Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 29.janvārī

Latvija 3,49 miljardu eiro lielo aizdevumu no jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda tuvākajos gados plāno izmantot bruņutehnikas iegādei, pretgaisa sistēmām un citiem militāriem mērķiem. Drošības fonda finansējumu Latvijā plāno ieguldīt, attīstot Mehanizēto kājnieku brigādi, nodrošinot atbilstoša līmeņa bruņutehniku un kaujas atbalsta spējas. Tāpat ar finansējumu plānots attīstīt kaujas spējīgas divīzijas līmeņa atbalsta vienības, arī artilērijas, pretgaisa aizsardzības un izlūkošanas spējas. Tāpat naudu paredzēts tērēt, veidojot munīcijas krājumus.

Patlaban aizsardzības jomā strādā pie detalizēta plāna, lai nepieciešamības gadījumā nekavējoties nodrošinātu ceļu un dzelzceļu pārraušanu pie austrumu robežas, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Viņš skaidroja, ka gan Militārā padome, gan Satiksmes ministrija ir iesniegušas apkopojumu šajā jautājumā un esot skaidrs, ka neviens okupantu militārais vagons Latvijas teritorijā neiebrauks. Kā vēstīts, Saeima iepriekš noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības lēmumprojektu, kas paredzēja demontēt Latvijas-Krievijas pierobežas dzelzceļa infrastruktūru.

Izglītības un zinātnes ministrija nodevusi sabiedriskajai apspriešanai Ministru kabineta noteikumu projektus, kas nosaka kārtību un kritērijus valsts līdzdalībai pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējā izglītībā, kā arī kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta finansējumu pedagogu algām pašvaldību un valsts augstskolu dibinātajās izglītības iestādēs. Kritēriji izstrādāti balstoties uz pieciem principiem: optimālu klases lieluma noteikšanu, izglītojamo skaita noteikšanu četrās klašu grupās, izglītojamo skaita svārstību pieļaušanu atkarībā no klašu grupas, izglītības iestāžu kategorizēšanu pēc pašvaldību urbanizācijas līmeņa un izglītojamo skaita kritēriju piemērošanu atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas vai citiem parametriem. Finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai pedagogu darba samaksai šogad paredzēti papildu 45 miljoni eiro.

Lietuvas sabiedriskais medijs vēsta par Valsts kontroles revīziju par Lietuvas civilās aizsardzības līdzekļu krājumu valstī 2024. gadā. Secināts, ka 2024. gadā valsts rezerve 100 % apmērā bija nodrošināta tikai ar transporta krājumiem. Savukārt lielākās problēmas saistītas ar pārtikas rezervju uzkrāšanu un pārvaldību. Savukārt medicīnisko preču krājumi sasniedza 50 %, bet pārtikas produktu krājumi tikai 17 %. Šis līmenis ir daudz augstāks nekā 2023. gadā, kad valsts rezervē vispār neesot bijis pārtikas produktu, secinājuši revidenti. Ziņojumā norādīts, daļa no valsts rezerves tiek uzkrāta un pārvaldīta ar privātā sektora palīdzību, un tieši sadarbībā ar privāto sektoru pēdējos gados ir radušās problēmas. 

Krievijas Valsts domes deputāte un bijusī ātrslidošanas zvaigzne Svetlana Žurova nākusi klajā ar ideju apvienoties Krievijai un Somijai kopīgu olimpisko spēļu rīkošanā, ziņo "Sport24". Deputāte Svetlana Žurova uzskata – vai vismaz cer –, ka Somija būtu gatava sadarboties ar krieviem olimpisko spēļu organizēšanā. Sarunā ar "Sport24" viņa ierosināja, ka olimpiskās spēles varētu notikt, piemēram, Sanktpēterburgā un Helsinkos. Pēdējo reizi Krievija ziemas olimpiskās spēles rīkoja 2014. gadā Sočos. Savukārt vasaras olimpiskās spēles Maskavā notika 1980. gadā. Šobrīd Žurovas sapnis par tiesību iegūšanu rīkot olimpiskās spēles jebkurā gadījumā šķiet ļoti utopisks, jo Krievija šajās dienās joprojām izvērš asiņainu karadarbību Ukrainā. 

