Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 20.janvārī
- Radio1.lv --
- 20 janvaris 2026 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā decembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji; Preiļu novadā darbu uzsāks jauns, mūsdienīgs specializētais transports iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai; un Aicina uz gadskārtu svētkiem “Sēļu sētā” – Meteņiem.
Latvijā decembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina vakar publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Gada inflācija Latvijā decembrī bijusi 3,4%. Patēriņa cenas decembrī gada griezumā pieaugušas visās ES dalībvalstīs. Zemākā inflācija pagājušajā mēnesī reģistrēta Kiprā - 0,1%, savukārt augstāka gada inflācija nekā Latvijā bijusi Rumānijā 8,6. Tikmēr ES vidēji gada inflācija decembrī bijusi 2,3%, bet eirozonā tā veidojusi 1,9%.
Politiskais spēks "Jaunā vienotība" lūdz Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču neizsludināt un virzīt otrreizējai caurlūkošanai Saeimā grozījumus Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā. Pagājušās nedēļas Saeimas lēmums noraidīt Juridiskās komisijas atbalstīto priekšlikumu ir bīstams, jo ļauj pieprasīt kompensāciju no valsts par arestēto mantu vēl pirms procesa noslēguma. Tas rada risku, ka nodokļu maksātāju nauda tiktu izmaksāta par mantu, ko tiesa vēlāk var atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscējamu.
Jau ziņots, ka Saeima 15. janvārī trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, kas paredz, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmēru fiksēs kaitējuma atlīdzināšanas lēmuma pieņemšanas brīdī.
No energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās paredzētā finansējuma vairāk kā 14 miljoni eiro novirzīs Latvijas Onkoloģijas centra ēkas rekonstrukcijas otrā posma īstenošanai. Jau ziņots, ka valdībā pagājušā gada nogalē vienojās Latvijas onkoloģijas centra ēkas rekonstrukcijai piešķirt 48,3 miljonu eiro, tādējādi nodrošinot pilnu finansējumu darbu pabeigšanai. Līdzekļi nodrošināti, pārdalot Latvijai pieejamo Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu no citu nozaru projektiem.
ASV prezidents Donalds Tramps pavēstījis, ka viņam vairs neesot jādomā tikai par miera nodrošināšanu pasaulē, jo pagājušogad viņš tāpat nesaņēma kāroto Nobela Miera prēmiju. Tramps uzskata, ka tagad viņam ir atraisītas rokas cīnīties par ASV interesēm, tai skaitā Grenlandes salas pārņemšanu. Vairāki mediji vēsta, ka Tramps ir nosūtījis vēstuli Norvēģijas premjeram Jūnasam Gāram Stērem. Šāds vēstījums tapis, jo Norvēģijas premjers Stēre nedēļas nogalē nosūtījis Trampam iebildumus pret ASV prezidenta lēmumu uzlikt jaunus ievedmuitas tarifus Norvēģijai un vēl septiņām Eiropas valstīm, kas iebildušas pret Trampa centieniem pārņemt Grenlandi.
Jau ziņots, ka Nobela Miera prēmiju pagājušogad saņēma Venecuēlas opozīcijas līdere Marija Korina Mačado par centieniem veicināt Venecuēlas pāreju no diktatūras uz demokrātiju. ASV karaspēks pēc Trampa rīkojuma gada sākumā sagūstīja autoritāro Venecuēlas līderi Nikolasu Maduro un nogādāja viņu tiesāšanai Ņujorkā. Lai izrādītu savu pateicību, Mačado pagājušonedēļ tikās ar Trampu un uzdāvināja viņam savu Nobela Miera prēmijas medaļu. Norvēģijas Nobela komiteja norāda, ka prēmijas ieguvēji ar medaļu var rīkoties pēc saviem ieskatiem, taču Nobela Miera prēmijas laureāta titulu nav iespējams nodot kādam citam cilvēkam.
Turpinām ziņas
Preiļu novada pašvaldība ir papildinājusi sociālo autoparku ar jaunu, speciāli aprīkotu transportlīdzekli. Jaunais auto nodrošinās operatīvu un drošu pārvietošanos personām ar funkcionāliem traucējumiem, veicinot sociālo pakalpojumu pieejamību visā novada teritorijā. Transportlīdzeklis iegādāts, īstenojot Eiropas Savienības fondu projektu. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas: 918 tūkstoši 459 eiro.
