Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 6.oktobrī

15. Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšana ir noslēgusies, un zināmi provizoriskie rezultāti – jau skaidrs, ka mainīsies arī valsts budžeta finansējums partijām. Ņemot vērā rezultātus, rekordlielu finansējumu nākamajos gados saņems "Apvienotais saraksts", bet bez valsts finansējuma paliks tie politiskie spēki, kuri nav pārvarējuši 2 % barjeru.  Valsts naudu politiskajām partijām piešķir uz četriem gadiem, un partijas šo naudu drīkst tērēt biroja un darbinieku uzturēšanai, semināriem, konferencēm un politiskajai aģitācijai. 

"Apvienotais saraksts" pēc uzvaras 15. Saeimas vēlēšanās turpmākos gadus varēs saņemt maksimāli pieļaujamo finansējumu no valsts budžeta. Partijai no valsts pienāktos vismaz divi miljoni eiro, bet, tā kā vienai politiskajai organizācijai piešķirtā valsts budžeta nauda gada laikā nedrīkst pārsniegt tūkstots 600 minimālās mēnešalgas, šis finansējums šim sarakstam nākamgad būs 1,3 miljoni eiro. Partija "Latvija pirmajā vietā" varētu saņemt vairāk nekā 900 tūkstošus eiro, "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši" – 850 tūkstošus eiro, Nacionālā apvienība – vismaz 690 tūkstošus eiro. Vairāk nekā pusmiljonu saņems arī "Progresīvie" un "Jaunā Vienotība". 

Vācijas iznīcinātāji, kas īslaicīgi uz Saeimas vēlēšanu laiku bija izvietoti Latvijā, ir atstājuši Lielvārdes gaisa spēku bāzi. Šāda sabiedroto sadarbība un spēja operatīvi rīkoties stiprināja Latvijas un visa NATO austrumu flanga drošību. Jau vēstīts, ka šī gada laikā Baltijas valstu gaisa telpā vairākkārt konstatēti bezpilota lidaparātu incidenti. Tie saistīti ar Krievijas izvērstā kara pret Ukrainu radīto drošības situāciju un apliecina nepieciešamību turpināt stiprināt NATO austrumu flanga gaisa telpas aizsardzību.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra šogad kā veiksmīgus reģistrējusi investīciju projektus par kopējo summu 887 miljoni eiro, kas ir gandrīz 90% no šogad noteiktā mērķa - viena miljarda eiro. Aģentūras direktore Ieva Jāgere norāda, ka, ņemot vērā reģistrētos projektus un iestrādnes projektiem, pie kuriem pašlaik notiek darbs, miljarda eiro mērķis šogad tiks sasniegts un potenciāli arī varētu tikt pārsniegts. Jāgere uzsvēra, ka aģentūra arī 2027.gadā plāno piesaistīt investīcijas viena miljarda eiro apmērā.

Vēja parkā pie Vācijas galvaspilsētas Berlīnes tiek būvēts eksperimentāls pasaulē augstākais vēja ģenerators. Darbu tas varētu sākt jau 19. novembrī. Turbīnas pamatnes augstums ir 300 metri, bet kopā ar rotora lāpstiņām – 365 metri. Tā ir augstāka par  Eifeļa torni un tikai par dažiem metriem atpaliek no valstī augstākās būves – Berlīnes televīzijas torņa, taču rekords nebija projekta īstenotāju pašmērķis. Šādā augstumā ir pastāvīgs un spēcīgs vējš, tāpēc iespējams saražot vismaz divas reizes vairāk elektroenerģijas nekā ar tādu pašu iekārtu parastajā augstumā. Vācija jau atteikusies no kodolenerģijas, plāno līdz 2038. gadam atteikties no oglēm, attīsta atjaunojamās enerģijas ražošanu, un tieši vējš kļuvis par galveno tās avotu.

Pārtikas produktu cenas pasaulē septembrī sasniegušas jaunu augstāko līmeni kopš 2022. gada novembra, ziņo ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Tā norāda, ka apkopotais pārtikas produktu cenu indekss septembrī pieaudzis par 1,5 % līdz 136 punktiem, kas bija kāpums trešo mēnesi pēc kārtas. Cukura cenām reģistrēts lielākais kāpums – par 6,1 % līdz augstākajam līmenim kopš 2025. gada aprīļa, ņemot vērā aizvien lielākas bažas par cukura piegādēm pasaulē 2026./2027. gada sezonā. Graudu cenas pieaugušas par 5,1 % līdz augstākajam līmenim kopš 2023. gada decembra, bet gaļas cena samazinājusies par 1,1 %. Tikmēr augu eļļu cenas pieaugušas par 0,9 % saistībā ar augstākām palmu eļļas cenām pasaulē.

