Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 13.janvārī

Balstoties uz līdzšinējo pieredzi un analītiskā darba rezultātiem, arī šogad visaugstākajam korupcijas riskam ir pakļautas jomas, kas saistītas ar ievērojamu publisko līdzekļu pārvaldību, īpaši publiskie iepirkumi būvniecības un aizsardzības nozarē, kā arī valsts un pašvaldību īstenotie projekti, kurus finansē Eiropas Savienība. Tāpēc arī šogad šo jomu un norišu uzraudzība, kā arī tajos iespējamo korupcijas risku mazināšana ir noteikta kā viena no KNAB galvenajām prioritātēm, kas iekļauta iestādes darbības stratēģijā.

Valsts robežsardzei piegādāts miljoniem eiro vērtais patruļkuģis, kuram dots nosaukums "Bārta". Piektdien, 16. janvārī, Liepājā kuģa karoga iesvētīšanas un projekta noslēgumam veltītie pasākumi. Savukārt Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" notiks projekta noslēguma pasākums ar sarunām par projektu. Jau ziņots, ka 2025. gada 7. jūnijā Iekšlietu ministrija un Valsts robežsardze parakstīja vienošanos par patruļkuģa iegādi Valsts robežsardzes vajadzībām. Projekta kopējās izmaksas ir 6,3 miljoni eiro. 

Rīt sāksies šī gada janvāra valsts aizsardzības dienesta iesaukums, kurā iesaukti 111 jaunieši no visas Latvijas. No visiem iesauktajiem jauniešiem 78 jeb 70% izvēlējušies brīvprātīgu pieteikšanos, savukārt pārējie iesaukti dienestā atlases kārtībā pēc nejaušības principa. Valsts aizsardzības dienests ilgst 11 mēnešus, kuru laikā jaunieši apgūst militārās pamatiemaņas, stiprina fizisko sagatavotību un iegūst zināšanas valsts aizsardzības jomā.

Plašu Polijas koalīcijas politiķu sašutumu raisījis Ungārijas lēmums piešķirt patvērumu bijušajam tieslietu ministram Zbigņevam Zjobro. Prokurori izvirzījuši kopumā 26 apsūdzības pret savulaik vienu no ietekmīgākajiem "Likuma un taisnīguma" vadītās koalīcijas politiķiem. Zjobro, kuram Polijas parlaments novembrī atcēla deputāta neaizskaramību, izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt. Pret Zjobro ierosināta lieta par 26 iespējamiem noziegumiem, to vidū arī par noziedzīgas organizācijas veidošanu, līdzdalību tajā un naudas piesavināšanos aptuveni 35 miljonu eiro apmērā. 

Zviedrijas valdība nolēmusi paplašināt bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spējas, atvēlot tam papildu 15 miljardus kronu jeb 1,4 miljardus eiro, paziņojusi Zviedrijas Aizsardzības ministrija. Mērķis ir aizsargāt kaujas vienības, mobilizācijas spējas, pilsētas un civilo infrastruktūru, tajā skaitā tiltus, dzelzceļa mezglus un kritiski svarīgos objektus, piemēram, atomelektrostacijas un hidroelektrostacijas. 

Turpinām ziņas

Pagājušā gada nogalē Jēkabpils novadā izveidota biedrība “Jēkabpils novada uzņēmēju kopiena”. Tā radīta, lai vietējie uzņēmēji nebūtu katrs pats par sevi, bet varētu satikties, uzklausīt viens otru un augt kopā. Kopienu izveidojuši un valdē darbojas trīs dažādu nozaru uzņēmēji un entuziasti - Gunārs Lankovskis, zīmola “KokuKopa” īpašnieks un koka gultu ražotājs, Inga Rudenoka, grāmatvede, finanšu konsultante, SIA I.R. Grāmatvedības birojs īpašniece un Katrīna Jaunslaviete Kipure, SIA KIPURI FARM īpašniece un zīmola “Kipuru pasta” radītāja. Biedrība ir atvērta dažādu nozaru uzņēmējiem. Ir plānots sniegt atbalstu un konsultācijas arī tiem, kas vēl tikai plāno dibināt savu uzņēmumu. Par iestāšanos biedrībā un citiem jautājumiem iespējams vērsties pie kāda no valdes locekļiem, sazinoties privāti vai pa tālruņa numuru 26364919.