Turpinām ziņas

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šonedēļ rīkos bezmaksas ziemas braukšanas konsultācijas Rīgā un Madonā. Ziemas braukšanas konsultācijas Madonā, Gaujas ielā, notiks piektdien, 30. janvārī, plkst. 12, 14, 16 un 18, bet sestdien, 31. janvārī, plkst. 10, 12, 14 un 16. Vienas nodarbības ilgums būs viena stunda un 30 minūtes. Nodarbībā drīkst piedalīties jebkurš autovadītājs ar savu transportlīdzekli, kas ir aprīkots ar ziemas riepām, kam ir derīga tehniskā apskate un spēkā esoša transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Pasākumā iepriekšēja pieteikšanās ir obligāta.

Drošības apsvērumu dēļ un, pamatojoties uz Valsts policijas  norādījumiem, Jelgavas pašvaldība izdevusi rīkojumu Ledus skulptūru festivāla laikā - 7. un 8. februārī - aizliegt atrasties uz Driksas un Lielupes ledus posmā no Jelgavas pils līdz dzelzceļa tiltam. Valsts policija, lai neapdraudētu pasākuma apmeklētājus, aicināja pašvaldību, neatkarīgi no laika prognozes, izdot rīkojumu par aizliegumu atrasties uz ledus Driksā un Lielupē. Policijas ieskatā liela daļa pasākuma apmeklētāju, ņemot vērā, ka upes ir aizsalušas, varētu izmantot tās, ejot pāri pa ledu, nokļūšanai no pasākuma norises vietas līdz autostāvvietām, tā saīsinot ceļu.  

Jau ziņots, ka šogad Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā būs arī bezmaksas zona. Starptautiskos konkursos atzīti tēlnieki ledū atveidos savu skatījumu par tēmu "Ilūzijas spēks", aicinot apmeklētājus raudzīties tālāk par acīm redzamo un piedzīvot brīžus, kuros patiesība savijas ar maldiem. Šogad festivālā piedalīsiesi 20 tēlnieki no 12 valstīm.

Un vēl

Sestdien, 31. janvārī, Radžu ūdenskrātuvē notiks Jēkabpils novada atklātais čempionāts zemledus makšķerēšanā. Sacensību sākums: astoņos no rīta. Dalībnieku pulcēšanās un pieteikšanās: no no pulksten 7 līdz 7.50 namiņā pie Radžu ūdenskrātuves pludmales. Sacensību dalībnieki - sievietes un vīrieši - individuāls starts. Vērtēšana: pēc noķerto zivju kopējā svara. Apbalvošana: 1.–3. vieta sievietēm un vīriešiem – medaļas un balvas, smagākās zivs īpašniekam – kauss. Sacensībās aicināti piedalīties visi zemledus makšķerēšanas entuziasti – gan Jēkabpils novada iedzīvotāji, gan viesi no citām pilsētām un novadiem. 

Saglabājoties augstai gripas izplatībai, aizvadītajā nedēļā lielākā saslimstība novērota Jēkabpilī, kur gripas gadījumu īpatsvars veidojis 733,8 gadījumus uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Gripas gadījumi aizvadītajā nedēļā konstatēti visās desmit monitoringa teritorijās. Augsta gripas izplatība konstatēta ne vien Jēkabpils novadā, bet arī Rēzeknē un Daugavpilī. Gripa klīniski noteikta 286 pacientiem un vidēji veidoja 411,9 gadījumus uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 35,5% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Aizvadītajā nedēļā saņemti trīs paziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu A tipa gripas infekciju. Visiem pacientiem bija noteiktas vairākas blakusslimības.

Arī Covid-19 infekciju apstiprinošo testu īpatsvars stacionāros aizvadītajā nedēļā nedaudz palielinājās. Vīrusa pārbaudei testēti 544 pacienti, no tiem 27 jeb 5% pacientu apstiprināta Covid-19 infekcija. Salīdzinoši nedēļu iepriekš tā apstiprināta 22 jeb 4,6% pacientu. Aizvadītajā nedēļā veikti 713 testi Covid-19 apstiprināšanai, no tiem 40 jeb 5,6% bija slimību apstiprinoši. Aizvadītajā nedēļā slimnīcās uzņemti 57 Covid-19 infekcijas pacienti, kamēr iepriekšējā nedēļā uzņemti 39 pacienti. Kopā aizvadītajā nedēļā stacionāros ārstējušies 80 pacienti ar apstiprinātu Covid-19 infekciju, reģistrēti trīs nāves gadījumi pacientiem ar apstiprinātu Covid-19 infekciju. 

