2024.gada 6. oktobris

Monika, Zilga, Zilgma

Klāt Pūpolsvētdiena! Tās atzīmēšana kristīgajā baznīcā un tautas tradīcijās

Klāt Pūpolsvētdiena! Tās atzīmēšana kristīgajā baznīcā un tautas tradīcijās

Šodien visā Rietumu kristīgajā baznīcā tiek svinēta Pūpolsvētdiena jeb Palmu svētdiena. Tā ievada Kristus ciešanu laika pēdējo nedēļu - Kluso nedēļu, kurā norisinās visi lielie notikumi, iekļaujot arī Lieldienas.

Svētku pamatā ir vēsturisks notikums, kas atainots evaņģēlijos, proti, Jēzus iejāšana Jeruzalemē. Kaut arī Jēzus iejāja Jeruzalemē uz ēzelīša, viņš tika sagaidīts kā ķēniņš. Cilvēki māja ar palmu zariem, klāja viņa ceļā drēbes un sauca "Ozianna Dāvida dēlam!". Taču cilvēki gaidīja, ka viņš būs cita veida ķēniņš, nevis tāds, kas tika piesists pie krusta.

Tā kā Latvijas klimatiskajos apstākļos neaug palmas, bet gan šajā laikā krāšņi zied pūpoli, šī diena ir nosaukta par Pūpolsvētdienu.

Palmu jeb Pūpolsvētdiena ievada Kristus ciešanu laika pēdējo nedēļu - Kluso nedēļu, kurā norisinās visi lielie notikumi, proti, Svētā Vakarēdiena iestādīšana Zaļajā ceturtdienā, Kristus krusta nāve Lielajā piektdienā un Kristus augšāmcelšanās Lieldienās.

Klusā nedēļa ir Lielā gavēņa jeb Kristus ciešanu laika pēdējā nedēļa. Šajā laikā ikviens cilvēks ir aicināts atcerēties 40 dienas, kurās Jēzus tuksnesī lūdza Dievu un gavēja pirms savas publiskās darbības uzsākšanas, kā arī gatavoties Lieldienām - Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētkiem.

Saskaņā ar tautas tradīcijām Pūpolsvētdienas rītā mājinieki tiek pērti ar pūpolu zariem, lai vairotu veselību un labklājību. Lieldienas šogad tiks svinētas 31.martā un 1.aprīlī.

Pūpolsvētdiena tika svinēta arī tautas tradīcijās. Apaļš kā pūpols, lokans kā žagars, veselība iekšā, slimība ārā – šos vārdus katru gadu dzirdam no saviem mīļajiem, kuri agrā rīta stundā mūs iepriecina ar platiem smaidiem un iespēju vienam otru nopērt.

Latvieši Pūpolsvētdienā galdā liek apaļus ēdienus — zirņus, pupas un miežu biezputru (ar sviesta actiņu kā saulīti viducī), gavēņa laikam piemērota būs arī zivs un piena produkti, nevis gaļa. Pūpolsvētdienā kādreiz vārīta “pūpolu putra” — tradicionāls ēdiens, kas gatavots no zirņiem vai pupām un cūkas galvas.

 Ar Pūpolsvētdienu saistās arī daudzi latviešu ticējumi.

Interesants ir fakts, ka pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest – tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas vai jānoliek citā redzamā vietā. Ja vasarā uznāk negaiss, tad šos pūpolzarus jāmet plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.

Viena no senākajām tradīcijām Pūpolsvētdienā ir pēršana ar pūpola zariņiem, skandinot dažādus teicienus un tautas ticējumus. Bet, lai atlikušais gads būtu veiksmīgs, Pūpolsvētdienā ir jāievēro dažādi ticējumi.

Latviešiem ir daudz ticējumu, kas darāms Pūpolsvētdienā:

•    Pūpolu svētdienas rītā kūla ar pūpolu slotiņām sevišķi bērnus, gultā gulošos, uzrunājot: «Audz, apaļš kā pūpols! Veselība iekšā, neveselība ārā!» Pūpolu slotiņas paglabāja, tās nesot svētību mājā;
•    Pūpolu svētdienas rītā tas, kurš pirmais uzceļas, dabon pūpolus un ņem tos pērt, kuri vēl guļ. Pie pēršanas skaita šādus vārdus: «Apaļš kā pūpols, vesels kā pauts», kurus atkārto vairākas reizes;
•    Ar pūpoliem perot, jāizvairās no pēršanas pa kājām, jo tad tās paliekot resnas;
•    Pūpolsvētdienā nevajag iet viesos, bet dienu pavadīt mājās — tad visu gadu klāsies labi;
•    Pūpolsvētdienā kārtīgi jāaplūko pūpolzari — ja tiem maz pūpolu, tad rudenī būšot maz kartupeļu, bet, ja pūpolu daudz, tad labi augšot zirņi un pupas;
•    Pūpolsvētdienā bērni nedrīkst ķemmēt matus, citādi tiem sametīsies utis;
•    Pavēro, vai Pūpolu svētdienā spīd saule, jo, kāds laiks Pūpolu dienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās;
•    Ja Pūpolsvētdienā neceļas agri, visu gadu būs lāča miegs;
•    Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra no pelniem, bet pelnus vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi;
•    Pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi;
•    Ja šajā rītā izdodas noķert kurmi, tad tas jānoglauda un jāpalaiž vaļā, pēc tam ar to pašu roku jānoglauda zirgi: tad tie būšot brangi un spīdīgi, un naski uz darbu.
•    Govis Pūpolu dienā jāpadzirda pirms saules lēkta, – tad tās būs visu gadu kā pūpoli: apaļas un veselīgas.
•    Pūpolu svētdienā cilvēkam vajaga apēst trīs pūpolu pumpurus, tad tas nekad neslimos ar drudzi.
•    Pūpolu svētdienā taisa pūpolu koka krustiņus, kurus svētī baznīcā, lai pērkons mājā nespertu.
•    Pūpolu svētdienā jānoķer kurmis, jāapglauda un tad ar to pašu roku jānoglauda zirgi, tad tie būs apaļi.
•    Lai vasaru nenodegtu, tad Pūpoldienas, Zaļās ceturtdienas un Lielās piektdienas rītā bez saules jāiet uz upi mazgāties.

Atstājiet komentāru