Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 23.janvārī

Latvijas rūpniecībā ražotāju cenu līmenis 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par vidēji 0,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,1 %, eksportētajai produkcijai – par 1,7 %. Tāpat arī eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis pieauga par 2,1 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 1,4 %. Lielākā ietekme uz 12 mēnešu vidējo ražotāju cenu līmeni bija cenu palielinājumam vairākās pārtikas produktu ražošanas apakšklasēs,  koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā un apstrādē. Pazeminoša ietekme bija cenu kritumam elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.

Mainīgajā drošības vidē Latvijas aizsardzības spējas arvien ciešāk balstās uz vietējo industriju, tehnoloģijām un inovācijām. Valdības vadītāja Evika Siliņa vakar, atklājot ikgadējo drošības un aizsardzības industrijas pasākumu "Industrijas diena NBS 2026", norādīja, ka aizsardzības industrijas diena pierāda, ka Latvijas drošība sākas ar tās cilvēkiem, idejām un tehnoloģijām, kas top Latvijā. Valdībai esot svarīgi, lai mūsu valsts aizsardzības un drošības industrijā arvien nozīmīgāku vietu ieņemtu tehnoloģijas, roboti un digitālās sistēmas. Premjere uzskata, ka Latvijas industrijas spēks ir tās elastībā, tehnoloģiskā ilgtermiņa domāšanā un spējā sadarboties. 

Opozīcijā esošā partija "Latvija pirmajā vietā" vakar iesniegusi kārtējo Ministru prezidentes Evikas Siliņas demisijas pieprasījumu, šoreiz to pamatojot ar imigrācijas jautājumiem, dzelzceļa projektu "Rail Baltica" un valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem.Latvija pirmajā vietā pārmet, ka atšķirībā no Igaunijas Siliņas vadītajam Ministru kabinetam ES Migrācijas un patvēruma pakta ietvaros nav izdevies panākt Latvijas atzīšanu par valsti, kas saskaras ar ievērojamu migrācijas spiedienu un ir klasificējama kā "riska valsts", tāpēc Latvija nevarēšot izvairīties no migrantu uzņemšanas vai būtiski samazināt dalību migrantu pārvietošanā. Demisijas pieprasījuma izskatīšana saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli jānotiek nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē.

Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdienas balsojumā noraidīja priekšlikumu izteikt neuzticību Eiropas Komisijai. Politiskā grupa "Eiropas patrioti" ierosināja izteikt neuzticību Eiropas komisijai, apstrīdot Eiropas Savienības un Dienvidamerikas valstu apvienības "Mercosur" valstu tirdzniecības nolīgumu, ko dalībvalstis apstiprināja 9. janvārī un parakstīja 17. janvārī Paragvajā. Jau ziņots, ka Eiroparlaments nolēmis nesen parakstīto Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līgumu ar "Mercosur" nodot izskatīšanai ES Tiesā.

Romas katoļu baznīcas pāvests Leons 14.tais atjaunojis seno jēru svētīšanas rituālu. Ceremonija trešdien notika par godu jaunavai un moceklei – Svētajai Agnesei.  Jēru svētīšanas rituāls notika Romas Svētās Agneses bazilikā un tajā piedalījās katoļu baznīcas vadītājs, vairāki viņa līdzstrādnieki, kā arī divi kādas abatijas mūku dāvināti un mūķeņu audzēti dzīvnieki. Māsas pirms ceremonijas uzlika jēriem uz muguras sava veida apmetņus un ievietoja tos divos ar sarkaniem un baltiem ziediem polsterētos grozos. Šīs krāsas izmanto svētā mocekļa nāves un jaunavības piemiņai. Pēc ceremonijas jērus nocērp un no to vilnas izgatavo apmēram 5 centimetrus platas lentes ar sešiem melniem zīda krustiem. Tās simbolizē pazudušo avi, kuru pāvests vai citi augsta ranga garīdznieki nes uz saviem pleciem.  Iepriekšējais pāvests Francisks pirms dažiem gadiem no šīs tradīcijas bija atteicies.

Turpinam ziņas

Vakar  Aizkraukles novada domes sēdē pieņemts pašvaldības šī gada budžets ar 60,46 miljonu eiro ieņēmumiem un 70,26 miljonu eiro tēriņiem. Par budžetu nobalsoja 12 deputāti, divi bija pret un viens atturējās. Šī gada budžetā par 1,9 miljoniem eiro palielinājušies iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, tie plānoti 26,4 miljonu eiro apmērā. Pašvaldības saņemtā dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda plānota vairāk kā 7 miljoni eiro jeb par 66tūkstoši  274 eiro vairāk nekā pērn. Nekustamā īpašuma nodokļa prognoze ir 1,6 miljoni eiro. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi plānoti 90 tūkstoši 254 eiro. Valsts mērķdotācija autoceļu uzturēšanai būs vairāk kā 1 miljons eiro.