Aizkraukles novada administratīvajā teritorijā ir aizliegts atrasties uz publisko ūdenstilpju ledus. Aizliegums noteikts, izvērtējot personu iespējamo dzīvības un veselības apdraudējumu. Paaugstinātas ledus bīstamības periods noteikts līdz ledus izkušanai. Par aizlieguma pārkāpšanu personai var piemērot naudas sodu līdz 100 eiro. Aizlieguma ievērošanu kontrolēs Aizkraukles novada pašvaldības policija.

Un vēl

Mēneša nogalē skolēnus no visas Latvijas pulcēs Latvijas skolu Ziemas festivāls, piedāvājot sacensības 13 individuālajās un komandu disciplīnās. Dalībai Ziemas festivālā aicinātas pieteikties vispārējās un profesionālās izglītības iestādes. Skolēnu reģistrāciju sacensībām veic skolu pārstāvji festivāla mājaslapā, savukārt skolēni un viņu vecāki par dalības iespējām var interesēties savās izglītības iestādēs. Latvijas skolu Ziemas festivāls norisināsies vienu dienu 30. janvārī Madonas novada  Ērgļos, Briežkalnā un Vestienā. Sacensību programmā iekļauti dažādi ziemas sporta veidi, to vidū biatlons, distanču un kalnu slēpošana, snovbords, hokejs 3x3, slidošana, sniega volejbols, disku golfs un galda hokejs.

Klimata un enerģētikas ministrija pagājušā gada nogalē prēmijās un naudas balvās izmaksājusi kopumā vairāk nekā 320 tūkstoši eiro. Kā skaidro ministrijā, naudas balvas netika piešķirtas visiem darbiniekiem, bet tikai tiem, kuri snieguši būtisku ieguldījumu noteiktu uzdevumu izpildē vai veikuši papildu darba pienākumus. Savukārt novērtēšanas prēmijas piešķirtas darbiniekiem, pamatojoties uz novērtēšanas periodā izvirzīto uzdevumu izpildi, sasniegtajiem rezultātiem un kompetenču attīstību.
 
Paula Stradiņa 130.jubilejas atzīmēšanai par godu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā 21. janvārī notiks pasākums "Medicīna un māksla". Pasākumā caur vēsturi, mākslu un mūsdienu veselības aprūpes pieredzi aktualizēs Stradiņa plašo skatījumu uz medicīnu kā jomu, kur līdzās zinātnei un profesionalitātei nozīmīga loma ir kultūras pieredzei, videi un attieksmei pret cilvēku. Pasākumā piedalīties aicināts ikviens. Ieeja ir bez maksas.
 
Kultūras ministrijai līdz janvāra beigām jāizstrādā informatīvais ziņojums par pārrunu rezultātiem ar Rēzeknes pašvaldību un izvērtētiem iespējamiem risinājumiem "Austrumlatvijas koncertzāles" jeb "Gora" jautājumā. Kultūras ministre Agnese Lāce norāda, ka pirmdien koalīcijas partnerus informējusi par līdzšinējām sarunām ar Rēzeknes pašvaldību. Viņa norādīja, ka kultūras ministrija piedāvās Rēzeknes pašvaldībai vairākus scenārijus par iespējamu sadarbību, un tad lūkos, ko pašvaldība atbildēs uz piedāvājumu. Lāce atzina, ka audits parādot, ka pašvaldība faktiski līdz šim neesot noteikusi specifiskus rādītājus, pēc kā vērtēs, vai kapitālsabiedrība strādā veiksmīgi vai nē. Tāpat auditā esot vairāki elementi, kas saistīti ar grāmatvedības, tehniskām lietām.
 
Jau ziņots, ka pēc "Austrumlatvijas koncertzālē" veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība izvērtē iespēju Latgales vēstniecību "Gors" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu.
 