Turpinām ziņas

Sestdien Viesītes Romas katoļu baznīcā notika dievnama konsekrācijas 10 gadu jubilejas un Svētā Franciska 800 gadu jubilejas dievkalpojums. Dievkalpojumu  vadīja Rīgas arhibīskaps, Jelgavas diecēzes administrators Zbigņevs Stankevičs un Jelgavas diecēzes bīskaps emeritus Edvards Pavlovskis. Pasākumā piedalījās vairāki katoļu priesteri, kā arī ticīgie no Viesītes, Jēkabpils, Jelgavas, Rīgas un citiem Latvijas novadiem.  Dievkalpojuma noslēgumā pateicības vārdi tika veltīti arī kādreizējam Jēkabpils katoļu draudzes prāvestam Viktoram Siļčonokam, kuram šogad apritēja 20 priesterības gadi un kura kalpošanas laikā Jēkabpils novadā tika uzcelta Viesītes katoļu baznīca. Pagājušajā gadā Viktors Siļčonoks saņēma paaugstinājumu kalpošanā un kļuva par Jelgavas dekanāta dekānu. Svētku dievkalpojumā pateicās arī pašreizējam katoļu prāvestam Arnim Vizbelim, kurš šobrīd kalpo arī Viesītes katoļu baznīcā un draudzei par tās ieguldījumu dievnama uzturēšanā. 

Tiltu un ceļu būvnieka Latvijas-Lietuvas kopuzņēmuma SIA “Viadukts”, kas atrodas Jēkabpilī,  apgrozījums pagājušajā gadā bija 7,31 miljons eiro, kas ir par 35,1% vairāk nekā 2024. gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga sešas reizes – līdz 218 tūkstoši 475 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka saistībā ar celtniecības tirgus piedāvājuma samazināšanos plānots vairāk pievērst uzmanību metāla izstrādājumu un dzelzsbetona ražotnes attīstībai. Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka 2026. gadā nav notikuši būtiski notikumi un uzņēmums turpina darbu ierastā kārtībā.

Un vēl

Šā gada septembris Latvijā bija vēsākais kopš 2022. gada un mitrākais kopš 2017. gada, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +13,9 grādi jeb 1,6 grādi virs normas. Viszemāk - līdz +1,8 grādiem - termometra stabiņš noslīdēja 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra bija +27,4 grādi 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visās mēneša dienās gaisa temperatūra saglabājās virs normas, bet vienīgie pārspētie siltuma rekordi bija 9. septembrī.

Nokrišņu daudzums Latvijā vidēji septembrī bija 100,6 milimetri jeb 165% no normas. Iepriekšējos sešos gados septembris bija sausāks nekā ierasts, bet 2017. gadā nokrišņu daudzums valstī vidēji sasniedza 129,4 milimetrus. Visvairāk nokrišņu - 178,5 milimetri - pagājušajā mēnesī bija Priekuļos, kur mēneša norma pārspēta vairāk nekā trīs reizes, savukārt vismazāk lija Jelgavas novērojumu stacijā, kur reģistrēti 43,9 milimetri nokrišņu jeb 73% no normas.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" saistībā ar biznesa plānā paredzēto darbības samazināšanu potenciāli varētu atlaist no 500 līdz 700 darbiniekiem, izriet no lidsabiedrības paziņojuma medijiem. Patlaban lidsabiedrībā strādā apmēram 3 tūkstoši cilvēku, tādējādi varētu tikt ietekmēti aptuveni 20% darbinieku. Atbilstoši pašreizējām prognozēm izmaiņas varētu skart no 500 līdz 700 amata vietām "airBaltic" bāzēs Rīgā, Viļņā un Tallinā. Precīzs pozīciju skaits vēl neesot noteikts un var mainīties procesa gaitā.

