Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 22.jūlijā

Austrumu pierobežas pašvaldības prasa atbalstu Speciālajām ekonomiskajām zonām, tūrismam, kā arī kritēriju mazināšanu iepriekšējā Eiropas Savienības atbalsta perioda projektiem, pēc Latvijas Austrumu teritorijas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskās komitejas sēdes teica Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Savukārt Balvu domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks uzsvēra, ka pašlaik nepieciešams maksimāli saglabāt esošos uzņēmējus, kas nodrošina reģiona ekonomisko aktivitāti, darbavietas un turpina investēt reģionā. Kā ziņots, vakar Ministru kabineta ēkā notika Latvijas austrumu teritorijas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskās komitejas sēde, kurā ministri sprieda par pašvaldību priekšlikumiem un lēma par papildu atbalsta pasākumiem reģionam.

Latvijas finanšu iestāžu klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos sešos mēnešos izkrāpti kopumā 7,82 miljoni eiro. 2026. gada pirmajos sešos mēnešos īstenoti kopumā 2 tūkstoši 829 krāpšanas gadījumi. Līdz ar to šogad pirmajos sešos mēnešos konstatēti tūkstoš 333 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4,36 miljonus eiro, tūkstoš 178 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2,18 miljoni eiro, kā arī 318 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1,39 miljoni eiro. Vienlaikus šogad pirmajos sešos mēnešos novērsti 10 tūkstoši 960 krāpšanas gadījumi par kopumā vairāk kā 11 miljoniem eiro.

Ilgstošas darbnespējas lapas varētu pagarināt bez Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinuma. Šādas izmaiņas likumā rosina Labklājības ministrija. Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja darbspēju atgūšanas periods ilgst vairāk par 26 nedēļām jeb ilgāk par pusgadu, tad slimības pabalsta izmaksas periodu varētu pagarināt arī ģimenes ārsts ar cita ārsta speciālista slēdzienu, neprasot komisijas atzinumu. Par izmaiņām likumā vēl būs jālemj Saeimai. Ģimenes ārsti izmaiņas atbalsta.

ASV kompānija "Lockheed Martin" plāno uzsākt lētāku pārtveršanas raķešu izstrādi "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmai. Paredzams, ka jaunā raķete maksās mazāk nekā pusi no pašreizējās pārtvērēja cenas. "Patriot" sistēmās izmantotās pārtveršanas raķetes pašlaik izmaksā aptuveni 4 miljonus ASV dolāru katra. Tā raksta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz ASV armijas budžeta dokumentiem. Jaunā pārtveršanas raķete ir paredzēta, lai cīnītos pret lidmašīnām, droniem, spārnotajām raķetēm un tuva un īsa darbības rādiusa ballistiskajām raķetēm. "Lockheed Martin" vēsta, ka raķetes ražošana varētu sākties 2028. gadā. 

Gdaņskas zoodārzā Polijā apmeklētājiem apskatāmi divi pavasarī dzimuši apdraudētas lemuru sugas mazuļi – melnbaltie vari. No malas tas var šķist vienkārši jauks jaunums, taču zoodārzam tas ir arī svarīgs notikums apdraudētās sugas saglabāšanā. Melnbaltie vari savvaļā dzīvo tikai Madagaskarā, un to skaits pēdējās desmitgadēs strauji samazinājies.  Trīs mēnešus vecie lemuru mazuļi Gdaņskas zoodārzā vēl tikai pamazām iepazīst apkārtējo pasauli. Tie piedzima pavasarī un pagaidām lielāko daļu laika pavada kopā ar māti īpaši pielāgotā paviljonā, kur dzīvniekiem ir vairāk miera un iespēja paslēpties no pārāk ziņkārīgiem skatieniem.  Kopā ar pērn dzimušajiem mazuļiem Gdaņskas zoodārzā nu jau piedzimuši pieci šīs sugas lemuri. 

Turpinām ziņas

Sākta aizsargājamo ainavu apvidus "Vestiena" dabas aizsardzības plāna izstrāde, ko  Madonas novada pašvaldības uzdevumā veic SIA "Enviroprojekts". Aizsargājamo ainavu apvidus "Vestiena" platība ir 27 tūkstoši 115 hektāri, kas iekļauti "Natura 2000" teritorijā un atrodas Madonas novada Ērgļu, Jumurdas, Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastos. Šo aizsargājamo ainavu apvidu izveidoja 1977. gadā, lai saglabātu un aizsargātu Vidzemes augstienes raksturīgo ainavu un dabas daudzveidību. Tas ietver Vidzemes augstienes centrālo daļu ar Latvijas augstāko virsotni Gaiziņkalnu un citus lielpaugurus, kuru augstums pārsniedz 270 metrus virs jūras līmeņa. Jau pašlaik iedzīvotāji var iesūtīt jautājumus un priekšlikumus plāna izstrādātājiem, rakstot ziņu uz e-pasta adresi "vestiena@enviro.lv".