Zviedrijas ietekmīgais laikraksts "Dagens Nyheter" savā redakcijas komentārā brīdina, ka Ziemeļvalstis vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV un Eiropas lielvalstu drošības garantijām, tādēļ būtu vērts sākt diskusiju par iespēju iegūt pašām savus kodolieročus. Dagens Nyheter" secina, ka Ziemeļvalstis nevar pārāk paļauties uz tādām Eiropas dienvidu valstīm kā Spānija un Itālija, kas nesteidzas palielināt izdevumus aizsardzībai. Medijs uzsver, ka Zviedrija ar savu attīstīto militāro industriju varētu uzņemties svarīgu lomu kodolieroču izstrādē. Rietumeiropā kodolieroči pašlaik ir tikai Francijas un Lielbritānijas rīcībā.
 
Ukraina un Moldova no janvāra kopīgiem spēkiem piemēro stingru muitas un drošības kontroli visam, kas iebrauc Piedņestrā vai izbrauc no tās, vēsta ziņu vietne "Euromaidan Press". Kaut arī Piedņestra starptautiski ir atzīta kā Moldovas daļa, separātiskajā republikā kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem atrodas Krievijas karaspēka kontingents. Pasākumu mērķis ir pārtraukt Krievijas ietekmi Piedņestrā, nesākot karu.
 
Turpinām ziņas
 
Aizkrauklē, Koknesē un Skrīveros divu gadu laikā plānots septiņu ēku telpas pielāgot trešās kategorijas patvertņu izveidei. Patvertnes plānots veidot jau esošajās ēkās, to telpas pārbūvējot un pielāgojot atbilstoši trešās kategorijas patvertnes prasībām. Tās tiks izveidotas trijās vietās Aizkrauklē, divās – Koknesē un vēl divās – Skrīveros. Trešās kategorijas patvertnes paredzētas, lai mazinātu ietekmi no triecienviļņa un šķembām. Iedzīvotāji tajās varēs saņemt aizsardzību ārkārtas situācijās, piemēram, militāra apdraudējuma, kara, sprādzienu vai citu bīstamu notikumu gadījumā. Aizkrauklē patvertnes atradīsies -  Aizkraukles novada vidusskolā,  centrālajā bibliotēkā un Bērnudārzā  “Zīlīte”. Savukārt Koknesē  - bērnudārzā “Gundega” un  Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā, bet Skrīveros - Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā un bērnudārzā “Sprīdītis”.  Patvertņu izveidošanai paredzēts izlietot 320 tūkstoši 611 eiro un tās iekārtot līdz 2027. gada 31. decembrim.
 
22. janvārī Koknesē, Likteņdārzā, norisināsies starptautiska ūdens tūrisma konference "Zilais zelts: ūdens tūrisms kā izaugsmes dzinējspēks un sadarbības tilts" par nozares attīstību Latvijā un Lietuvā. Konference pulcēs ūdens tūrisma uzņēmējus, pašvaldību pārstāvjus un nozares ekspertus no Latvijas un Lietuvas, lai aktualizētu ilgtspējīgas attīstības jautājumus un stiprinātu pārrobežu sadarbību. Dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar dažādu reģionu pieredzi ūdens tūrisma attīstībā. 
 
Un vēl
 
Aukstajā laikā Pārtikas un veterinārais dienests aicina dzīvnieku īpašniekus būt vērīgiem un atbildīgiem, rūpējoties par saviem dzīvniekiem. Dienestā norāda, ka aukstums un sals visvairāk iedarbojas uz suņiem, kas visu laiku dzīvo ārā. Viņi bez pienācīgas aprūpes ir uzskatāmi par atstātiem bezpalīdzīgā stāvoklī, un šāda darbība var tikt kvalificēta kā cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku. Jāatceras, ka zemā temperatūrā dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, nepieciešamas papildu kalorijas organisma sasildīšanai un dzīvības procesu uzturēšanai. Lai dzīvniekus pienācīgi pasargātu no aukstuma iedarbības, suņu būdas ir jānosiltina. Aukstā laikā ārā dzīvojošam sunim jādod kalorijām bagātāka barība un jāpalielina barības deva. Ūdens suņa bļodā sasalst ātri, tāpēc jādod iespēja padzerties siltu ūdeni. Diemžēl arī viss iepriekšminētais nenodrošina ķermeņa siltuma saglabāšanu, ja temperatūra noslīd zemāk par mīnus 20 grādiem, naktī sunim jādod iespēja pārnakšņot telpās. Arī lopkopjiem jārūpējas par dzīvniekiem, nodrošinot tos galvenokārt pietiekamā daudzumā ar barību un ūdeni.