Latvijas delegācijas karognesēji Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā būs hokejists Kaspars Daugaviņš un kalnu slēpotāja Dženifera Ģērmane. Galvenā atklāšanas ceremonija notiks Milānā "San Siro" stadionā, bet vēl trīs ceremonijas tiks vienlaikus aizvadītas Kortīnā d'Ampeco, Livinjo un Predaco. Latvijas delegācijā būs 68 sportisti, kas ir visu laiku lielākā pārstāvniecība ziemas olimpiskajās spēlēs. Milānas un Kortīnas olimpiskās spēles norisināsies no 6. līdz 22. februārim.

Ņemot vērā publiskajā telpā ieilgušo polemiku starp komponistu Raimondu Paulu un svētku "Manai dzimtenei" rīkotājiem, virsdiriģenti nolēmuši neturpināt šo svētku sagatavošanas nodrošināšanu. Vienlaikus koru virsdiriģenti norāda, ka, respektējot dziedātāju vēlmi, šī gada koncertprogrammās būs iekļautas Paula kordziesmas, godinot komponistu viņa 90. jubilejā. Tāpat virsdiriģenti aicina Ministru kabinetu, Kultūras ministriju un Rīgas domi rast iespēju noorganizēt dziesmu svētku kopkora lielkoncertu, lai nodrošinātu dziesmu svētku procesa un koru darbības nepārtrauktību.

Vakar vairāki Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegāciju vadītāji kopā ar Latvijas delegācijas vadītāju Zandu Kalniņu Lukaševicu un politisko grupu prezidentiem nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par situāciju Grenlandē, paužot vienotu apņemšanos aizstāvēt mieru, drošību, demokrātiju un noteikumos balstītu starptautisko kārtību. Paziņojums apliecina Eiropas valstu solidaritāti ar Dāniju un cieņu pret starptautisko tiesību pamatprincipiem. Paziņojums sagatavots pēc Dānijas delegācijas iniciatīvas.

Igaunijas parlamenta Ekonomikas komisija pirmajam lasījumam iesniegusi likumprojektu, kas paredz aizliegt uzņēmējiem produktu reklāmās brīvi izmantot tādus formulējumus kā "ekoloģiski tīrs", "bioloģiski noārdāms" vai "energoefektīvs". Likumdošanas iniciatīvā norādīts, ka šādus apgalvojumus turpmāk būs jāapliecina ar ekspertu atzinumu vai sertifikāciju. Kā vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs "ERR", likumprojekta mērķis ir pasargāt patērētājus no maldinošas reklāmas, kurā atsaucēm uz "neatkarīgiem institūtiem" vai produkta ekoloģiskām īpašībām nav reāla pamatojuma.

Turpinām ziņas

Preiļos taps terapeitiskais dārzs Dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu klientiem. Pagājušā gada nogalē apstiprināts projekts, kas paredz Labklājības pārvaldes teritorijas labiekārtošanu Aglonas ielā 1a. Terapeitiskais dārzs būs mūsdienīga, pieejama un iekļaujoša vide atpūtai, rehabilitācijai un labsajūtai. Tas radīts, domājot par cilvēkiem, kuri saņem sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Šobrīd tiek gatavoti dokumenti būvdarbu iepirkumam. 

Šīs nedēļas nogalē Latvijas skolu Ziemas festivālā plāno startēt ap tūkstoš 400 skolēnu no 110 skolām. Pasākumā, kas piektdien, 30. janvārī, norisināsies Ērgļos, Briežkalnā un Vestienā, skolēni sacentīsies 13 individuālajās un komandu disciplīnās - biatlonā, distanču slēpošanā, frīstaila snovbordā, frīstaila slēpošanā, kalnu slēpošanā, snovbordā, hokejā 3×3, slidošanā, ragaviņu braukšanā, ziemas orientēšanās ar slēpēm, ziemas volejbolā, disku golfā un galda hokejā. Pasākuma norisei Briežkalnā interesenti varēs sekot līdzi arī "YouTube" tiešraidē.