Nedēļas nogalē - 25. un 26. jūlijā Līvānu novads aicina piedalīties Mājas kafejnīcu dienās. Šogad viesus sagaidīs trīs īpašas mājas kafejnīcas. Uz tikšanos aicina kafejnīca "Daugavas svētki uz plosta", baudot īpašu maltīti ar zivju ēdieniem, Daugavas ainavas un nesteidzīgu vasaras noskaņu. Turku pagasta viesus gaidīs mājas kafejnīca Mežmaliņās". Šeit īpaši padomāts par ģimenēm ar bērniem – mazākajiem apmeklētājiem būs pieejamas dažādas aktivitātes. Turku pagastā darbosies arī otra kafejnīca - "Vēveri", kur piedāvās ēdienus, kas iedvesmoti gan no ģimenes receptēm, gan ārvalstīs gūtās kulinārās pieredzes. Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt arī Dizaina un līdzsvarotas attīstības rezidenci ELPA. Visās kafejnīcās nepieciešama iepriekš pieteikšanās, kā arī norēķini skaidrā naudā. Plašāka informācija  - pašvaldības mājaslapā livani.lv.

Un vēl

Latvijā kursējošajiem pasažieru elektrovilcieniem ir piešķirti arī vārdi "Mellene", "Gailene", "Liepa", "Kadiķis", "Skudra", "Lācis", "Pupuķis" un "Cīrulis". Jūnijā četri elektrovilcieni tika nosaukti vārdos "Paparde", "Ozols", "Spāre" un "Stirna", maija beigās četri elektrovilcieni tika nosaukti vārdos "Zalktis", "Bērzs", "Mednis" un "Ērglis", bet aprīļa beigās - "Bite", "Apodziņš", "Priede" un "Egle". Plānots, ka ar mežu saistītus vārdus piešķirs visiem 32 pasažieru elektrovilcieniem. Vārdus vilcieniem izvēlējās Latvijas valsts meži eksperti, atlasot Latvijai raksturīgo koku, putnu, dzīvnieku un dabas velšu nosaukumus, kas atspoguļo Latvijas dabas daudzveidību un bagātību.

Iepriekšējās valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem šī valdība atcelt nevar, jo tas nav juridiski iespējams, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs, komentējot Ģenerālprokuratūra nosūtīto protestu valdībai, prasot atcelt šos lēmumus. Kulbergs uzsvēra, ka šai valdībai šajos jautājumos nav ko juridiski pārlemt - iepriekšējie lēmumi ir pieņemti, likums izpildīts, darbi pabeigti. Viņš prasību šos lēmumus atcelt salīdzināja ar atkārtotu Otro pasaules karu - to atstatīt vairs nav iespējams. Viņaprāt, Ģenerālprokuratūras protests nav bijis pamatots, jo nav izpildāms.

Valdība atbalstīja Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par datoru un krimināllietās konfiscēto auto nodošanu Ukrainai. 21 transportlīdzeklis paredzēts Ukrainas Aizsardzības ministrijas armijas vienībām. Tāpat Ukrainai nodos 79 "Tempest" datorus. Transportlīdzekļu, kā arī datoru un monitoru piegādi nodrošinās biedrība "Agendum", fonds "Entrepreneurs for Peace", biedrība "Tavi draugi" un biedrība "Bruņotava", kas segs visus ar nogādāšanu saistītos izdevumus un nodrošinās mantas nodošanu Ukrainas institūcijām.
    
Sabiedrības integrācijas fonds aicina darba devējus līdz 25. septembrim pieteikties gadskārtējam programmas "Ģimenei draudzīga darbavieta" novērtējumam. Tajā var piedalīties ikviens Latvijā reģistrēts darba devējs, kas nodarbina vismaz vienu darbinieku, lai saņemtu profesionālu ekspertu izvērtējumu un rekomendācijas darba vides pilnveidošanai. Programmas mērķis ir veicināt darba vidi, kurā darbiniekiem ir iespēja veiksmīgi līdzsvarot profesionālo un ģimenes dzīvi, vienlaikus stiprinot organizāciju konkurētspēju un ilgtspēju. Dalība programmā sniedz iespēju izvērtēt jau īstenotās prakses, identificēt pilnveidojamās jomas un saņemt praktiskus ieteikumus to attīstībai. Patlaban programmai "Ģimenei draudzīga darbavieta" ir pievienojušies 199 darba devēji, kas kopumā nodarbina gandrīz 96 tūkstoši darbinieku jeb vairāk nekā 10% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Eiropas Savienība pārtrauc divu miljonu eiro finansējumu Venēcijas biennālei saistībā ar Krievijas dalību šī gada izstādē, vakar paziņoja Eiropas Komisija. Kultūras projektiem, kurus finansē no Eiropas nodokļu maksātāju naudas, būtu jāaizsargā demokrātiskās vērtības, jāveicina atklāts dialogs, daudzveidība un vārda brīvība, norādīja Eiropas Komisijas preses pārstāvis, piebilstot, ka šīs ir vērtības, kas mūsdienu Krievijā netiek ievērotas. Krievija šogad piedalās Venēcijas biennālē pirmo reizi kopš 2022. gada, kad atkārtoti iebruka Ukrainā. Venēcijas biennāle sākās 9. maijā un ilgs līdz 22. novembrim. 

Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu ievērojami pieaudzis civiliedzīvotāju upuru skaits, ziņo Apvienoto Nāciju Organizācija. Šo baiso statistiku veicinājuši arvien biežāki agresora triecieni pa blīvi apdzīvotām vietām Ukrainā, kā arī plašāka dronu pielietošana karā.  ANO aplēsusi, ka šī  gada pirmajā pusē civiliedzīvotāju upuru skaits šajā karā pieaudzis par 37 %. Organizācijas Cilvēktiesību uzraudzības misija reģistrējusi tūkstoš 396 nogalinātos civiliedzīvotājus un 7 tūkstoši 978 ievainotos. ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja preses pārstāve Daniela Bella norādīja, ka situāciju daļēji pasliktinājusi arvien biežāka tālas darbības ballistisko raķešu un bezpilota lidaparātu izmantošana pret blīvi apdzīvotām pilsētu teritorijām tālu no frontes līnijas. 

Turpinām ziņas

Aizkrauklē un Jaunjelgavā ir īstenots projekts “Integrēta sistēma interaktīvai publisko dārzu attīstībai Baltijas jūras reģionā” jeb “Interaktīvie dārzi”. Aizkrauklē, Daugavas ūdenskrātuves krastmalā netālu no kultūras centra, ir ierīkoti ziemciešu stādījumi, trīs atpūtas zviļņi, trīs saules bateriju uzlādes stacijas mobilo tālruņu un citu mazjaudīgu elektronisko ierīču uzlādei, kā arī neliela apgaismojuma nodrošināšanai. Izvietoti arī stendi ar informāciju par uzlādes staciju pielietojumu. Jaunjelgavas pilsētas velotrasē Pļavu ielā pie soliņiem ir uzstādītas divas saules bateriju uzlādes stacijas. Apkārtējā teritorija ir papildināta ar skuju kokaugu un ziemciešu stādījumiem, vidi padarot ainaviski pievilcīgāku. Laukums ir papildināts ar košu āra ritma bungu komplektu dzirdes un ritma izjūtas vecināšanai. 

Daugavpils reģionālajā slimnīcā veiktas izmaiņas statūtos, likvidējot slimnīcas padomi, līdz ar to amatus atstājuši Juris Bārzdiņš un Aivars Veiss. Bārzdiņš slimnīcas padomes priekšsēdētāja amatā bija kopš 2024. gada 11. jūnija, savukārt Veiss pildīja slimnīcas padoes priekšsēdētāja vietnieka amatu kopš 2024. gada 4. jūnija. Savukārt Andris Jumtiņš bija padomes loceklis no 2024. gada 4. jūnija līdz šī gada 17. janvārim. Pēc padomes likvidēšanas slimnīcas pārvaldību turpina īstenot tās dalībnieku sapulce un valde. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja ir Inta Vaivode, un tajā strādā arī bijusī Stradiņa slimnīcas valdes locekle Arta Biruma.

Jau ziņots, ka janvārī valdība zināšanai pieņēma Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu, kurā atļāva Daugavpils reģionālajā slimnīcā turpmāk padomi neveidot, esošo likvidējot līdz 30. jūnijam. Ietaupīto naudu plānots novirzīt trešā valdes locekļa vietas izveidei. 

Un vēl

Jūlija otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 grādi jeb 1,4 grādus augstāka par normu. Zemākā temperatūra bija +8,8 grādi 20. jūlijā Stendē, savukārt maksimālā gaisa temperatūra bija +29,4 grādi 17. jūlijā Jelgavas novērojumu stacijā. Nokrišņu daudzums valstī vidēji mēneša vidū sasniedza 34,5 milimetrus jeb 137% no 1991.-2020. gada rādītāja. Lielākais lietus daudzums - 91,4 milimetri - tika reģistrēts Stendē, bet vismazāk lija Priekuļos, kur bija tikai 4,7 milimetri nokrišņu. Sausuma un mitruma rādītājs gan viena, gan trīs mēnešu periodā Latvijas centrālajā un austrumu daļā galvenokārt bija normas robežās. Stiprākās vēja brāzmas - 21,4 metri sekundē - tika novērotas 12. jūlija negaisā Rēzeknē.

