2024.gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

In memoriam: Mūžībā devusies ilggadējā Jēkabpils pilsētas galvenā bibliotekāre Māra Gaigalniece

In memoriam: Mūžībā devusies ilggadējā Jēkabpils pilsētas galvenā bibliotekāre Māra Gaigalniece

Vasaras sākuma jasmīnu laikā Mūžības ceļos ir devusies ilggadējā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas galvenā bibliotekāre Māra Gaigalniece. 

Darba gaitas Jēkabpils pilsētas bibliotēkā Māra sāka 1968.gadā. Lai arī tuvs bija teātris un tika uzsāktas studijas Latvijas Konservatorijas Teātra fakultātē, spēlētas lomas Jēkabpils Tautas teātrī, liktenis lēma bibliotekāres darbu un bibliotēkai tika veltīti vairāk kā 40 darba gadi. 

Mārai bija svarīgi, lai viņas darbs būtu kvalitatīvi paveikts. Viņu vadīja dziļa cieņa pret grāmatu un tās lasītāju. Lai arī pati atzina, ka ir stingra un prasīga, viņa izjuta gan lasītāja, gan grāmatas dvēseli. Vienmēr moža, ar prieka dzirksteli acīs un kādu humoru vai uzmundrinājuma vārdu, viņa sagaidīja savus lasītājus un izglītoja grāmatu pasaulē. Māra uzskatīja, ka bibliotekāram ir jābūt informētam par visām grāmatām, kas atrodas bibliotēkā un jāmāk ieteikt pašu piemērotāko, bibliotekāram vienmēr ir jāzina vairāk par savu lasītāju. Tieši šī iemesla dēļ, lai papildinātu savas zināšanas, vēl dziļāk izprastu bibliotēkzinātni un lasītāju, 1978.gadā viņa iestājās Latvijas Universitātē – Filoloģijas fakultātes Bibliotēku zinātnes un bibliogrāfijas nodaļā. 

Aizejot pensijā, Māra joprojām turpināja sekot jaunumiem grāmatu pasaulē un dalījās savās atziņās ar kolēģiem. Jēkabpils pilsētas bibliotēkā mēs vienmēr jutām viņas klātbūtni gan priecīgos, gan skumjos brīžos. Viņa mācēja uzmundrināt, labprāt dalījās savā pieredzē un atmiņās.

Katru pavasari, katru vasaru Māra gaidīja, jo tad viņa varēja rast spēku un prieku savā dārzā. Par katru ziedu, katru augu Mārai bija īpašs stāsts, tie visi tika loloti un saudzēti, tāpat kā dzīvnieki, kuri, citu nesaprasti un atraidīti, atrada ceļu pie viņas un drošas mājas. 

Māra mācēja uzklausīt un visaugstāk vērtēja godīgumu un līdzcietību. Tieši tāpēc tik daudzi viņai uzticējās. Māra nevēlējās pieņemt smagumu, tāpēc centās dzīvot viegli, ar smaidu, neizceļot sevi, bet izceļot skaisto sev apkārt un mācot saskatīt to citiem. Viņas dvēselei tuva bija dzeja. Lai arī savas darba gaitas bibliotēkā Māra beidza 2008.gadā, daudzās dzejas grāmatās joprojām glabājam viņas ieliktās zīmītes pie tiem dzejoļiem, kuri ir uzrunājuši. Šāda zīmīte bija arī pie Skaidrītes Kaldupes dzejoļa, kurā ir šādas rindas:

“…gāju lāsi pa lāsei 

akas dvēseli ieliekot ziedlapu kausos.”

Esam kopā ar tuviniekiem un draugiem, no Māras atvadoties. Lai mūsu Mārai gaišs un viegls Mūžības ceļš. 

Jēkabpils pilsētas bibliotēkas kolektīvs

Avots: Jēkabpils pilsētas bibliotēka/Facebook

Atstājiet komentāru