2020.gada 30. septembris

Elma, Elna, Menarda

FOTOSTĀSTS: Jēkabpilī norisinājās pastaiga pa Uniātu vietām

30. jūlijā Jēkabpils pilsētas bibliotēka aicināja uz “Jēkaba vakaru”. Šoreiz kopīgā pastaigā veltīja laiku ar Jēkabpils uniātiem saistītu vietu apskatei. Viens no zināmākajiem objektiem un galvenā apskates vieta bija bijušā Uniātu baznīca jeb Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) pareizticigo baznīca. Tā celta 1783. gadā. Šī baznīca ir viens no izcilākiem valsts nozīmes arhitekturas pieminekļiem, kas atrodas Jēkabpils vēstiriskajā centrā – Brīvības iela 167. Ap 1728. gadu Jēkabpilī sāka darbību no koka celtais baziļiāņu Dievmātes Patvēruma jeb Pokrova Uniātu klosteris. Klostera teritorija aizņēma veselu kvartālu no pašreiz esošā Vecpilsētas laukuma līdz Katoļu un Brīvības ielām. Taču, diemžēl, šis koka celtais klosteris 1773. gadā nodega un tā vietā 1783. uzcēla plašu mūra baznīcu, izmantojot ordeņa un draudzes līdzekļus. Šī baznīca ir saglabājusies līdz mūsdienām. 

Pēc pastaigas vēstures maģistrs, diakons Valdis Francisks Plenne pastāstīja par savu pētījumu “Uniāti (grieķu katoļi) Latvijas teritorijā 17.-19. gadsimtā” un interesantiem notikumiem uniātu baznīcas vēsturē, kas veidoja Latvijas konfesionālo un kultūrvēsturisko vidi. No prezentācijā stāstītā uzzinājām, ka savulaik uniātu galvenais centrs bija Jēkabpilī, taču pašlaik pilsētā uniātu nav un nav arī zināms, cik uniātu Jēkabpilī bija kādreiz, kad te bija viņu centrs. No vēstures zināms, ka 17. gadsimtā Latvijas teritorijā parādās uniāti un uniātuvecticibnieki, kuri reprezentēja austrumi bizantijas tradīciju. Kā jau minēts, viens no ievērojamākiem Uniātu centriem bija Jēkabpils.

Teksts un foto: Jūlija Ferčuka

Atstājiet komentāru