Jēkabpilī pēc pedagogu algu reformas mērķdotāciju apjoms kopumā pieaudzis par 9,8 procentiem (TABULA)

Šīs nedēļas sākumā Jēkabpils pilsētas pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Līga Kļaviņa vietējos masu medijus aicināja uz preses konferenci, kurā plašāk sniedza skaidrojumu, kā pilsētā mainījušās pedagogu algas pēc reformas. Preses konferencē piedalījās arī Jēkabpils pilsētas mērs Leonīds Salcevičs, Jēkabpils domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Gita Kalniete, kā arī Jēkabpils valsts ģimnāzijas direktors Valerjans Vizulis un Jēkabpils pamatskolas direkore Silvija Dreimane.

Konferences sākumā Līga Kļaviņa iepazīstināja ar Jēkabpils pilsētas domes pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar finansējuma piešķiršanu pedagogu algām. Savukārt Gita Kalniete nosauca summas, ko pašvaldība šogad piešķīra pedagogu algām, kā arī iezīmēja finanses 2017.gadam.

Līga Kļaviņa informēja, ka kopējais Jēkabpilī reģistrētais skolēnu skaits ir 3980, tajā skaitā 1277 bērni, kas mācās sagatavošanas grupiņās pilsētas bērnudārzos. Savukārt kopējais pedagogu skaits ir 523. Viņa uzsvēra, ka arī pēc skolotāju algu reformas pamatprincips – nauda seko skolēnam – nemainās. Līdz ar to pedagogu algu apjoms atkarīgs no tā, cik skolēnu ir reģistrēts izglītības iestādē, kā arī, cik kontakstundu ir konkrētajam pedagogam.

Līga Kļaviņa norāda, ka vērtējot kopējos skaitļus, Jēkabpils pilsētas pašvaldība pēc pedagogu algas reformas ir saņēmusi par 9,8 % lielāku mērķdotācijas finansējumu skolotāju algām.

Gita Kalniete informēja, ka Jēkabpils dome no saviem līdzekļiem pirmsskolas pedagogu algu nodrošināšanai no 1.septembra atvēlēja 45 000 eiro. Savukārt no 1.marta, kad apstiprināja budžetu šim gadam, Jēkabpils dome pedagogu algu paaugstināšanai piešķīra 103 000 eiro. Līdz ar to šajā gadā no pašvaldības puses pedgogu algām ir atvēlēti gandrīz 150 000 eiro.

Gita Kalniete sacīja, ka šobrīd jau tiek rēķināts, cik pedagogu algām pašvaldība atvēlēs nākamā gada budžetā.

Līga Kļaviņa atzina, ka nevar viennozīmīgi pateikt, kā mainījušās pedagogu algas pēc reformas, jo algu veido vairāki faktori. Taču rēķinot absolūtos un lielos skaitļos, ne individuāli, mērķdotāciju pieaugums algām kopumā ir par 9,8 procentiem. Viņa vērsa uzmanību, ka pašvaldība nekādā veidā nepārdala mērķdotācijas.

Līga Kļaviņa skaidroja, ka katras konkrētās iestādes pedagogu algas atkarīgas no tā, cik stundas pedagogiem ir tarificētas. Pilsētas pedagogiem izglītības iestādēs šobrīd likme ir 742 eiro par 30 kontaktstundām. Tātad, ja pedagogam ir bijusi tāda paša likme iepriekš un arī šobrīd, tad viņa alga var samazināties. Jaunā kārtība, kā tiek rēķinātas piemaksas par pedagogu kvalitātes pakāpēm ir mainījusies, ja agrāk maksāja par visām tarificētajām stundām, tad šobrīd maksā tikai par tām mācību stundām, kurās notiek darbs ar skolēniem. Līdz ar to ļoti daudzi pedagogi zaudē kvalitātes piemaksu dēļ. Ja pedagogam tarificētas vairākas stundas, bet tās nav kontakstundas, bet kādi citi pienākumi, tad, diemžēl, viņa kopējā alga brutto var samazināties, norādīja Līga Kļaviņa.

Pirmsskolas izglītības iestādēs noteiktā alga pedagogiem ir 680 eiro par 40 stundām. Jēkabpils bērnudārzos noteiktā tarifikācija ir 30 stundas. Līga Kļaviņa sacīja, ka šobrīd nav pamata mainīt tarifikāciju.