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu bijis mazāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina otrdien publicētie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati. Saskaņā ar tiem Latvijas, tāpat kā Spānijas un Nīderlandes, budžeta deficīts janvārī–martā bija 1,9 % no iekšzemes kopprodukta. Lietuvā deficīts veidojis 0,9 %, bet Igaunijā tas bijis 1,2 %. 

Saeimas atbildīgās komisijas sēdē Kultūras ministrija piedāvāja divus iespējamos variantus, kā varētu izveidot vienotu organizācijas modeli Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Ministrija sola – izkoptās latviešu tradīcijas un svētku saturs paliks nemainīgs, taču par pasākumu būs atbildīgs viens organizators nevis divas ministrijas. Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir kultūras ministra pakļautībā, savukārt Skolu jaunatnes svētkus rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Galvenā problēma – rīkotāju pieredze nenokļūst līdz nākamajām "paaudzēm". Izmaiņas vajadzīgas arī tāpēc, ka pieaug prasības, kas attiecas, piemēram, uz drošību un kārtību. Jaunās struktūras plānu rudenī skatīs valdībā

Kas notiek, ja skolā tiek paralizētas informācijas sistēmas, skolēnus nākas steidzami evakuēt vai ir drona ielidošanas draudi? Līdz šim katra izglītības iestāde šādām situācijām gatavojās atšķirīgi, taču turpmāk visās Latvijas skolās varētu būt vienota rīcības kārtība. Izglītības iestādēm sadarbībā ar dibinātājiem, kas pārsvarā gadījumu ir pašvaldības, būs jāizstrādā darbības nepārtrauktības plāni rīcībai apdraudējuma gadījumos. Darbības nepārtrauktības plānā būs skaidri noteikts, kā dažādu apdraudējumu gadījumā nodrošināt skolēnu drošību un turpināt mācību procesu. 

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada dome 16.jūlija sēdē nolēma uzsākt Jēkabpils novada attīstības programmas 2028. – 2034. gadam izstrādi. Attīstības programmas izstrādes gaitā paredzēts: izvērtēt Jēkabpils novada attīstības programmas 2021.-2027. gadam īstenošanu  un sagatavot apkopojumu; veikt esošās situācijas analīzi un datu aktualizāciju visās jomās; noteikt vidēja termiņa attīstības prioritātes, rīcības virzienus un mērķus; izstrādāt rīcības plānu un investīciju plānu sasaistē ar budžeta plānošanu; kā arī nodrošināt sabiedrības līdzdalību atbilstoši normatīvajam regulējumam.

Kūdras ieguves un aglomerācijas kompānijas SIA "Līvānu kūdras fabrika" apgrozījums pagājušajā gadā bija 5,39 miljoni eiro, kas ir par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 27,4% un bija 1,4 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā laika apstākļi negatīvi ietekmēja kūdras ieguvi, kas attiecīgi atstāja iespaidu uz kūdras cenu tirgū, bet pieprasījums pēc kūdras būtiski pārsniedza piedāvājumu. Kompānijas vadība akcentē, ka pērn koncentrējās uz "Līvānu kūdras fabrikas" pozīciju nostiprināšanu tirgū, vienlaikus paplašinot tirgū ražoto produktu pieejamību un saglabājot augstu kvalitāti. Šogad uzņēmumā plānots uzlabot dažādus procesus.

Un vēl

Šīs nedēļas nogalē Latvijā paaugstināsies gaisa temperatūra un vietām īslaicīgi līs, prognozē sinoptiķi. Tuvākajās diennaktīs būs mainīgs mākoņu daudzums un vietām īslaicīgi līs, iespējamas pērkona lietusgāzes. Naktīs dažviet veidosies migla, gaisa temperatūra pazemināsies līdz +8..+14 grādiem. Ceturtdien temperatūra nepārsniegs +16..+21 grādu, piektdien un sestdien tā pakāpsies līdz +18..+23 grādiem, savukārt svētdien gaiss sasils līdz +20..+25 grādiem.

Nākamā nedēļa būs siltāka, dažās dienās termometra stabiņš var pakāpties līdz +28 grādiem, reizēm gaidāms lietus un pērkona negaiss. Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem augusts Latvijā gaidāms aptuveni grādu siltāks par normu, nokrišņu daudzums vasaras pēdējā mēnesī varētu būt tuvu normai.