Pirms 35 gadiem pēc Padomju armijas asiņainā uzbrukuma civiliedzīvotājiem pie televīzijas torņa Viļņā 13. janvārī iedzīvotāji arī Rīgā sāka pulcēties Doma laukumā, lai aizstāvētu Latvijai stratēģiski svarīgus objektus. Pilsētā sāka ierasties arī smagā lauksaimniecības tehnika, lai celtu barikādes. Godinot barikāžu aizstāvjus, no šodienas, 13. janvāra, līdz 20. janvārim Rīgā un citviet Latvijā noritēs koncerti, piemiņas pasākumi, ekskursijas, atmiņu stāstu vakari, foto izstādes un citas aktivitātes. Šodien sešos vakarā Rīgā Zaķusalā pie Latvijas Televīzijas notiks 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres pasākums. Paredzēts, ka pasākumā vairāk nekā 100 jaunsargi dos svinīgo solījumu un sadziedāsies. Uz pasākumu pašvaldības organizētā braucienā dosies arī jēkabpilieši, jo tieši Jēkabpils pilsētas un novada iedzīvotāji sargāja barikādes Zaķusalā.
 
"Jaunās vienotības" pozīcija jautājumā par kriminālatbildības noteikšanu par dalību karteļos nav mainījusies, un partija ir gatava priekšlikumus iesniegt atkārtoti. Arī "Progresīvo" Saeimas frakcija paziņojusi, ka tā atbalsta kriminālatbildības noteikšanu personām, kas iesaistītas karteļos, un aicina to atbalstīt arī citas Saeimas frakcijas. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība neatbalsta kriminālatbildības noteikšanu uzņēmumu darbiniekiem par aizliegtu tirgus vienošanos slēgšanu. ZZS uzskata, ka jau esošajai likumdošanai ir pietiekami instrumentu, lai pārkāpējus sauktu pie atbildības.
 
Īstermiņa mājokļu un telpu izīrētāji vērsušies Saeimā, paužot savu neizpratni par Valsts ieņēmumu dienesta prasību nomaksāt pievienotās vērtības nodokli ar atpakaļejošu datumu. Pērn vasarā spēkā stājās jauns PVN regulējums, kas cita starpā izīrētājiem prasījis nomaksāt PVN par visiem darījumiem pēdējo trīs gadu laikā. Daļai mazo uzņēmēju tās ir nepaceļamas summas, kādēļ viņi atturas no reģistrēšanās. Valsts ieņēmumu dienestā skaidro, ka pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā bijis jau iepriekš, un par to iesaistītās puses tikušas informētas. Šodien šo jautājumu skataSaeimā.
 
ASV vakar apsūdzēja Krieviju "bīstamā un neizskaidrojamā" kara eskalācijā Ukrainā, kas notiek laikā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija mēģina virzīt uz priekšu sarunas par mieru. ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē par miera un drošības uzturēšanu Ukrainā ASV vēstnieka ANO vietniece Tamija Brūsa īpaši uzsvēra Krievijas vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes "Orešņik" raidīšanu uz Ļvivas apgabalu, kas notika naktī uz piektdienu. Brūsa paziņoja, ka ASV izsaka nožēlu par "satriecošo upuru skaitu" šajā karā un nosoda Krievijas pastiprinātos uzbrukumus Ukrainas enerģētikai un pārējai infrastruktūrai.
 