Leonīds Salcevičs norādīja, ka šobrīd problemātiska situācija ir ar mūzikas pedagogiem, kur algas samazinājums ir pat 60,70 vai 90 eiro.

Līga Kļaviņa, skaidrojot situāciju, sacīja, ja kopējos skaitļos iestādē algas fonds palielinās, tas nenozīmē, ka tas automātiski sadalās uz visiem pedagogiem vienādi. Šajā gadījumā mūzikas pedagogiem pirmsskolas izglītības iestādēs, izvērtējot viņu darba noslodzi un reālās kontaktstundas, un izvērtējot domes lēmumus par noteikumiem pedagogu darba slodžu sadales kārtībā, ticis rūpīgi analizēts, cik ir mācību stundas, cik paveikts reāli darbā ar bērniem, cik nepieciešama papildus gatavošanās un nonākts pie situācijas, ja pedagogam nav daudz kontakstundu un nav arī kvalitātes piemaksu, tad algas samazinājums ir jūtams. Līga Kļaviņa atzīst, ka tā ir ļoti grūta izšķiršanās vai vienam pedagogam maksāt lielu algu vai atstāt divus pedagogus ar mazāku algu.

Līga Kļaviņa secināja, ka ar algas reformu ir vinnējuši sociālie pedagogi un atbalsta personāls.

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas direktors Valerjans Vizulis, iesaistoties sarunā, skaidroja, ja ņem proporcionāli slodzi, kas bija iepriekš 21 tarifikācijas stunda un, ja apskata jauno slodzi, kas tagad ir 30 stundas, tad tiešais pieaugums šobrīd iznākot aptuveni 9 eiro pie algas. Mīnusi pamatos skāruši skolotājus, kuriem ir 4. un 5. kvalitātes pakāpes. Minsitru kabineta noteikumi atļauj par šo pakāpi veikt piemaksas, ja pedagogam ir 30 kontakstundas. Savukārt, ja skolotājam paliek 20 kontakstundas, tas nozīmē, ka viņš no kvalitātes pakāpes saņem 2/3 no atalgojuma, skaidro Valerjans Vizulis. Tas esot jaunās algu reformas vienīgais mīnuss, jo cieš skolotāji, kas izglītojās un paaugstināja savu kvalifikāciju, lai iegūtu augstāku profesionālo kvalifikācijas pakāpi. Viņi ir vairāk vai mazāk vīlušies, bet neesot plusu bez mīnusiem.

Jēkabpils pamatskolas direktore Silvija Dreimane norāda, ka Jēkabpils pamatskolā saistībā ar pedagogu algu reformu galvenais uzlabojums ir tas, ka palielinājies normēto skolēnu skaits, par ko pedagogs saņem algu un līdz ar to arī mērķdotācijas lielums. Ja iepriekš 1.-4.klases skolnieka koeficients bija 0,75, tad pēc reformas, tas ir 1.

Uz žurnālistu jautājumu, kā reforma var palielināt skolēnu skaitu, ja fiziski viņu ir tik, cik ir, Līga Kļaviņa skaidroja, ka katru skolēnu rēķina koeficientos un skolēni no 1.-4.klasei neskaitījās par vienu veselu bērnu, tā koeficients bija 0,75 un atbilstoši tam rēķināja arī pedagoga algu. Piemēram, ja skolā bija fiziski 355 bērni, tad atbilstoši koeficientiem skaitījās ap 288. Silvija Dreimane, norāda, ka šāda kārtība bijusi aizvainojoša, jo pedagogi vienādlielu uzmanību un laiku velta visu vecumu skolēnu izglītošanai un kā mazi, tā arī lieli bērni prasa pedagoga uzmanību. Jēkabpils pamatskolas 5.-6.klašu skolēniem jau bija koeficients 1 un šajās klasēs mērķdotācija nemainās. Silvija Dreimane atzina, ka sākumskolā stundu ir maz un nodrošināt pilnu likmi 30 kontakstundas ir ļoti grūti.

Runājot par likmi un atalgojumu Līga Kļaviņa minēja vairākus piemērus no pilsētas skolām, kā mainījusies likme un atalgojums un kādos gadījumos ir pieaugums, kādos samazinājums un no kādiem faktoriem atkarīgs algas apjoms. Piemēru tabulas attēls publicēts raksta beigās.

