2019.gada 17. oktobris

Gaits, Karīna

Jakobštates ikona aizceļojusi uz  Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli

Jakobštates ikona aizceļojusi uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli

Šodien, 23.jūlijā svinīgā pasākumā atzīmē Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra kalpošanas 30.gadadienu.

Par godu šim notikumam svētdien no Jēkabpils uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli tika atvesta brīnumdarošā Vissvētās Dievadzemdētājas un Mūžamjaunavas Marijas Jakobštates ikona un šodien no rīta notika svētku Dievišķā liturģija un pateicības aizlūgums.

Pēc aizlūguma norisinājās Metropolīta Aleksandra kalpošanas 30.gadadienas svinīgās pieņemšanas pasākums.

Kā teikts Latvijas Pareizticīgās baznīcas interneta mājaslapā, Visaugstisvētītais Valdnieks Aleksandrs – dzimtajā vārdā Aleksandrs Kudrjašovs – dzimis Latgalē ticīgu kristiešu ģimenē. Kopš jaunības viņā bijusi vēlme veltīt sevi kalpībai baznīcā, tomēr īstenot loloto mērķi – kļūt par svētkalpotāju – tā laika Latvijā viņam nebija iespējams. Uz Visaugstisvētītā Rīgas un Latvijas metropolīta Leonīda pieprasījumu par Aleksandra Kudrjašova iesvētīšanu svētkalpotāja kārtā Latvijas PSR Ministru Padomes Reliģijas lietu padome atbildēja ar kategorisku atteikumu, motivējot to tādējādi, ka skolas pasniedzējs nevarot būt garīdznieks.

Metropolīts Leonīds deva svētību Aleksandram mainīt darba vietu – aiziet no tautas izglītības sistēmas un uz laiku aizbraukt no Latvijas. Šo svētību viņa nākamais pēctecis arī izpildīja. Aleksandrs iestājās Maskavas Garīgajā seminārā, kuru veiksmīgi pabeidza. Permas Svētās Trijādības katedrālē viņu iesvētīja par diakonu, pēc tam par priesteri un nosūtīja uz svētā Elijas baznīcu Ustj-Sinas ciemā Permas apgabala Krasnokamskas rajonā, kur viņš apmēram trīs gadus kalpoja kā baznīcas pārzinis.

Vēlāk priesteris Aleksandrs atgriezās dzimtenē, kur viņu nozīmēja par baznīcas pārzini Rīgas Svētā Erceņģeļa Mihaila dievnamā. Viņš Latvijas eparhijas vajadzībām izdeva krievu-latviešu baznīcas kalendāru. Tāpat viņš izdeva pēckara Latvijā pirmo Pareizticīgo lūgšanu grāmatu divās valodās. Šajā periodā tēvu Aleksandru iecēla virspriestera kārtā un nozīmēja par Valmieras iecirkņa prāvestu.

1989.gadā Aleksandru iesvētīja par mūku, iecēla igumena, pēc tam arhimandrīta kārtā. 22.jūlijā Maskavas Dieva Parādīšanās Patriarha katedrālē Visnakts dievkalpojuma laikā arhimandrītu Aleksandru pasludināja par Daugavpils bīskapu un Rīgas eparhijas vikāru.

1990.gadā, pēc metropolīta Leonīda nāves, par Rīgas un Latvijas valdošo bīskapu nozīmēja Augstisvētīto bīskapu Aleksandru.

2002.gada 25.februārī Maskavas un visas Krievijas Patriarhs Aleksijs II Jelohovas Dieva Parādīšanās katedrālē iecēla Rīgas un visas Latvijas Arhibīskapu Aleksandru Metropolīta kārtā.

Aleksandra iecelšanai metropolīta kārtā bija liela nozīme visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas mērogā, jo metropolija ir ne tikai augstāks pakāpiens baznīcas kanoniskajā iekārtā, bet arī baznīcas kanoniskās varas augstākā pakāpe, skaidrots Latvijas Pareizticīgās baznīcas mājaslapā.

Metropolīts Aleksandrs ir panācis, ka 1992.gadā Pareizticīgo baznīca tiek reģistrēta kā Latvijas Pareizticīgās baznīcas, kura pastāvēja līdz 1940.gadam, tiesību pārmantotāja. Viņš veicināja totalitārās varas sagrauto dievnamu atjaunošanu un priesteru piesaisti baznīcām, kā arī atjaunoja Garīgo semināru un reģistrēja tā statūtus, izdeva avīzi “Vinogradnaja Loza” un Daugavpils Aprinķa Avīzi, ikgadēju kalendāru latviešu un krievu valodās, kā arī reliģiska satura grāmatas un brošūras.

Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra kalpošanas 30.gadadienā pateicies viņam par pareizticības izplatīšanu Latvijā.

Nosūtītajā vēstulē patriarhs Kirils pateicas par viņa ieguldītajām pūlēm un mūsdienīgu, skaistu un patiesu pareizticības sludināšanu, kā arī par garīgās dzīves pieaugumu sabiedrībā.

Pateicības un apsveikumu vārdus metropolītam Aleksandram nosūtījuši arī Ukrainas pareizticīgo baznīcas metropolīti, Taškentas un Uzbekistānas metropolīts, vairāki Maskavas patriarhi un episkopi.

materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Atstājiet komentāru