No 2. līdz 28. februārim Aizkraukles novada jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem ir aicināti pieteikt savu ideju novada jauniešu iniciatīvu projektu konkursam. Projekts būs jāīsteno līdz 30. novembrim. Šim mērķim jau otro gadu pēc kārtas ir piešķirti 5 tūkstoši eiro. Katra projekta īstenošanai paredzēts piešķirt līdz 500 eiro. Projekta idejas var būt dažādas - neformālās mācīšanās pasākumi un aktivitātes; aktivitātes brīvā dabā; jauniešu iesaiste brīvprātīgajā darbā; fiziskās aktivitātes; digitālais darbs ar jaunatni un sadraudzības veicināšanas aktivitātes. Projekta pieteikums pašvaldībā jāiesnied līdz 28.februārim.
Un vēl
Februāris pēc senlatviešu tradīcijām ir mēnesis, kad jānoslēdz visus ziemas darbus, jo jau pavisam tuvu ir pavasaris, laiks, kad visa dzīvība mostas, taču, lai šie procesi notiek raiti, tie jāpiesauc caur rituāliem un tradīcijām. 6. februāris senlatviešiem ir bijusi Meteņu diena, kad pēc ilga ziemas miega modināt dzīves spēku gan sevī, gan dabā, ejot ķekatās un budēļos, baudot ēdienus un dzērienus, ejot rotaļās un darot vēl citas aktivitātes. Visu februāri Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļā “Sēļu sēta” ir iespēja pieteikties muzejpedagoģiskai nodarbībai “Gadskārtu svētki”, kurā izkopt Meteņu norises un svinēšanas tradīcijas. Pasākumu mērķauditorija pirmo līdz ceturto klašu skolēni.
Pašvaldībām ir jātiekas ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, lai izrunātu jautājumus par vēja parku attīstību, norāda valdības vadītāja Evika Siliņa. Viņa skaidro, ka pirmdien koalīcijā panākta vienošanās par nepieciešamību abām ministrijām rīkot kopīgu tikšanos ar pašvaldībām, kuras interesē vēja un saules parku attīstības jautājumi. Premjere norāda, ka saistībā ar Viedās ministrijas lēmumu pašvaldībām radušies dažādi jautājumi un neskaidrības, jo šāda situācija ir pirmreizēja un pieredze šādu procesu īstenošanā ir ierobežota. Siliņas uzskata, ka būtu svarīgi, lai abu atbildīgo ministriju ministri kopīgi izrunātu visus jautājumus, kas pašvaldībām vēl nav skaidri.Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Siliņa: Pašvaldībām vēja parku jautājumi jāizrunā ar VARAM un KEM; Šogad ugunsgrēkos dzīvojamā sektorā gājuši bojā jau deviņi cilvēki; un Kur šorīt bijis aukstākais rīts?
Latvija parakstījusi saprašanās memorandu ar Kanādas iepirkumu aģentūru par abu valstu sadarbības stiprināšanu militāro iepirkumu jomā. Saprašanās memorands paredz sadarbību militārā ekipējuma, infrastruktūras un pakalpojumu jomā, veidojot pamatu kopīgu projektu attīstībai nākotnē.
Latvijas Olimpiskajā komitejā pirmdien apstiprināja sastāvu dalībai Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs, delegācijā iekļaujot 65 sportistus, kas startēs deviņos sporta veidos. Nekad iepriekš tik daudz dalībnieku ziemas spēlēs Latvijai nav bijis, un sagaidāms, ka sportistu skaits līdz nedēļas beigām vēl mazliet pieaugs. Lielu daļu delegācijas ar 25 sportistiem veidos vīriešu hokeja valstsvienība, bet 10 Latvijas dalībnieki startēs kamaniņu sportā, kur līdzjutējiem varētu būt lielākās izredzes sagaidīt medaļu.
Kā zināms, 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Milānā un Kortīnā d'Ampeco risināsies no 6. līdz 22. februārim. Olimpiskajās spēlēs sadalīs 116 medaļu komplektus 16 sporta veidos, ko pārvalda astoņas sporta federācijas.