Budžeta izdevumi šogad plānoti 70,26 miljonu eiro apmērā. Ievērojama izdevumu daļa – 30,1 miljons eiro - paredzēti izglītības jomai. Sociālās aizsardzības funkcijai pašvaldībā plānoti 11,1 miljoni eiro. Šā gada budžetā mainīta sadalāmā proporcija pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem par iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksām 2024. gadā novada administratīvajās teritorijās. Saskaņā ar to budžeta sadalījums šogad Aizkrauklei, Koknesei un Skrīveriem ir palielinājies, savukārt Pļaviņām, Jaunjelgavai un Neretai – samazinājies.  

Budžeta projektam bija iesniegti četri priekšlikumi, taču neviens no tiem netika atbalstīts. Deputāts Jānis Sarmis Bajinskis norādīja, ka viņš pašvaldības budžetu nevarēs atbalstīt, jo arī tajā tiek stiprinātas bagātākās teritorijas, kamēr nabadzīgākajām teritorijām finansējums samazināts. Viņa ieskatā, piemēram, Neretā pašvaldība varētu atjaunot dzīvojamās telpas, lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus, līdzīgi kā to savulaik darījusi Dānija. Arī deputāts Guntis Libeks norādīja, ka Daugavas kreisais krasts ir tik optimizēts, ka tur nav pat saimniecības nodaļu, kamēr Daugavas labajā krastā ir lielākas iespējas saimnieciskajai dzīvei.

Un vēl

Janvāra otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja līdz -10,3 grādiem jeb 8,1 grādu zem normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Lielākais sals meteo novērojumu tīklā bija -24,5 grādi 20. janvārī Daugavpilī, savukārt maksimālā gaisa temperatūra bija -1,8 grādi 16. janvārī Pāvilostā. Mazākā temperatūras novirze no normas reģistrēta Kolkā, kur vidējā gaisa temperatūra bija 5,5 grādus zemāka nekā parasti janvāra vidū, turpretī Daugavpils novērojumu stacijā mēneša otrā dekāde bija pat 10,7 grādus aukstāka nekā vidēji 1991. - 2020. gadā.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra vidū sasniedza tikai 1,8 milimetrus jeb 12% no normas. Visvairāk sniga Ventspils novada Irbenē, kur reģistrēti 5,3 milimetri nokrišņu, bet mazākais nokrišņu daudzums bija 0,3 milimetri Zvejniekciemā. Visu valsti sedza vairāk nekā piecus centimetrus bieza sniega kārta, dekādes sākumā sniega dziļums vietām sasniedza 30 centimetrus.Vidējais relatīvais gaisa mitrums bija 84% - no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Stiprākās vēja brāzmas - 17,5 metri sekundē - tika novērotas 14. janvārī Kolkā.

Saeima vakar pirmajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu paketi, kas paredz, ka fiziskas personas nākotnē varēs veikt atzīmi kredītinformācijas biroja datubāzē par to, ka nevēlas saņemt kredītu. Veiktā atzīme būs redzama ikvienam kredītinformācijas biroja datubāzes lietotājam. Šo atzīmi kredītinformācijas birojam būs jādzēš ne ātrāk kā trīs dienu laikā pēc patērētāja atsaukuma. Ekonomikas ministrija skaidro, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt augstāku fizisko personu aizsardzības līmeni pret potenciālu krāpšanu un kredīta ņemšanu fiziskās personas vārdā pret tās gribu.

Latvijas Sarkanās grāmatas jaunajā izdevumā ir iekļauti 75% sugu, kas kā aizsargājamas bija iekļautas jau otrajā izdevumā, kas iznāca laikā no 1996. līdz 2003. gadam. Savukārt pēdējo 20 gadu laikā 76 jeb 13% sugu izkritušas no aizsargājamo sugu saraksta. Papildus 17 sugas, kas iepriekš tika uzskatītas par izzudušām, pēdējās desmitgadēs Latvijā ir atrastas. Latvijas Sarkanās grāmatas jaunais izdevums ir strukturēts sešos tematiskos sējumos: sēnes, ķērpji un gļotsēnes; sūnas un mieturaļģes; vaskulārie augi; bezmugurkaulnieki; zivis, abinieki, rāpuļi un zīdītāji; putni. Sējumos iekļautas tūkstoš 69 sugas.