Nepārvēlētajiem Saeimas deputātiem pienāksies pabalsti triju mēnešalgu apmērā. Parlamentā gan uzsver, ka pašlaik nevarot pateikt kopējo izmaksājamo kompensāciju apmēru nepārvēlētajiem Saeimas deputātiem, jo vēl nav apstiprināti vēlēšanu rezultāti un nav oficiāli zināms 15. Saeimas sastāvs. Saeimas deputāta mēnešalga 2026. gadā ir 4 tūkstoši 330 eiro pirms nodokļu nomaksas, taču deputāti var saņemt papildu atalgojumu par noteikta amata pildīšanu Saeimas Prezidijā, frakcijās, komisijās un apakškomisijās. Ņemot vērā, ka Saeimas deputāta pamata mēnešalga ir 4330 eiro, ja Saeimas deputātu sastāvs nomainās par aptuveni divām trešdaļām, kompensācijās kopumā par trijiem mēnešie būtu jāizmaksā vismaz 850 tūkstoši eiro.

Mēra starptautiskās izplatības risks, tai skaitā Latvijā, vērtējams kā ļoti zems pat tad, ja iespējamais mēra gadījums Krievijā tiktu laboratoriski apstiprināts, vērtē Slimību profilakses un kontroles centrs. Tas informāciju sniedzis saistībā ar mediju ziņām par iespējamu plaušu mēra gadījumu Krievijā, Irkutskas apgabalā. "The Moscow Times" un "Meduza" vēstīja, ka gandrīz 200 cilvēku hospitalizēti novērošanai pēc kontakta ar pacienti, kura it kā mirusi no plaušu mēra. Centrs skaidro, ka mūsdienās savlaicīga diagnostika, pacientu izolēšana, kontaktpersonu uzraudzība un efektīva antibiotiku terapija ļauj sekmīgi ierobežot mēra izplatību un novērst plašākus uzliesmojumus.
 
Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta Kalvarijas robežposteņa teritorijā, kas atrodas pie robežas ar Poliju, uzbūvēts ēku un infrastruktūras komplekss 5,8 miljonu eiro vērtībā. Projekta ietvaros uzcelta jauna ēka ar platību 761 kvadrātmetrs, kā arī atjaunota vecās ēkas pagraba daļa, kas pielāgota bēgļu pagaidu izmitināšanai. Labiekārtota teritorija aptuveni 19,6 tūkstošu kvadrātmetru - ierīkoti laukumi, gājēju celiņi, helikopteru nolaišanās laukums, slēgtas un atklātas telpas un laukumi sportam un atpūtai, noliktava, garāža un citas inženiertehniskās būves. Turklāt robežposteņa teritorijā iekārtotas datorizētas darba vietas un mācību klase. Komplekss uzbūvēts Lietuvas un Polijas robežsardzes dienestu kopīgā projektā. Tas daļēji finansēts no Lietuvas un Polijas sadarbības programmas līdzekļiem.

Krievijas uzbrukumā Ukrainas infrastruktūrai netālu no robežas ar Moldovu ievainots Moldovas robežpolicijas darbinieks, ziņo robežpolicija, norādot, ka tas ir pirmais šāda veida incidents Moldovā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.  Robežkontroles punkta darbība uz laiku apturēta. Punkts atrodas 60 kilometrus no Ukrainas ostas pilsētas Odesas. Moldova pagājušajā nedēļā divreiz izsauca Krievijas vēstnieku saistībā ar gaisa telpas pārkāpumu pieaugumu, apsūdzot Maskavu par Moldovas pilsoņu dzīvību apdraudēšanu. Sestdien Moldovas teritorijā eksplodēja pieci bezpilota lidaparāti un raķetes, bet cietušo nebija. Moldovai šogad vairākkārt nācies slēgt savu gaisa telpu, un tā brīdinājusi, ka šie incidenti apdraud aviācijas drošību.

Turpinām ziņas

Ar Radio1 sazinājās jēkabpilietis, kurš ejot garām policijas iecirknim Jēkabpilī, Brīvības ielā 122 ievērojis, ka to apsargā policija un ieeja policijas ēkā ir slēgta. Neoficiāla informācija liecinot, ka pagājušās nedēļas nogalē kādā no ēkas kabinetiem nokrituši griesti un Būvvalde it kā aizliegusi ēkas turpmāko ekspluatāciju. Viņš vēlējās noskaidrot vai šī informācija atbilst patiesībai. Radio1 sazinājās ar Valsts policijas Austrumzemgales sabiedrisko attiecību speciālisti Rūtu Strautnieci Apaļo un lūdza informēt, kāpēc slēgts policijas iecirknis Jēkabpilī, Brīvības ielā.

