu un ļauniem gariem. Svēta dažādas lietas – zāļu pušķus, vasku, medu, sviestu, pienu, sieru, vilnu un citas lietas., lai svētība visu gadu tiktu ienesta un uzglabāta mājā. Ūdens ir dziedinošs.”
Zvaigznes dienas ticējumi
Zvaigznes dienu sauc vēl arī par “pagānu svētdienu”.
Ar Zvaigznes dienā svētīto ūdeni jāmazgā visādas vainas – kā cilvēku, tā lopu, – lai ātri dzīst.
Auksta triju kungu diena sakrīt ar aukstiem Miķeļiem.
Zvaigznes dienā jāslauka istaba un mēsli jāber uz krustceļiem, tad neaug blusas.
Kas Zvaigznes dienā sukā galvu, tam aug utis kā zvaigznes.
Zvaigznes dienas vakarā jāiet ābeles purināt; no kuras puses suņi rej, no tās puses nāks precinieki.
Trijkungu vakarā trīs kāršu kungus paliek pagalvī, naktī redz brūtgānu.
Pēc triju kungu dienas visu nedēļu nedrīkst ne plēst, ne vīt; ja to dara, tad to gadu slikti iet.
Triju kungu dienā nedrīkst ne skalus, ne citu kādu koku lauzt, jo citādi ir jāklibo.
Ja zvaigznes dienas naktī debesis nosētas zvaigznēm, tad būs daudz ogu un būs labs siena laiks.
Ja treju kungu dienā saule spīd tik ilgi, kamēr zirgu var apsedlot, tad tai gadā labs sējas laiks.