Šodien svin Mārtiņdienu. Ticējums: Mārtiņdiena atver ziemai vārtus
- Radio1.lv --
- 10 novembris 2022 --
- 5Komentāri
Vēl leģendas vēsta, ka Mārtiņdiena svinēta par godu romiešu karavīram Mārtiņam, kurš kā vēsta hronikas – kādam salstošam ubagam atdevis savu apmetnis, vēlāk nosapņojot, ka tas bijis Jēzus Kristus. Mārtiņš nevēlējās kļūt par garīdznieku, tāpēc paslēpās putnu kūtī, taču draudzes pārstāvji, kuri viņu visur meklēja, sadzirdot putnu klaigas – atrada bēgli. Šis atgadījums latviešu ticējumos atspoguļo gaiļa kaušanu un Mārtiņbērnu gājienus.
Latvieši Mārtiņa dienu uzskata par rudens beigu un ziemas sākumu. Līdz šai dienai jāpabeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme. Zeme dodas atpūtā. Ja to traucē arot, tad nākamā gadā nav gaidāma laba raža. Mārtiņa diena saistās arī ar veļu laika beigām. Mēdz teikt, ka Mārtiņdiena atver ziemai vārtus.
Mārtiņdienā mājas saimniekam bija jāņem gailis, jāiet uz stalli, tas jānokauj un asinis jātecina zirgu silē, lai zirgus pasargātu no dažādām kaitēm, lai tie labi ēstu. Savukārt mājas saimnieces kāva vistu un tecināja asinis uz govju barības. Tas pats esot bijis jādara aitu, cūku kūtī, katrai vietai ņemot citu vistu. Viens gailis jānokauj arī pie saimes galda, lai visiem mājiniekiem klātos labi. Visi nokautie gaiļi un vistas jāizcep un jāapēd, pēc tam tūlīt ejot gulēt un no rīta ceļoties tikai pēc saules lēkta.
Lai arī šīs dienas svinības daudziem saistās ar zoss cepeti mielasta galdā, latviešu svinību mielastā šis putns tomēr netiek likts galdā. Latvieši svin šos svētkus ar gaiļa un vistas cepešiem.
No citiem ēdieniem tiek minēta liellopu gaļa, gatavoja arī Mārtiņu pītes: no piestā sagrūstām kaņepēm, vārītiem zirņiem, pupām, kartupeļiem veidoja pikas.
Tā kā no Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem dienas garums aizvien sarūk, lauku darbu vairs nav, laiks saimēs īsināts, stāstot pasakas, minot mīklas.
Nenoliedzami mūsu vidū šie svētki nav vienlīdz populāri ar Ziemassvētkiem, taču skolās, kultūras centros un folkloras kopās, kā arī daudz kur citur – šie svētki mūsdienās nav aizmirsti un katru gadu tiek atzīmēti.
Būtiski, ka Mārtiņos arī vecāki un vecvecāki iesaistās svētku sagatavošanas procesos, kopīgi ar bērniem gatavojot maskas un preces svinību gadatirgum. Tas ir laiks, lai rastu iespēju pabūt kopā ar ģimeni, apmeklētu Mārtiņdienai veltītus pasākumus, kopīgi atminoties senās latviešu tradīcijas, kuras nespēs aizstāt nedz Helovīns, nedz kādi citi svešzemju svētki, jo šīs – latviskās tradīcijas turpina pastāvēt pat mūsu modernajā informācijas sabiedrībā, to cilvēku dēļ, kuri ir Latvijas patrioti un vēlas, lai viņu valsts tradīcijas un ieražas neapsīktu.
Rudenīgais drūmums bieži cilvēkos rada depresīvas, pelēkas domas, taču mācimies no senajiem latviešiem, kuri, beidzoties rudens darbiem, sevi garīgi un fiziski attīstīja un kopīgi lustējās. Izdomā kā tu izkrāsosi savu ikdienu!
Mārtiņdienas paražas:
- Mārtiņos iet čigānos un ēd zosi vai gaili.
- Mārtiņa dienā taisa bumbas jeb pītes no zirņiem, pupām, kartupeļiem un kaņepēm, ko visu sagrūdapiestā un saspieda bumbās.
- Ja Mārtiņvakarā nāk Mārtiņbērni, tad pirmie nav laižami iekšā, jo tie nav īstie.
- Mārtiņdienas vakarā vīrieši apvilka kažokus uz otru pusi, apjoza tos ar pītām salmu jostām un gāja pa ciemu bērnus baidīt, lai tie klausītu savus vecākus.
- Mārtiņa vakarā jaunekļi pārģērbjas un staigā apkārt dāvanas lūgdami, kuras tad visi kopā notiesā.
- Mārtiņos iet čigānos, lai varētu sevi izrādīt un arī apskatīt tās mājas, kur varbūt citādi nav iespējams nokļūt.
- Ap Mārtiņiem kāva barotu govi, ko ziemā kāpostos un zupā vārīt. Govs mēli izsālīja un piekāra bēniņos; pa lielākai daļai tā aizgāja vai nu krodziniekam vai mācītājam. Pirmo izvārīja govs galvu un kaklu, aknas un plaušas; salika lielajā sietā uz galda un ēda visi mājas ļaudis. Aknu gabalus puiši paņēma līdz, Mārtiņa tirgū iedami, lai dzerot būtu kas ko uzkost.
Mārtiņdienas ticējumi:
- Ja Mārtiņdiena iekrīt vecā mēnesī, tad lopu barība nav sātīga un lopi ļoti daudz ēd.
