2024.gada 29. aprīlis

Laine, Raimonds, Vilnis

Šodien pilsētas maršruta autobusos muzicēs "Kreicburgas ziķeri"

Šodien pilsētas maršruta autobusos muzicēs "Kreicburgas ziķeri"

Šodien, 8.jūlijā, aicinot uz Tautas mūzikas festivālu "Lustes Jēkabpilī" un citiem Jēkabpils pilsētas svētku notikumiem, vairākos 5.maršruta autobusa reisos muzicēs kapela "Kreicburgas ziķeri", portālu Radio1 informēja Jēkabpils pilsētas pašvaldības Kultūras pārvaldes Sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Mikanovska.

Pirmais reiss - plkst.11:05 no Krustpils Kultūras nama virzienā uz Poliklīniku.
 
11.jūlijā no septiņiem līdz desmitiem vakarā Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļu - "Sēļu sētu" pieskandinās lustīga dziedāšana un aizrautīga dancošana - klāt Starptautiskais Tautas mūzikas festivāls „Lustes Jēkabpilī VIII", kas jau kļuvis par skanīgu Jēkabpils atpazīstamības zīmi, informē Kultūras pārvaldes projekta koordinatore Valda Priekule.
 
Festivāla organizators, „Kreicburgas ziķeru" mūziķis Aivars Pugačs zina teikt, ka dalībnieki sabrauks kuplā skaitā – gan jēkabpiliešiem jau labi zināmie, tādi kā „Rakari" no Daugavpils, „Heino Tartes un draugi" no Igaunijas, „Lakštingele" no Lietuvas, Lizuma lauku kapela, gan arī līdz šim festivālā vēl neredzēti kolektīvi. - Visi kolektīvi ir augstā profesionālā līmenī, jo šiem mūziķiem patīk tas, ko viņi dara, un, ja ko dara no sirds, tad tas izdodas un patīk arī citiem,- vērtē Pugačs.
 
Pirmoreiz Jēkabpilī uzstāsies Laima Jansone, viena no talantīgākajām etnogrāfiskās kokles spēlētājām, kura no instrumenta izvilina tradicionālās kokles skaņas un ļaujas arī improvizācijām, tā panākot gan impulsivitāti, gan rāmu skaņas plūdumu. Jansone ir pirmā Latvijas mūziķi, kuras uzstāšanās tika iekļauta lielākā un ietekmīgākā pasaules mūzikas gadatirgus WOMEX oficiālajā programmā, pēc kuras saņēma sajūsmas pilnas atsauksmes. Par kokli savā mājaslapā Laima raksta: „Ja jūs jautātu, ar ko tieši kokles ir īpašas, es teiktu, ka tā ir skaņa, iespēja aizvērt acis un ļauties brīnumam. Tā ir saikne ar vietu, no kuras nāc, saikne ar mirkli, kurā esi. Tā ir personība, kas reizēm liek nobrāzt pirkstus, atgādinot par esamības skarbumu. Tas ir izaicinājums vienā stīgā atklāt pasauli, vairākās - nebeidzamās dzīvības noslēpumus." Festivālā Laima Jansone uzstāsies kopā ar Lieni Brenci (vijole, balss, ermoņikas).
 
Starp festivāla dalībniekiem būs arī postfolkloras grupa „Vecpilsētas dziedātāji", kas idejas un vārdus atrod latvju folkloras krājumos, bet mūziku rada, meklējot iedvesmu apkārtējās pasaules dažādībā. Ar savu sniegumu skatītājus priecēs folkgrupa no Igaunijas „K.O.I.", Nils Īle, kapela „Spēlmaņi" no Nīgrandes, kā arī pašmāju „Kreicburgas ziķeri" un jestrie „Delveri".
 
Lizumiešiem Jēkabpilī jau ir savs fanu bariņš, un kapelas dalībniece Līga Ozoliņa atzīst, ka uz festivālu brauc ar prieku: -Mūsu ansambļa mērķis ir seno tradīciju uzturēšana, godā celšana, tāpēc arī braucam apkārt, lai jaunie skatās un mācās mūsu gribēšanu un varēšanu. Mūsu ansambļa vadītājam Miervaldim Vilnim jau 93 gadi, bet viņš joprojām spēlē kontrabasu un velk to kuģi uz priekšu. Viņš bieži atgādina – nevajag čīkstēt un sūroties par to, kā nav, vajag tikai darboties, tad neiesūnos un neierūsēs.
 
Ansamblī esam sanākuši kopā vistuvākie kaimiņi, vislabāk mums padodas un patīk lustīgās latgaliešu dziesmas, tās dziedāsim arī Jēkabpilī, - uzstāšanos festivālā iezīmē Salnavas lauku kapelas „Sābri" vadītāja Elvīra Bleive, bet Andrupenes lauku kapelas vadītājs Dainis Platacis noteic īsi: - Esam labu ļaužu, dziedam un spēlējam visko lustīgu, kas pašiem patīk un aizrauj citus.
 
Ansamblis „Rakari", kurš pabijis festivālos Francijā, Holandē, Grieķijā, Vācijā, Čehijā un vēl daudz kur citur, nav apslimis ar zvaigžņu slimību un „Lustēs" piedalīsies jau sesto reizi. Vadītājs Ēvalds Daugulis atzīst, ka ik vasaru izjūt tīri vai fizisku nepieciešamību – mums te jābūt. Tās ir kolosālas sajūtas, jaunas iedvesmas, jauni draugi.
 
Jēkabpils „Lustes" kļuvis par nozīmīgu pasākumu visas Latvijas tautas mūzikas pasaulē. Ieeja 2 €. Biļetes Sēļu sētā.
„Lustes Jēkabpilī" notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda 2014.gada Latvijas valsts mežu atbalstītās Zemgales kultūras programmas atbalstu.

Atstājiet komentāru