Nestabilās situācijas dēļ Grenlandē sākusies ažiotāža un grenlandieši izpērk izdzīvošanai nepieciešamās preces, ziņo CNN. Grenlandes galvaspilsētas Nūkas veikalu īpašnieki CNN stāsta, ka vietējie iedzīvotāji uztraucas par militārām darbībām un citām nestabilitātes formām, tāpēc tiek izpirkts viss, ko var ilgi uzglabāt, kas nodrošina siltumu un ēdienu, tajā skaitā - kempinga plītis, ilgi uzglabājamie sausie produkti, saldēta un žāvēta pārtika.
Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas policija arvien biežāk publiskā vidē sāk izmantot sejas atpazīšanas tehnoloģijas. Tās var būtiski paātrināt par noziegumiem aizdomās turēto meklēšanu. Londonā patlaban izvietots tūkstošiem novērošanas kameru, un to uzskata par šādā veidā visvairāk kontrolēto galvaspilsētu Eiropā. Divu gadu laikā ar sistēmas palīdzību veiktas tūkstoš 300 aizturēšanas. Tomēr ne visi cilvēki ir apmierināti ar privātuma ierobežošanu, un problēmu atzīst arī atsevišķi tiesību speciālisti. Meklējamo personu sarakstam tiekot pievienoti arī liecinieki vai noziedznieku paziņas, tai skaitā pat 12 gadus veci bērni, un policija nespēj pamatot šādu rīcību.
Turpinām ziņas
Šogad ugunsgrēkos dzīvojamā sektorā gājuši bojā jau deviņi cilvēki. Lai gan ugunsgrēku skaits saglabājies aizvadītā gada līmenī, to sekas ir daudz traģiskākas - 18 dienu laikā ugunsgrēkos gājuši bojā deviņi cilvēki, cietuši 36, bet izglābti 78 cilvēki. Saglabājoties zemai gaisa temperatūrai, iedzīvotāji meklē veidus, kā sasildīties - pastiprināti kurina apkures ierīces un ieslēdz elektriskos sildītājus. VUGD norāda, ka visbiežākās kļūdas, kuras cilvēki pieļauj, ir apkures krāsns pārkurināšana, neaizvērtas apkures ierīces durtiņas, karstu pelnu iebēršana kartona kastē vai plastmasas spainī un tā novietošana verandā. Tāpat biežākās kļūdas saistītas ar to, ka drēbes un apavus žāvē uz apkures krāsns vai elektriskā sildītāja. Biežs ugunsgrēka iemesls ir arī sodrēju degšana dūmvados.
Par 2026. gada kukaini izraudzīts jaunatklājums Latvijas faunā – skudru circenītis. Šīs sugas pārstāvi Latvijā 2022. gadā pirmo reizi konstatēja Aleksandrs Balodis. Sugas atradnes pie mums padara Latviju par sugas izplatības areāla galējo ziemeļu robežu. Kaimiņvalstī Lietuvā suga pirmo reizi tika konstatēta 2017. gadā. Nav skaidrs, vai suga izplatās ziemeļu virzienā klimata pārmaiņu ietekmē, vai līdz šim tikusi nepamanīta tās nelielā izmēra un slēptā dzīvesveida dēļ. Skudru circenīši apdzīvo vairāk nekā 20 dažādu skudru sugu pūžņus, kur zog un barojas ar skudru oliņām, skudru medījumu un skudru veidotajiem ogļhidrātiem un olbaltumvielām bagātajiem izdalījumiem.
Un vēl
Otrdien Latvijā uzausis saltākais rīts kopš 2024. gada 8. janvāra, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informāciju gaisa temperatūra pulksten 5 bija no -10,2 grādiem Ventspilī līdz -20,6 grādiem Mērsragā, -20,9 grādiem Skrīveros un -22,4 grādiem Daugavpilī un Madonā. Atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai lielākais sals agrā rītā bija -21..-23 grādi daudzviet Latgalē un Vidzemē, kā arī vietām valsts rietumu pusē. Zemākā temperatūra pulksten 5 bija -23,2 grādi uz Daugavpils šosejas pie Gostiņiem, Pļaviņās.