Bauskas novada dome vakar ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara rīkojumu, ar kuru daļēji apturēta Bauskas novada teritorijas plānojuma darbība. Kā liecina informācija pašvaldības mājaslapā, pašvaldība uzskata, ka apstrīdētās normas ir izstrādātas atbilstoši normatīvajiem aktiem un teritorijas attīstības plānošanas principiem. Tādēļ dome vērsīsies Satversmes tiesā, prasot izvērtēt ministra rīkojuma atbilstību Satversmei, Eiropas Vietējo pašvaldību hartai un citiem normatīvajiem aktiem.

Jau ziņots,ka  viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Čudars konstatējis būtiskas juridiskas un saturiskas nepilnības, tādēļ izdevis rīkojumus par Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojuma saistošo noteikumu darbības apturēšanu daļās, kas bez pietiekama datu, izpētes un tiesiska pamatojuma nosaka nesamērīgus ierobežojumus atjaunīgo energoresursu jeb saules un vēja elektrostaciju attīstībai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar uzrunā Pasaules ekonomikas foruma dalībniekiem Davosā aicināja Eiropas līderus pastiprināt sadarbību, lai Eiropa kļūtu par globālu lielvaru, kas ir spējīga aizstāvēt sevi un citus. Zelenskis atzina, ka pašlaik Eiropa nav lielvara un vairāk reaģē uz notikumiem, nekā tos veido. Zelenskis pauda viedokli, ka Eiropai ir nepieciešama kopīga armija, lai aizstāvētu sevi. Pēc viņa domām, pašlaik Eiropa pārāk paļaujas uz NATO. Zelenskis norādīja, ka Krievijas raķetes šodien tiek izmantotas pret Ukrainu, bet rītdien tās var būt notēmētas arī uz NATO valstu galvaspilsētām Eiropā. Runā Zelenskis cita starpā kritizēja Eiropas un ASV nespēju novērst raķešu sastāvdaļu piegādi Krievijai. 

Eiropas Parlaments pieņēmis ziņojumu par dronu un pretdronu spēju attīstību Eiropas Savienībā. Ziņojumā uzsvērts, ka pret Eiropu vērstā agresija, visticamāk, pieaugs, balstoties dažāda mēroga dronu uzbrukumos, tādēļ Eiropas savienībai jābūt gatavai šādiem draudiem. Tāpat ziņojumā akcentēts, ka ES rīcībā jau ir nepieciešamie instrumenti šo apdraudējumu novēršanai, taču tie mērķtiecīgi jāizmanto un jāattīsta atbilstoši mūsdienu drošības realitātei. Ziņojums tapis vairāk nekā gadu, ņemot vērā praktisku pieredzi no frontes dronu operatoriem, un paredzēts kā stratēģisks ceļvedis ES rīcībai pieaugošo dronu kara draudu apstākļos.

Turpinām ziņas

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Valsts apdegumu centrā ar smagiem apsaldējumiem patlaban ārstējas septiņi pacienti, kuriem jau veikta vai gaidāma kāju amputācija. Apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs skaidro, ka pacientus ar apsaldējumiem uz slimnīcu parasti nogādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, savukārt vieglākus apsaldējuma gadījumus ārstē uzņemšanas nodaļā. Pacienti vissmagākajā stāvoklī centrā nonāk īpaši liela sala laikā, kad uz slimnīcu tiek atvesti arī uz ielas atrasti cilvēki. Lielākā daļa pacientu ir cilvēki bez dzīvesvietas, kas mēdz būt lietojuši alkoholu. 

Šogad saistībā ar smagu apsaldēšanos ārstēti divi bēgļi, no tiem viens bijis smagā stāvoklī. Šis pacients atteicies no kāju amputācijas un izlēmis atgriezties dzimtenē. Tāpat pacientu vidū ir vientuļi seniori, kuri nespēj nodrošināt pietiekamu apkuri mājoklī. Šiem pacientiem nereti ir hipotermija jeb vispārēja ķermeņa atdzišana. Ārsts skaidro, ka, ilgstoši atrodoties aukstumā, cilvēks ar katru apsaldējuma stadiju kļūst arvien apātiskāks, var apgulties, neko vairs negrib darīt un nespēj meklēt palīdzību, līdz audos jau radušās neatgriezeniskas izmaiņas. 