17 miljoni Polijas mājsaimniecību saņems rokasgrāmatu, kurā būs aprakstīts, kā sagatavoties un rīkoties ārkārtas gadījumos. Rokasgrāmatā būs iekļauti ieteikumi ne tikai darbībām dabas katastrofu, bet arī gaisa uzbrukumu, terorisma draudu un ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču izmantošanas gadījumā. Rokasgrāmatas beigās ir uzskaitīti desmit drošības "baušļi", piemēram, nodrošināt mājās pietiekami daudz pārtikas vismaz trim dienām, kā arī pārbaudīt, kur atrodas tuvākā patvertne, un sagatavot evakuācijas somu. 
Mājsaimniecībām izsūtīs drukātas rokasgrāmatas poļu valodā, bet internetā būs pieejama bukleta versijas gan poļu, gan angļu valodās.
 
Turpinām ziņas
 
Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par sabiedrībai nozīmīgām sociālās dzīves un kultūras norisēm mūsdienu Sēlijā un noteiktu vispārīgas kultūras vērtības, tiek veidots Sēlijas kultūras kanons. Topošo kanonu veido deviņas sadaļas - nemateriālais kultūras mantojums, materiālais kultūras mantojums, kulinārais mantojums, vide un ainava, valodas, literatūra, personības, konkurss "Sēlijas sudrabs" un mūsdienu sabiedriskie procesi Sēlijā. Iedzīvotāji aicināti domāt ne tikai par jau pazīstamām un stabilām vērtībām, bet arī mūsdienu notikumiem un personībām. Links uz anketu atrodams portālā radio1.lv.
 
Aizkraukles novadā aicina uzņēmējus un organizācijas pieteikt savu dalību projektā “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei”. Pieteikšanās 3. kārta ir atvērta līdz 15. janvārim. Piedaloties projektā, ir iespēja dalīties profesionālajā pieredzē un zināšanās, vadot bērniem un jauniešiem nodarbības. Norises var būt dažādas – praktiskas darbnīcas, eksperimenti, laboratorijas darbi, simulācijas, diskusijas ar nozares profesionāļiem, radošas nodarbības un citas izglītojošas aktivitātes. Tās var būt piemērotas plašam vecuma lokam – no pirmsskolas vecuma bērniem līdz vidusskolēniem un profesionālās izglītības audzēkņiem. Plašāka informācija Aizkraukles novada pašvaldības tīmekļa vietnē.
 
Un vēl
 
Lai gan vairākas dienas Latvijā valda sals, ledus uz ūdenstilpēm joprojām vietām ir plāns un nedrošs. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta jaunākā informācija liecina, ka šogad divi cilvēki izglābti pēc ielūšanas ledū, bet diviem cilvēkiem ledus bijis liktenīgs. Tomēr lielu daļu makšķernieku un citu ziemas prieku baudītāju tas neattur ignorēt noteikumus un brīdinājumus, lai kāptu uz nedroša ledus. Ja tomēr tiek pieņemts lēmums doties uz ledus, nekādā gadījumā nevajadzētu būt vienam, un jāatceras, ka arī pie gaidāmiem mīnusiem ledus var būt mānīgs. Upju sašaurinājumos, pie niedrēm, upju un kanalizācijas ietekām, un tur noteikti nevajadzētu staigāt. Iepriekšējo gadu statistika rāda – 2024. gadā ielūšana ledū prasīja piecu cilvēku dzīvības, bet seši tika izglābti. Savukārt 2025. gadā bojāgājušo skaits trīskāršojās. 
 

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, liecina Centrālajā statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām decembrī bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pieaugot elektroenerģijas cenām.