Un vēl

Pērn Latvijā saule visvairāk spīdējusi Dobeles, Jelgavas un Saldus novados, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sagatavotais 2025. gada laika apstākļu apskats. Valsts centrālajā daļā - ap Dobeles, Jelgavas un Saldus novadiem - pagājušais gads bija līdz 10% saulaināks par normu jeb ilggadējiem meteoroloģiskajiem novērojumiem. Savukārt vietām Latgalē - Ludzas, Krāslavas un Rēzeknes novados - saules spīdēšanas ilgums bijis pat par 13% mazāks nekā vidēji iepriekšējos gados. Arī kopumā visā valstī 2025. gads bija mazāk saulains nekā vidēji citos gados. Pērn valsts teritorijā saules spīdēšanas ilgums bijis līdz pat 10% zem klimatiskās normas. Līdzīgas sakarības bijušas redzamas, arī apskatot saules spīdēšanas ilgumu vidēji dienā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests tuvākajos piecos gados plāno stiprināt sabiedrības iesaisti dzīvības glābšanā un uzlabot veselības nozares gatavību krīzēm. Mediķi norāda, ka dzīvības glābšanas ķēde sākas tieši ar līdzcilvēku ātru un pareizu rīcību. Cilvēkiem būs pieejamas bezmaksas pirmās palīdzības teorijas apmācības. Veidos speciālu aplikāciju pirmās palīdzības sniegšanai. Veicinās apmācītu brīvprātīgo iesaisti negadījumos. Dienests arī plāno izsaukumus dalīt prioritātēs. Tās vajadzīgas, lai samazinātu laiku, kādā patlaban brigāde ierodas uz patiešām neatliekamiem izsaukumiem, kur apdraudēta cilvēka dzīvība.

Šobrīd enerģētikas krīze valstī nav, vakar žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa. Premjere apgalvoja, ka iedzīvotāji lielākoties rēķinus par apkuri maksā izlīdzinātajos maksājumos, lai šādi apkures pīķi neradītu bažas. Premjere atgādināja, ka ir palielināti mājokļu pabalsti un esot jāsaprot, cik gatavas palīdzības sniegšanā būtu pašvaldības. Siliņa sagaida, ka klimata un enerģētikas ministri nāks uz valdību ar reāliem risinājumiem, kurus būtu iespējams īstenot, ja atbalsts būs nepieciešams.

Kā vēstīts, Valainis norādījis, ka, ņemot vērā šīs ziemas zemo gaisa temperatūru varētu būtiski pieaugt apkures izdevumi mājsaimniecībām. Tāpēc ministrs rosinājis sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi, lai rastu efektīvus risinājumus iedzīvotāju atbalstam. Par reālāko atbalsta risinājumu iedzīvotājiem augošo apkures izmaksu apstākļos šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts.

Lai ārkārtas vai krīzes situācijā būtu plašāks atbalsts no sabiedrības, jau vairākus gadus aizsardzības resors sadarbojas ar medniekiem. Viņi tiek iesaistīti gan militārajās mācībās "Namejs", gan citās šaušanas apmācībās. Šogad plānots medniekus apmācīt ienaidnieka dronu iznīcināšanā. Pašlaik ik gadu, trenējot drošas šaušanas iemaņas, tiek apmācīti aptuveni 500 mednieku. Šogad plānots vingrināties dronu notriekšanai diennakts tumšajā laikā. Mednieku rīcībā šobrīd ir ap 57 tūkstoši garstobra šaujamieroču, ko arī paši mednieki uzskata par zināmu potenciālu aizsardzības spēju stiprināšanā. 

Grenlandes premjerministrs Jens Frederiks Nīlsens vakar informēja, ka pastāv sarkanās līnijas, kuras nedrīkst pārkāpt sarunās ar ASV, bet atzina, ka reģionā jāstiprina drošība. Nīlsens kopā ar Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu Parīzē tikās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, lai gūtu atbalstu saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem panākt Grenlandes pievienošanu ASV. Nīlsens atzina, ka Grenlande izjūt nopietnu spiedienu, un pašlaik iedzīvotāji ir nobijušies. ASV prasība nodot Grenlandi to pakļautībā raisījusi nopietnu viļņošanos starptautiskajās attiecībās, un paātrinājusi eiropiešu centienus mazināt atkarību no amerikāņiem. Frederiksena sacīja, ka krīze parādījusi, ka lielākā daļa eiropiešu domā līdzīgi, un spēj apvienoties, lai stātos pretī Trampa prasībām. 

Krievijā daudzi cilvēki uzskata, ka viņus ieskauj naidīgas ārvalstu varas, bet paši savu valsti uzskata par upuri, liecina jauna aptauja. Šāda uztvere ir rezultāts nemitīgai pret Rietumiem vērstai propagandai, šonedēļ Berlīnē, iepazīstinot ar aptaujas rezultātiem, sacīja krievu sociologs Ļevs Gudkovs no neatkarīgā sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Levadas centrs". No vairāk nekā tūkstoš 600 respondentiem Krievijā, 62% par naidīgām valstīm atzina Poliju, Lietuvu, Lielbritāniju, Vāciju un Zviedriju. Savukārt Savienotās Valstis pārsvarā tiek uzskatītas par konkurentu, nevis ienaidnieku. Lūgti nosaukt piecas draudzīgas valstis, respondenti Krievijā visbiežāk minēja Baltkrieviju, Ķīnu, Kazahstānu, Indiju un Ziemeļkoreju. 