Līga Kļaviņa arī sacīja, ka šīs reformas rezultātā pilsētas skolās no darba nav atlaists neviens pedagogs. Toties ir pedagogi, kas ir pārtraukuši darba attiecības, jo neapmierinājis atalgojums. Viņa arī norādīja, ka ir nepieciešams laiks, lai pie šī jaunā modeļa pierastu un saprastu kādu iespaidu tas atstāj uz darba procesu un to nevar pateikt pēc pirmā darba mēneša un pirmās algas.

Iepriekš sacītais ļauj secināt, ka pēc reformas zaudētāji ir tie, kuri strādāja vairāk, cītīgi mācījās, papildināja savas zināšanas un paaugstināja kvalifikāciju, jo tagad saņem mazāk, jo piemaksa par kvalitātes pakāpēm ir atcelta.

Silvija Dreimane nenoliedza, ka tas atbilst patiesībai, jo kvalitātes pakāpes deva pieaugumu algai. Jēkabpils pamatskolas pedagogiem nebija iespēja iegūt augstākās – ceturto un piekto kvalitātes pakāpi, bet tie varēja iegūt trešo kvalitātes pakāpi. Silvija Dreimane norāda, ka to ieguva 18 pedagogi. Pašreiz viņiem visiem atalgojums ir zemāks, jo mainījies tarificēto stundu skaits, ja iepriekš bija 32 tarificētas stundas, tad patlaban ir 21, jo par gatavošanos, individuālo darbu ar bērnu un papildus pasākumiem nemaksā. “Matemātikas skolotāja man jautāja, kāpēc šogad par to pašu stundu skaitu man par 30 eiro mazāka alga? Iemesls – netiek maksāts par kvalitātes pakāpi,” saka Silvija Dreimane.

Tika arī jautāts, ja mācību programma nav mainījusies, bet ir mainīts stundu skaits pedagogiem par likmi, kā notiks skolēnu izglītošana.

Valerjans Vizulis skaidroja, ka galvenais ir mācību programmas, kas jāīsteno. Piemēram, ja kādā klasē saskaņā ar programmu vēsturei atvēlētas 40 stundas, tad ir pilnīgi vienalga vai visas šīs stundas strādā viens skolotājs vai divi, katrs pa 20 stundām vai četri katrs pa 10 stundām. Svarīgākais ir programma, bet cik skolotāju to īsteno nav svarīgi.

Līga Kļaviņa piebilda, ka šobrīd pedagogu alga atkarīga no tarificēto stundu skaita. Taču nav neviena normatīvā dokumenta, saskaņā ar kuru skolas vadībai būtu jānodrošina pedagogam pilna likme – 40 tarificētās stundas.

“Manā izpratnē reforma ir principu maiņa, šajā gadījumā princips - nauda seko skolēnam paliek nemainīgs, tāpēc kopumā šī reforma ir vairāk tādi kosmētiski un virtuāli grozījumi,”saka Līga Kļaviņa.

Viņa uzsver, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par to, kas no šīs situācijas ir ieguvējs, ir jāpaiet vismaz pusgadam vai gadam.

Valerjans Vizulis sacīja, ka Jēkabpils Valsts ģimnāzijā pēc pedagogu algu reformas skolotāju noskaņojums esot neitrāls – neesot sajūsma un neesot arī asaru kolēģu acīs.

Silvija Dreimane atklāja, ka pedagogu nokaņojums veidojās ilgstoši visu septembri, bijis kāpums un kritums. Ja iepriekšējā tarifikācija bijusi ļoti konkrēta un bija precīzi zināms, cik un par ko maksā, tad šobrīd caurspīdīgums ir samazinājies un daudzi darbi “salikti vienā ailītē”.

Līga Kļaviņa aicina Jēkabpils pedagogus visos jautājumos par algu vispirms vērsties pie savas skolas vadības un tikai tad, ja neizdodas gūt atbildi vērsties pašvaldības Izglītības nodaļā.

Komentējot situāciju kopumā Valerjans Vizulis sacīja, ka skolās tikpat kā nav jauno pedagogu, jaunieši neizvēlas pedagoga profesiju un uz to nestāv rindās, jo skolotāja profesija ir cienījama, bet ne prestiža. Valerjans Vizulis sacīja, ka laba reforma būs tāda, pēc kuras jaunieši dosies studēt pedagoga profesiju un veidos šai jomā konkurenci.

Foto: Jaunais Vēstnesis