- No Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem jāstāsta pasakas un jāmin mīklas, tad labi barojas cūkas.
- Mārtiņa dienā lācis uzmeklē un apēd tādas taukas zāles, no kurām drīz aizmieg un visu ziemu negrib ēst. Viņš ceļas augšā tikai kāpostu Māras dienā.
- Mārtiņdienā kalējs nedrīkst dzelzi kalt, citādi visu ziemu plēšas labi nepūtīs.
-Mārtiņa un Katrīnas dienās jāmin mīklas, lai aug gari lini.
- Mārtiņos jātaisa desas, tad cūkas labi barojas.
- Cik ilgi pēc Mārtiņiem kokiem vēl turas lapas, tik ilgi pēc Jurģiem nebūs vēl zāles.
- Mārtiņdienas vakarā nedrīkst adīt, jo tad rodas ragaini jēri.
- Ja Mārtiņbērni kādu no mājniekiem per, tad nevajag bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs bailīgs.
- Prusaki iznīkst, ja tiem Mārtiņos atsaka vietu šādiem vārdiem: "Sarkani kundziņi, uz priekšu vietas jums nav!"
Mārtiņdienas laika pareģojumi:
- Ja Mārtiņdienā salst, tad Ziemassvētkos būs silts laiks
- Ja Mārtiņdiena saulaina un skaidra, tad ziemā gaidāms liels sals.
- Ja Mārtiņa diena ir miglaina, tad ziema būs silta un slapja.
- Ja Mārtiņos uz kokiem ir sarma, tad nākamgad būs laba augļu raža.
- Ja ap Mārtiņiem kokiem vēl zaļas lapas, tad uz Vasarsvētkiem to būs maz.
- Ja Mārtiņdienā snieg, tad būs gara ziema.
- Ja ap Mārtiņiem ir skaidras naktis,tad tādas pašas tās būs vasarā apsiena laiku.
- Mārtiņš taisa tiltus, Katrīna ārda: pa Mārtiņiem salst, pa Katrīnām kūst. Vecie ļaudis saka - tad Katrīna ar Mārtiņu precoties.
- Ja Mārtiņdiena ir sausa, tad Katrīnas un Andreji ir slapji.
- Ja līdz Mārtiņiem var art - nākamgad tikai pēc Vasarsvētkiem varēs sēt.
- Ja Mārtiņdienā zosis staigā pa dubļiem, tad Lieldienās tās ies pa ledu.
- Ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi, tad visa ziema būs ar atkušņiem.
Mārtiņdienas zīlēšana:
- Mārtiņdienas vakarā, ejot gulēt, meitām brunči janomet istabas vidū - kas sapnī nāks tos pacelt, tas tad arī būs īstais precinieks.
- Mārtiņdienas vakarā meitām jāēd siļķes galvu, tad jāliekas gulēt. Kas sapnī dos ūdeni padzerties, tas būs līgavainis.
- Mārtiņdienas vakarā vajag trīs reizes skaitīt: "Svētais Mārtiņ, atminies, ko es šonakt vēlējos, redzēt savu mīļāko, paša Dieva izredzēto.
- Mārtiņu vakarā vajag atstāt visus apģērba gabalus, kas bija to dienu mugurā, uz grīdas; kas naktī tos pacels, būs īstais brūtgāns.
- Mārtiņa vakarā pirms gulētiešanas jānomazgā seja, bet nav jānoslauka. Pēc tam vairs nedrīkst runāt, tad naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.
- Mārtiņdienas vakarā katra meita nober zemē sauju graudu, ienes istabā gaili un palaiž vaļā, - pie kuras čupiņas tas sāks ēst, tā meita pirmā apprecēsies.
- Mārtiņa vakarā meitas ar aizsietām acīm un izplestām rokām skrien uz sētu un ķer sētas mietus. Cik roku starpā paliek sētas mietu, tik gadu vēl jāgaidot uz preciniekiem.
Mārtiņdienas recepte
Mārtiņam gaili kāvu
Vaskotām kājiņām,
Lai aug mana rudzu druva
Zeltītām vārpiņām.
(L.t.dz)
Pildīts vistas cepetis
Nepieciešams:
1 gailis vai vista,
50 g sviesta,
2 ēdamkarotes ar kaudzi rīvmaizes,
1 ola,
1 sauja svaigu pētersīļu lapu,
1 tējkarote cukura,
1 ēdamkarote saldā krējuma,
buljona kubiņš,
250 ml ūdens,
sāls pēc garšas.
Pagatavošana: Šo cepeti gatavojot, svarīgi, lai āda vistai uz muguras nebūtu saplēsta. Sviestu izkausē, tam pievieno rīvmaizi, iesit olu, pieliek smalki sakapātas pētersīļu lapas un cukuru.Visu labi samaisa, maisījumu iepilda vistā. Vistu apkaisa ar sāli un cep cepeškrāsnī 220 grādu temperatūrā apmēram stundu (līdz gatavībai), ik pa laikam aplaistot ar karstu ūdeni, kurā izšķīdināts buljona kubiņš.
Komentāri (0-5/5)
Skolnieciņš
10.11.2022 17:42Skolnieciņš
10.11.2022 17:40Ar cieņu pret politeismu, Skolnieciņš
Skolnieciņš
10.11.2022 17:31Skolnieciņš
10.11.2022 17:30Ar cieņu, Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-(
Skolnieciņš
10.11.2022 17:29