Turpinām ziņas

Vakar  SIA “Jēkabpils autobusu parks” dalībnieku sapulcē  valdes locekļa amatā apstiprināja Ainaru Vasili. Lēmums pieņemts noslēdzoties konkursam uz šo amata vietu. Līdz šim Ainars Vasilis uzņēmumā bija iecelts par pagaidu valdes locekli, nodrošinot operatīvu uzņēmuma vadību līdz konkursa noslēgumam. Stājoties amatā, Ainars Vasilis norāda, ka turpinās attīstīt SIA “Jēkabpils autobusu parks” un nodrošināt kvalitatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus Jēkabpils novadā. Jaunajā amatā viņš apstiprināts uz pieciem gadiem un darbu sāk no šodienas. 

Līdz ar auksto laiku veikalos Latgalē radies granulu un brikešu deficīts, bet pie ražotājiem veidojas rindas vairāku nedēļu garumā. Daļa veikalu un ražotāju pat noteikuši iegādes limitus, lai kurināmā pietiktu visiem. Lai arī ražotāji strādā ar pilnu jaudu, pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. Ražotāji Varakļānos un Rēzeknē atzīst, ka ar šādu situāciju nav saskārušies gadiem.  Audzis ir ne tikai pieprasījums pēc granulām un briketēm, bet arī to cena. Tāpat arī sākuši uzdarboties krāpnieki, kas iedzīvotājiem granulas un briketes piedāvā ar priekšapmaksu,  bet vēlāk pazūd. Iedzīvotāji aicināti uzmanīties un neveikt priekšapmaksu.

Un vēl

Atzīmējot Pasaules mitrāju dienu, Dabas aizsardzības pārvalde februārī rīkos četrus bezmaksas pasākumus Lubāna mitrājā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un Ķemeru Nacionālajā parkā. Svētdien, 1. februārī, Lubāna mitrājā notiks pirmais pārgājiens "Rēzeknes novada debespuses", ko rīko Rēzeknes novada pašvaldība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Tas būs 16 kilometrus garš apļveida maršruts cauri Nagļu pagasta ainavai. Dalībnieki iepazīs mežus, mitrājus un ūdeņu tuvumā veidotu ainavu, labāk izprotot mitrāju nozīmi un dabas daudzveidību. Dalība pasākumā ir bez maksas un bez iepriekšējas reģistrācijas. Pulcēšanās plānota deviņos no rīta pie Nagļu tautas nama.

Latvija šobrīd ir drošībā un tieša militārā apdraudējuma līmenis ir zems, šodien Saeimā ārlietu debatēs uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa. Viņa uzsvēra, ka Latvija ir daudz ieguldījusi un paveikusi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā. Viņa atgādināja, ka šogad pirmo reizi Latvijas aizsardzības budžets ir 5% no iekšzemes kopprodukta.Valdības vadītāja zcēla, ka īpaši fokusēti tiek strādāts pie Latvijas un ASV militārās sadarbības stiprināšanas un palielināšanas tieši Latvijā. 

Līdz 9. martam ir pagarināts pašvaldību un pašvaldību kapitālsabiedrību pieteikšanās termiņš vairāk nekā 60 miljonu eiro Eiropas Savienības finansējumam dzelzceļa staciju teritoriju labiekārtošanai jeb "Stacija 2.0" īstenošanai.  Investīciju programmas "Stacija 2.0" laikā plānots veidot iedzīvotājiem ērtus sabiedriskā transporta savienojuma punktus, vienlaikus veicinot drošu mikromobilitāti, kā arī nodrošinot stāvvietu infrastruktūras un parastās jaudas uzlādes infrastruktūras attīstību, lietojot viedus, digitālus un videi draudzīgus risinājumus.

Līdz 30. aprīlim ikviens Latvijas iedzīvotājs no 16 gadu vecuma var pieteikties bezmaksas digitālo prasmju apmācībām. Atsevišķās pašvaldībās pieteikšanās notiek līdz 31. martam, To vidū arī Madonā un Varakļānos. Apmācības var apgūt trīs līmeņos - pirmais līmenis ir pamata digitālās prasmes, datora, viedtālruņa un e-pasta lietošana, otrais līmenis - digitālās pašapkalpošanās prasmes, - internetbankas lietošana un saziņas platformu, piemēram, "Whatsapp" lietošana, pirkumi internetā un medijpratība. Savukārt vidējā līmeņa digitālajās prasmēs iespējams izveidot un apgūt eParaksta, e-adreses, e-veselības un elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietošanu.  Pieteikšanās notiek tīmekļvietnē digiprasmes.lv.