Valsts apdegumu centrs sniedz atbalstu arī reģionālajām slimnīcām. Vakar paciente ar salīdzinoši nesen gūtu apsaldējumu no Jēkabpils slimnīcas pārvirzīta uz Apdegumu centru. Pateicoties savlaicīgai rīcībai, viņas apsaldētās kājas izdevies glābt bez amputācijas. Vienlaikus vakar centrā uzņemta arī sieviete bez noteiktas dzīvesvietas, kurai apsaldējumi bijuši tik smagi, ka tiek gatavota amputācija. Ārsts aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem, jo apsaldēties var ikviens - arī cilvēki, kas strādā ārā, skrien vai slēpo. 

Un vēl

Slimību profilakses un kontroles centrs Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla darbības laikā sācis jaunu iniciatīvu sabiedrības veselības veicināšanai, par 2026. gada pirmā pusgada prioritāti izvirzot drošību pie un uz ūdens. Iniciatīvas mērķis ir samazināt noslīkšanas gadījumu skaitu Latvijā. Centrā norāda, ka iniciatīva vērsta uz pašvaldību sadarbības stiprināšanu, labās prakses apmaiņu un kopīgu rīcību, lai uzlabotu drošību pie ūdenstilpēm un uz ūdens visā valstī. Ar iniciatīvu "Drošība pie un uz ūdens" SPKC aicina visas pašvaldības aktīvi iesaistīties, dalīties ar pieredzi un veidot drošāku vidi iedzīvotājiem.

Pasažieru pārvadātāji vērsušies pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas ar lūgumu atsaukt no amata satiksmes ministru Ati Švinku, ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un Autotransporta direkcija gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos reģionālās nozīmes maršrutu tīklā. Nozares ieskatā krīzes risināšana ar scenāriju gaidīt pārvadātāju maksātnespēju un organizēt jaunus iepirkumus nav saimnieciski un ekonomiski pamatota. Asociācijā norāda arī uz ministra neieinteresētību meklēt dialogu ar nozari. 

Ņemot vērā šīs ziemas zemo gaisa temperatūru un to, ka būtiski pieaugs apkures izdevumi mājsaimniecībām, ekonomikas ministrs Viktors Valainis rosina nekavējoties sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi, lai rastu efektīvus risinājumus iedzīvotāju atbalstam. Ministrs ir devis uzdevumu Ekonomikas ministrijai sazināties ar Valsts enerģētiskās krīzes centru, lai jau iespējami drīz tiktu sasaukta ārkārtas sēde. Ministrijā atzīmēja, ka strauji pieaugušais maksājumu slogs rada nopietnas bažas par iedzīvotāju iespējām norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem šīs ziemas mēnešos. 

Jau ziņots, ka šī gada janvāris Latvijā bijis aukstākais pēdējo 15 gadu laikā un otrs aukstākais pēdējo 30 gadu laikā. Tas tieši ietekmējis siltumenerģijas patēriņu un rezultēsies ievērojami lielākos apkures rēķinos mājsaimniecībām. 

Latvijā lielā pieprasījuma dēļ vairākos veikalos nav iespējams iegādāties kurināmo, aģentūrai LETA atzina aptaujātie uzņēmumi. Tirgotāji norāda, ka veikalos pieprasījums pēc kurināmā ir pieaudzis trīs līdz četras reizes, un līdz ar to ne vienmēr ir iespējams nodrošināt pietiekamus krājumus visos tirdzniecības punktos. Tādējādi atsevišķos veikalos kurināmais šobrīd nav pieejams, īpaši tajos, kas atrodas tālāk no brikešu un granulu ražošanas vietām. Tiek atzīmēts, ja gaisa temperatūra ir nulle grādu, pieprasījums pēc granulām ir apmēram 30 tonnu dienā, savukārt gaisa temperatūrai noslīdot līdz mīnus 10 grādiem un zemāk, pieprasījums var sasniegt 150-200 tonnu dienā. Veikaliem nav iespējams noliktavās uzkrāt mēneša vai divu mēnešu rezerves gan ražošanas, gan piegādes kapacitātes dēļ. Taču panikai neesot pamata, jo tirgotāji cenšoties pēc iespējas nodrošināt pieprasījumu.