Savukart Jekabpilī Zīlānu meteopunktā pulksten 5 bija mīnus 19,3, bet pirms saullēkta pulksten 7 bija mīnus 20,6 grādi. Tas ir bargākais sals valstī kopš 2024. gada 8. janvāra, kad vietām Latgalē gaisa temperatūra sasniedza -30 grādus.
Saules spīdēšanas ilgums kopš ziemas saulgriežiem - 21. decembra - Latvijā palielinājies par aptuveni stundu. Katra nākamā diena būs trīs četras minūtes garāka, bet visstraujāk - par teju piecām minūtēm dienā - saules spīdēšanas ilgums pieaugs martā. Sākot ar 18. martu, diena būs garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris iestāsies 20. martā. Savukārt jau 5. februārī sāksies solārais pavasaris, jo būs noslēdzies gada tumšākais ceturksnis. Gada gaišākie trīs mēneši jeb solārā vasara būs periods no 7. maija līdz 5. augustam.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Eirogrupas sanāksmē par ECB valdes priekšsēdētāja vietnieku nolemj virzīt Vujčiču; Adamovičs Preiļu novadā vēja elektrostaciju būvniecībai noteiktos nosacījumus uzskata par sabalansētiem; un Aizkraukles novadā un Jēkabpilī aicina uz āra publiskajām slidotavām.
Barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi, bet cilvēki, vakar, 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienā, savā "Facebook" profilā paudis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Prezidents uzsver, ka valsts ir cilvēki, kuri krīzē saprot, ka "kopā" nav skaists vārds, bet praktiska izvēle. Viņš atzīmē, ka cilvēki aizstāvēja Latviju nevis tāpēc, ka bija piedzimuši ar kādu īpašu varoņa gēnu. Prezidents uzskata, ka cilvēki piedalījās barikādēs tāpēc, ka tā bija loģiska rīcība un uzsver, ka 1991. gada barikāžu dalībnieki kopā bija liels spēks īstajā vietā un īstajā laikā un, ka arī mūsdienās Latvijas sabiedrība ir liels spēks. Kopš 1997. gada 20. janvāris ir noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu.
Eirogrupas sanāksmē vakar panākta vienošanās par Eiropas Centrālās bankas valdes priekšsēdētāja vietnieka kandidātu virzīt Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču. Iepriekš Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem izvirzītajiem centrālās bankas viceprezidenta kandidātiem, un nominēja Latvijas Bankas pašreizējo prezidentu Mārtiņu Kazāku un Portugāles bijušo finanšu ministru Māriu Sentēnu. Gala lēmumu par nākamo centrālās bankas viceprezidentu martā pieņems Eiropas Savienības līderi.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģijas un onkoginekoloģijas speciālisti aicina vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu uztvert kā efektīvāko profilakses iespēju ne tikai dzemdes kakla vēža, bet arī vairāku citu ar to saistītu onkoloģisko slimību novēršanai. Latvijā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi joprojām ir augsta - 2024. gadā reģistrēti 19 gadījumi uz 100 tūkstoši sieviešu, kamēr Eiropā vidēji tie ir 12 gadījumi. Dzemdes kakla vēzis ir viena no retajām onkoloģiskajām slimībām, kuras attīstību iespējams novērst, jo ir pieejama gan efektīva primārā, gan sekundārā profilakse. Lai būtiski samazinātu saslimstību, Pasaules Veselības organizācija rekomendē sasniegt 90% vakcinācijas aptveri.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par platformā "Telegram" izteiktiem draudiem skolām, kas policijas vērtējumā varētu būt izplatīti no Krievijas. Pirmstiesas izmeklēšana sākta pēc Kriminālkodeksa panta par terorakta draudiem, kas tika publicēti "Telegram" un izplatīti no viltus konta, kas patlaban ir bloķēts. Svētdienas vakarā policija ziņoja, ka saņēmtas apmēram 20 draudu vēstules Lietuvas skolām. Ierakstos apgalvots, ka pirmdien konkrētās Lietuvas skolās, kas bija uzskaitītas, varētu notikt vardarbīgi akti. Policija aicināja sabiedrību nesatraukties un skolas turpināt darbu kā ierasts, vienlaikus saglabājot modrību.
