2024.gada 19. maijs

Lita, Sibilla, Teika

FOTOSTĀSTS: Krustpils pamatskolā, ar jautrām izdarībām, svin Meteņus

Krustpils pamatskolā piektdien, 9.februārī svinēja pavasara gaidīšanas svētkus Meteņus. Krustpils pamatskolas direktore Vija Stiebriņa stāsta, ka skolā godā tiek turētas tradīcijas, uzvedības kultūra un cieņā disciplīna. Tradīcijas bērniem māca gan ikdienā, gan svētkus svinot. Viena no tām - Meteņdienas svinības.

No rīta Meteņus atzīmēja Krustpils pamatskolas Variešu skolā, bet pirms pusdienlaika Krustpils pamatskolas ēkā Jēkabpilī. Kā tas paredzēts ticējumos, ka Meteņdiena jāsvin jautri, lai būtu laba dzīvošana, Krustpils pamatskolā Meteņdienas pasākumā jautrības netrūka.

Kā jau klājas Meteņdienā gan pasākuma vadītāja, gan dalībnieki bija improvizētās maskās. Tika skaitītas šai dienai vēltītās tautas dziesmas, iets rotaļās, dziedātas dziesmas, rīkotas dažādas sacensības un atraktīvas spēles. Bērni sacentās virves vilkšanā, vizināja cits citu ragavās un piedalījās dažādās spēlēs. Par godu Meteņdienai skolas pagalmā bija iekurts saulgriežu ugunskurs.

Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem.

Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos: Vēja Diena, Aizgaviens, Pīrāgi, Vastlāvis, Lastvāgs, Skulduru vakars, Budēļi, Ķekatu vakars, Kurcumi, Miezmežu diena un Kūļu vakars.

Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas.

Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un budēļos, gājuši un braukuši ciemos. Tic, ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā.

Tiek dedzināts Saulgriežu ugunskurs, veikti rituāli ar raganu mēļu siešanu un ziedojumiem. Ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras Līgo svētku vainagi. Itin bieži dedzina salmus, dažviet no salmiem ir darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, — tiek sadedzināta un projām raidīta ziema.

Ticējumi:

Lai govīm būtu garš piens, bērniem jātin dzija.
Lai vasarā ganībās govis neaizklīstu, mazie gani pirms saullēkta ar atslēgu bunti jāapskrien lopu kūtij apkārt.
Meteņos bērniem jāēd cūkas šņukurs, lai tie dienās būtu lieli rakstītāji.
Saimniecēm Meteņos jāsukā mati, lai raža, jo īpaši lini, būtu gari un labi, nesapūtu.
Meteņa dienā slinkajām meitām jāpabeidz vērpt linu kodaļu, lai labība izdotos, bet ja kāda meita tomēr nesavērp linus, tad Laima esot tos par zīmi pataisījusi netīrus.
Meteņos nedrīkst šūt, citādi pirkstos būs augoņi.
Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.
Ja Vastlāvī vērsis uz ceļa zirga pēdā dabū nodzerties, tad būs laba raža.
Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju, tad vasarā govis nebizo.
Kāds laiks Vastlāvī, tāds tāds būs arī Lieldienās.
Ja Vastlāvja dienā Mēness trīs dienas vecs – būs labs gads, ja vecāks – tad slikts.
Ja Metenī vējains laiks – būs auksts pavasaris.
Ja Vastlāvjos ir sniegs uz jumtiem – vasarā būs daudz sēņu un ogu.
Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, būs labs un auglīgs gads.
Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu, Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.
Ja Vastlāvī sauss laiks, būs ražīgs gads.
Ja Vastlāvī snieg vai līst, būs bagāts ogu gads.

Attēlos: Meteņdienas vinības Krustpils pamatskolā Variešos un Jēkabpilī.
Foto: Krustpils pamatskola

Atstājiet komentāru