Šveices pilsētā Davosā notiekošajā Ekonomikas forumā pulcējas ne tikai politiskie līderi, bet arī biznesa pārstāvji. Viens no ietekmīgākajiem uzņēmējiem – pasaules vērtīgākās kompānijas "Nvidia" vadītājs Jensens Huangs – pasākumā aicināja Eiropu aktīvāk attīstīt mākslīgo intelektu un robotiku. Huangs uzrunā uzsvēra, ka Eiropā ir ļoti spēcīga rūpnieciskā bāze un tā dod iespēju pārlēkt pāri programmatūras laikmetam. ASV patiešām bijusi programmatūras laikmeta līdere, bet mākslīgais intelekts esot programmatūra, kas nav jāraksta, bet jāapmāca. Tāpēc esot nepieciešams uzsākt darbu, lai apvienotu rūpnieciskās un ražošanas spējas ar mākslīgo intelektu, un tas nākotnē ievedīs fiziskā mākslīgā intelekta jeb robotikas pasaulē. 

ASV prezidents Donalds Tramps vakar ir oficiāli izveidojis Miera padomi, ceremonijā Davosā, kur šobrīd notiek Pasaules ekonomikas forums, parakstot tās dibināšanas dokumentu. Sākotnēji "Miera padomes" pilnvaras bija saistītas ar Gazas joslas konflikta noregulēšanu, taču tagad iecerēts, ka šī institūcija varētu sekmēt citu pasaules mēroga konfliktu atrisināšanu. Baltā nama saimnieks iepriekš ir kritizējis ANO un pat neizslēdza iespēju, ka šis veidojums varētu aizstāt ANO, tomēr ceturtdien Davosā ASV prezidents teica, ka "Miera padome" plāno sadarboties ar ANO. Tukmēr diplomāti, kas iepazinušies ar padomes statūtiem, ziņu aģentūrai DPA norādīja, ka tā ir neslēpts izaicinājums ANO.

Turpinām ziņas

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde šodien darba vizītē apmeklē Aizkraukles novadu, lai iepazītos ar izglītības iestāžu darbu un apspriestu izglītības jomas aktualitātes ar pedagogiem un skolēniem. Melbārde kopā ar izglītības iestāžu pārstāvjiem pārrunā aktuālus jautājumus izglītības jomā. Melbārde apmeklēs arī Aizkraukles Profesionālo un Skrīveru Andreja Upīša Skrīveru vidusskolu, kur tikies ar skolēniem, kā arī kopā ar skolas vadību un pedagogiem pārrunās aktualitātes vispārējā izglītībā. Vizīte noslēgsies ar Aizkraukles novada Interešu iniciatīvu centra apmeklējumu.

Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļa par 2026. gada ģeovietu izraudzījusies Salaspils karsta kriteni. Tā ir unikāla ar to, ka izveidojusies nesen - 2021. gadā. Tās pamatnē zem cilvēka veidota uzbēruma un kvartāra nogulumiem atsedzas devona nogulumieži, tajā skaitā augšējā devona Salaspils svītas ģipši. Tā kā ģipši ir Latvijas šķīstošākie ieži, visaktīvāko karsta procesu saistība tieši ar Salaspils svītu Latvijas teritorijā ir acīmredzama. Salaspils svītas ģipšainie ieži ir pakļauti aktīviem karsta procesiem Skaistkalnes, Allažu, Baldones apkārtnē un citur. Salaspils kritene ilustrē karsta procesa kā viena no Latvijas ģeoloģiskajiem apdraudējumiem ietekmi uz apkārtējo vidi

Un vēl

Nākamnedēļ laikapstākļus Latvijā ietekmēs cikloni, tādēļ palaikam snigs, iespējama arī atkala jeb sasalstošs lietus, liecina jaunākās laika prognozes. Sestdien, 24. janvārī, būs daudz mākoņu un vietām mazliet snigs. Svētdiena gaidāma pārsvarā saulaina, pastiprināsies sals - termometra stabiņš vietām, galvenokārt valsts austrumos, no rīta noslīdēs zem -20 grādiem. Sagaidāms, ka pirmdien debesis apmāksies un daudzviet valstī snigs, gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstināsies līdz -4..-10 grādiem. Gan šīs nedēļas nogalē, gan nākamās nedēļas sākumā vējš lēni līdz mēreni pūtīs no austrumu puses.

Nākamnedēļ no dienvidiem tuvosies siltāks gaiss, temperatūra mākoņos paaugstināsies straujāk nekā uz zemes, tādēļ iespējams sasalstošs lietus, īpaši valsts dienvidos. Vienlaicīgi Skandināvijā, Somijā un Krievijas ziemeļu daļā valdīs sals; Latvijā iespējama vēja iegriešanās no ziemeļiem un īslaicīga temperatūras pazemināšanās. Nokrišņu daudzums nākamajā darba nedēļā Latvijā var sasniegt 10-15 milimetrus, kas atbilst aptuveni desmit centimetriem svaiga sniega.