Jau ziņots, ka dažu dienu laikā arī 2023. gada oktobrī pa e-pastu tika izsūtīti tūkstošiem viltus spridzināšanas draudu skolām, bērnudārziem un pašvaldībām visā Lietuvā. Arī Latvijā un Igaunijā tika saņemtas daudzas līdzīgas e-pasta vēstules ar nepatiesiem spridzināšanas draudiem. Lietuvas Valsts drošības departaments toreiz paziņoja, ka tas, visticamāk, bijis mērķtiecīgs un koordinēts naidīgas valsts uzbrukums, kura mērķis ir radīt spriedzi, izraisīt paniku, traucēt un destabilizēt iestāžu darbu un vairot neuzticību.
Pēdējā laikā visā pasaulē palielinās interese par senu ēdienu receptēm. Itālijā jau rūpnieciskā apjomā ražo īpašu plāceni, ar kuru Senās Romas periodā mielojās leģionāri, bet vēlāk – svētceļnieki. Senatnē ēdienam bija arī otra, saldā versija, kurā dominēja griķu miltu, skābo ķiršu ievārījuma un medus garša. Leģionāriem, kuru uzkabe varēja svērt pat 25 kilogramus, tālā ceļā bija nepieciešams kaut kas viegls, ilgi saglabājams un barojošs, tāpēc plāceni var dēvēt par tā laika enerģijas batoniņu. Arī entuziastu un zinātnieku grupa un ražotāji priekšroku deva tieši šim gardumam, kura izgatavošana uzsākta kādā ražotnē pie galvaspilsētas Romas.
Turpinām ziņas
Preiļu novada teritorijas plānojumā vēja elektrostaciju būvniecībai noteiktie nosacījumi ir sabalansēti, komentējot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas jeb VARAM daļēji apturēto teritorijas plānojumu, norāda novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Pašvaldībā skaidro, ka ar VARAM lēmumu ir apturēta Preiļu novada teritorijas plānojuma atsevišķu punktu darbība, kas attiecas uz vēja un saules elektrostaciju būvniecības ierobežojumiem. Preiļu novada teritorijas plānojumā tika noteikta buferzona 1,3 kilometru attālumā no Preiļu pilsētas un ciemu teritoriju robežām vēja elektrostaciju izbūvei, kuru jauda ir 20 kilovati un vairāk. Savukārt Ministru kabineta noteikumi paredz minimālo attālumu 800 metru apmērā. Vietvara norāda, ka attiecīgie ierobežojumi potenciāli skartu divu vēja elektrostaciju izbūvi Preiļu novadā - Saunas un Riebiņu pagastos. Pašvaldība plāno izvērtēt ministrijas norādījumus un rīkoties atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam.
Jēkabpils novada Dzimtsarakstu nodaļas statistika par 2025. gadu liecina, ka pērn reģistrētas 227 laulības. Piedzimuši 226 mazuļi, tajā skaitā divi dvīņu pāri. Populārākie bērnu vāedi, meitenēm - Emīlija, Paula un Adelīna, zēniem - Renārs, Marks, un Teodors. Pagājušā gadā Jēkabpils novadā reģistrēti 640 miršanas gadījumi. Biežākie nāves cēloņi bijuši - sirds, asinsvadu slimības, audzēji, plaušu un nieru slimības, kā arī traumas. Saskaņā ar statistikas pārvaldes datiem 2025. gadā Jēkabpils novadā dzīvoja 38 tūkstoši 833 iedzīvotāji. Tajā skaitā - Jēkabpilī nedaudz vairāk kā 21 tūkstis, Viesītē – tūkstoš 473 un Aknīstē – 931.
Un vēl
Izmantojot ziemīgos laikapstākļus, vairākās Aizkraukles novada vietās izveidotas publiskas slidotavas. Ledus laukums uzliets pie Aizkraukles sporta centra. Tas ir apgaismots, līdz ar to slidot var arī vēlākās vakara stundās. Savukārt par laukuma tīrību jāgādā pašiem slidotājiem. Slidotava izveidota arī Jaunjelgavā – pretī skolas stadionam un arī tā vakaros ir apgaismota. Neliela slidotava izveidota arī pie Mazzalves pamatskolas.
Āra slidotava darbojas arī Jēkabpilī, Pils rajonā. Par to rūpējas SIA “Pils rajona namu pārvalde”.
Foto: Gita Losāne