Šveices valdība šonedēļ paziņoja, ka uz desmit gadiem paaugstinās pievienotās vērtības nodokļa likmi, lai palielinātu aizsardzības izdevumus. Drošības stiprināšanai esot nepieciešami aptuveni 33 miljardi eiro. Federālā padome plāno uz laiku, sākot ar 2028. gadu, uz desmit gadiem paaugstināt PVN par 0,8 % no pašreizējiem 8,1 %. Papildu ieņēmumi tiks piešķirti bruņojuma fondam, kuram būs arī aizņemšanās iespējas. Tomēr PVN paaugstināšanai ir nepieciešamas izmaiņas konstitūcijā, tādēļ pavasarī tiks sākta sabiedriskā apspriešana. 

Slimība, ko daudzi uzskatīja par pagātni, atgriežas - zemais vakcinācijas līmenis ir izraisījis plašu masalu uzliesmojumu visā Eiropā, piespiežot Pasaules Veselības organizāciju veikt stingrus pasākumus pret vairākām valstīm. Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka Apvienotā Karaliste un vēl piecas Eiropas valstis zaudēs no masalām brīvu statusu. Iemesls tam ir straujš saslimstības gadījumu skaita pieaugums visā kontinentā. Šīs valstis ir: Armēnija, Austrija, Azerbaidžāna, Spānija, Apvienotā Karaliste un Uzbekistāna. Visuzticamākais veids, kā novērst masalu izplatīšanos un pasargāt sevi, ir vakcinācija.

Turpinām ziņas

Stiprās snigšanas un aizputinājumu dēļ Preiļu apkārtnē uz autoceļiem izveidojušies ļoti apgrūtināti braukšanas apstākļi.  "Latvijas valsts ceļi" informē, ka arī pārējā valsts teritorijā joprojām braukšanas apstākļi ir apgrūtināti. Ceļu uzturētāji aicina autovadītājus plānot papildu laiku ceļam un rēķināties, ka mazāks nozīmes autoceļi patlaban var būt grūti izbraucami. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 158 ziemas dienesta tehnikas vienības.

Pēdējos trīs gados biezākā sniega sega Latvijā izveidojusies Latgales dienvidos, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Sniega dziļums Daugavpilī šorīt bija 34 centimetri, Piedrujā - 36 centimetri, Dagdā - 45 centimetri. Tā ir augstākā sniega kārta, kas valsts novērojumu stacijās izmērīta kopš 2023. gada, kad 13. martā Priekuļos, kad sniega dziļums sasniedza 59 centimetrus. Citās novērojumu stacijās sniega biezums ir no 6-7 centimetriem Kolkā, Mērsragā, Daugavgrīvā, Ainažos un Rūjienā līdz 29 centimetriem Rucavā un 33 centimetriem Rožupē, Līvānu novadā.

Un vēl

Latvijas, vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis dzeltenās pakāpes brīdinājumu par stipru salu naktī uz piektdienu. Sinoptiķi brīdina, ka naktī uz piektdienu un piektdienas rītā stiprs sals gaidāms Latvijas centrālajos un austrumu rajonos. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz mīnus 20, mīnus 24 grādiem. Kā ziņots, arī turpmākās dienas Latvijā gaidāmas aukstas. Naktī uz sestdienu gaisa temperatūra var pazemināties līdz mīnus 27 grādiem, bet naktī uz svētdienu - līdz mīnus 29 grādiem.

Lai gan februārī dažbrīd iespējams neliels atkusnis, mēnesis kopumā gaidāms vairākus grādus aukstāks nekā ierasts, liecina prognozes. Saskaņā ar pašreizējiem Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem februāra pirmā nedēļa Latvijā gaidāma astoņus grādus aukstāka par normu, otrā nedēļa varētu būt piecus grādus dzestrāka nekā vidēji 1991. - 2020. gadā, savukārt mēneša otrā puse prognozēta aptuveni divus grādus vēsāka nekā parasti. Līdz ar to mēneša vidējā gaisa temperatūra prognozēta četrus grādus zem normas.

Foto: Spodra Purviņa