Viņa nenoliedza izskanējušo informāciju par nokritušajiem griestiem un skaidroja, ka šobrīd visi darbinieki strādā iecirkņa telpās Jēkabpilī, Liliju ielā 20B, līdz ar to iedzīvotāji iesniegumiem policijai jādodas uz Liliju ielas telpām. Rūta Strautniece Apaļā sacīja, ka ēka Brīvības ielā ir atbrīvota un tiek apsargāta. Tāpat arī ir piesaistīti atbildīgie dienesti, kuri novērtēs ēkas tehnisko stāvokli un tad arī zinās turpmāko nākotni saistībā ar šīm telpām. Par laimi neviena persona notikušajā nav cietusi. Pie policijas ēkas Jēkabpilī, Brīvības ielā ir izvietota informācija par to, kā un kur šobrīd vērsties pēc palīdzības pie policijas.
 
Un vēl

Oktobra pirmajā nedēļas nogalē Latvijā putnu vērotāji uzskaitījuši vairāk nekā 111 tūkstoši putnu, informē Latvijas Ornitoloģijas biedrība.  Oktobra pirmajā nedēļā Latvijā dažādās vietās norisinājušies 14 putnu dienu pasākumi, kuros piedalījās 284 dalībnieki, kopumā novērojot 111 tūkstoši 597 putnus. Visvairāk - 30 tūkstoši 649 - tika novērotas žubītes, 23 tūkstoši 918 mājas strazdi un 19 tūkstoši 34 baltpieres zosis.Rudenī notiekošie putnu vērošanas pasākumi ir daļa no starptautiskas iniciatīvas - 1993. gadā aizsāktās Eiropas putnu vērošanas dienu tradīcijas jeb "EuroBirdwatch", ko organizē lielākā putnu aizsardzības organizācija pasaulē "BirdLife International", kuru Latvijā pārstāv Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

 Esošajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam ir jāveido jaunā valdība, šodien pēc sarunām ar visiem 15. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem paziņoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Jau ziņots, ka Kulberga pārstāvētais "Apvienotais saraksts" ar atrāvienu no pārējām partijām uzvarēja 15. Saeimas vēlēšanās. Saeimā iekļuva arī partijas – Latvija pirmajā vietā, Suverēnā vara/Jaunlatvieši, nacionālā apvienība, Progresīvie un Jaunā Vienotība.

Jaunievēlēto 100 Saeimas deputātu vidējais vecums ir aptuveni 48,75 gadi, liecina aģentūras LETA aprēķini. Divi jaunākie deputāti ir dzimuši 2000. gadā - Eduards Zivtiņš no "Latvija pirmajā vietā" un Selma Levrence no "Progresīvajiem". Publiski pieejamā informācija liecina, ka neviens no viņiem vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, tomēr Zivtiņš ir divus mēnešus un divas dienas jaunāks nekā Levrence. Savukārt vecākā jaunievēlētā deputāte ir Natālija Ābola no partiju apvienības "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši", kura šā gada februārī sagaidīja savu 73. jubileju. No visiem 100 ievēlētajiem Saeimas deputātiem tikai deviņi dzimuši pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā. Augstākā izglītība ir gandrīz visiem jaunievēlētās Saeimas deputātiem - to savā deklarācijā Centrālajai vēlēšanu komisijai apliecinājuši 95 no viņiem. 

Latvijas Banka ceturtdien, 8. oktobrī, izlaidīs sudraba kolekcijas monētu ar apzeltītām detaļām "Kastanis", kurā simboliski attēlots viens no rudens vēstnešiem. Šajā monētā pārdzimis mākslinieka darbs, kas pērn uzvarēja Latvijas Bankas organizētajā atklātajā dizaina konkursā par dabas tēmu. Kastaņa monēta ir kā talismans, kas ietver visas šā koka un tā augļu pozitīvās īpašības. Kastaņkoka nosaukumu latvieši lieto gan vīriešu - kastanis, gan sieviešu – kastaņa - gramatiskajā dzimtē. Tas nozīmē, ka koks – un tagad arī monēta – der visiem. Bet iemesli, kāpēc to nēsā līdzi, ir katram savi. Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 8. oktobra. Monētas cena – 147 eiro, iegādes limits vienai personai – trīs monētas. Monētas tirāža ir 3 tūkstoši eksemplāri.

Eiropas Komisija paziņojusi, ka ļoti uzmanīgi seko līdzi iespējamajam pneimoniskā mēra gadījumam Krievijā un nepieciešamības gadījumā ir gatava koordinēt dalībvalstu reakciju. Sibīrijā 2. oktobrī nomira Irkutskas mēra izpētes institūta laboratorijas darbiniece, kura, kā tiek uzskatīts, bija saplēsusi mēģeni ar mēra patogēnu. Mediji ziņoja, ka sieviete, iespējams, inficējusies ar pneimonisko mēri, bet Maskava noraida mediju ziņoto, apgalvojot, ka mirušās sievietes pēcnāves izmeklējumos mēris nav konstatēts. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka "nāves cēlonis bija pneimonija ar nenoteiktu etioloģiju". Savukārt Eiropas komisija paziņojusi, ka rūpīgi sekos līdzi situācijai.

NATO spēku komandieris Eiropā ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs nākamnedēļ izklāstīs savu "uzvaras teoriju" par to, kā atvairīt potenciālu Krievijas uzbrukumu. Sabiedroto spēku komandiera Eiropā uzvaras teorija ir vienkārša - saglabāt NATO pārsvaru, kas atbilst alianses atturēšanas un aizsardzības plāniem un balstās uz tiem. Taču, ņemot vērā nestabilo un sarežģīto globālo drošības situāciju, jau tagad ir jārada apstākļi, lai atturētu agresiju un, ja nepieciešams, uzvarētu uzbrukuma gadījumā. Grinkevičs uzsver, ka Krievijas sabotāžas kampaņa kļūst arvien bezkaunīgāka. 

Turpinām ziņas

Preiļu novadā šodien sāksies mācības Senioru skolā, cerot tajā iesaistīt vismaz 100 senioru. Projekta "Preiļu novada senioru skola aktīvai dzīvei un mūžizglītībai" gaitā senioriem būs iespēja bez maksas apgūt jaunas zināšanas un prasmes, satikt domubiedrus, dalīties pieredzē un aktīvi pavadīt laiku. Projekta mērķis ir attīstīt pieejamas un daudzveidīgas mūžizglītības iespējas personām vecumā no 65 gadiem, veicinot aktīvu novecošanu, sociālo iekļaušanu un līdzdalību sabiedrības dzīvē. Nodarbības notiks Preiļu Galvenās bibliotēkas telpās,  bet digitālās prasmes apgūs Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas datorklasē.

Rubeņu parkā, Rubenes pagastā, pabeigti labiekārtošanas darbi, padarot parka teritoriju ērtāku un pievilcīgāku gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ciema viesiem. Projektā parkā uzstādīti četri soliņi un pieci galdu un solu komplekti atpūtai. Uz soliņiem iegravēti īsi teksti un latvju rakstu elementi, kas aicina parka apmeklētājus izzināt apkārtējo vidi un iepazīt vietējo kultūrvēsturisko mantojumu. Gravējumos izmantoti arī Sēlijai raksturīgi motīvi, to vidū Slates cimdu un Kaldabruņas Māras jostas rakstu elementi, tādējādi izceļot vietējo sēlisko identitāti. Parkā izvietotas arī četras “kukaiņu viesnīcas”, kas veicina bioloģisko daudzveidību un vienlaikus kalpo kā vides izziņas elementi.

Un vēl

Vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju platformā manabalss.lv  parakstījušies par lielāku valsts finansējumu mācību līdzekļiem Latvijas skolās. Šajā mācību gadā valsts finansējums mācību līdzekļiem ir 35,20 eiro uz vienu skolēnu gadā, bet vidēja termiņa budžeta plāns paredz risku, ka nākamgad tas varētu sarukt līdz 21,80 eiro. Kopējais valsts finansējums tādējādi samazinātos no aptuveni 9,13 miljoniem, kāds tas ir bijis iepriekšējos trīs gados līdz 5,68 miljoniem eiro 2027. gadā un turpmākajos. Vienlaikus sociālo partneru aplēses liecina, ka pilnvērtīgam mācību līdzekļu nodrošinājumam nepieciešami aptuveni 100 eiro uz skolēnu sākumskolā un 80 eiro vēlākajos izglītības posmos. Tāpēc Jēkabpils pilsētas un novada iedzīvotāji aicināti parakstīties un atbalstīt iniciatīvu, kas ļautu saglabāt finansējumu vismaz esošajā līmenī.