Latvijā sasniegta lielākā asinsdonoru aktivitāte pēdējo 13 gadu laikā, tomēr vienlaikus audzis arī ārstniecības iestāžu pieprasījums pēc asinīm. Visā Latvijā pilnasinis ziedotas 63 tūkstoši 707 reizes, kas ir par tūkstoš 375 reizēm vairāk nekā gadu iepriekš. Kopējais donoru skaits pērn pieaudzis līdz 36 tūkstoši, kas ir par tūkstoti vairāk kā 2024.gadā. Palielinoties donoru aktivitātei, audzis arī ārstniecības iestāžu pieprasījums pēc asinīm. Būtiski - par 9% - pieaudzis pieprasījums pēc 0 rēzus negatīvās asinsgrupas. Šī asinsgrupa ir universāla un salīdzinoši reta, tāpēc 0- donori vienmēr ir īpaši nepieciešami un gaidīti. Pērn vidējais donora vecums bija 39 gadi, bet pirmo reizi visbiežāk ziedot nāca 31 gada vecumā. Šobrīd centrā gaidīti visu asinsgrupu donori, īpaši 0- un A- jeb abu grupu negatīvā rēzus faktora asinis.

Latvijā stiprināta radiācijas uzraudzība, modernizējot novecojušās tehnoloģijas un atjaunošanā ieguldot 404 tūkstoši eiro. Radiācijas uzraudzība ir obligāta visā Eiropā kopš Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas 1986. gadā. Latvijā radiācijas apjomu mēra vairāk nekā 20 punktos. Turklāt tās līmeni uzrauga ne vien gaisā, bet arī ūdenī. Divās vietās Daugavā tiek mērīts arī tas, lai no Baltkrievijas pa ūdens ceļiem nenonāk radionuklīdi.

Krievijas robežsargi uz Igaunijas un Krievijas robežas esošā Lemmijerva ezera ledus aizturējuši piecus Latvijas pilsoņus, kas bija neatļauti šķērsojuši robežu, bet pēc dienas atļāvuši viņiem atgriezties Igaunijā, ziņo Igaunijas reģionālais laikraksts "Louna-Eesti Postimees". Izdevums vēsta, ka 11. Janvāra rītā Igaunijas robežsargs konstatējis, ka piecas personas šķērsojušas Igaunijas un Krievijas robežu, kas iet pa Lemmijerva ezeru. Notikuma vietā ieradies Krievijas kuģis uz gaisa spilvena, kas nogādājis pārkāpējus Krievijas robežsardzes postenī. 12. janvārī notikusi Igaunijas un Krievijas robežsargu tikšanās, pēc kuras Latvijas pilsoņiem atļauts atgriezties Igaunijā.

ASV Kongresa apakšpalātā iesniegts likumprojekts par Dānijas autonomās teritorijas Grenlandes aneksiju, ko sagatavojis Pārstāvju palātas loceklis republikānis Rendijs Fains. Pārstāvju palātas mājaslapā publicētā likumdošanas iniciatīva tiek raksturota kā "zīmīga" un vērsta uz ASV nacionālās drošības stratēģisko interešu aizsardzību Arktikā. Par likumprojekta mērķi norādīta Ķīnas un Krievijas radīto draudu ierobežošana. Likumprojekta anotācijā tiek uzsvērts, ka globālās konkurences apstākļos, ASV nevar atļauties naidīgu valstu ietekmes pieaugumu stratēģiski nozīmīgajā Arktikas reģionā. Fains apgalvo, ka tas, kas kontrolē Grenlandi, kontrolē galvenos Arktikas jūras ceļus un drošības arhitektūru, kas aizsargā Savienotās Valstis.

Turpinām ziņas

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien Rīgas pilī tikās ar Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētāju Raivi Ragaini, pārrunājot pašvaldības iestāžu un operatīvo dienestu gatavību iespējamiem plūdiem Daugavā. Jau ziņots, ka, vērojot straujās ūdens līmeņa izmaiņas Daugavā, pagājušajā nedēļā notika Jēkabpils novada civilās aizsardzības komisijas sēde, taču līdz sēdei situācija Daugavā bija stabilizējusies. Ūdens līmenis Daugavā patlaban ir zems, taču pašvaldība un atbildīgie dienesti turpinās sekot līdzi ledus kustībai un ūdens līmeņa izmaiņām līdz pat ledus iziešanai.

Šodien, 13.janvārī aprit trīs gadi kopš plūdu kulminācijas Jēkabpilī 2023.gadā, ko radīja lielā vižņu masa Daugavā, izveidojot sastrēgumu. Tika izsludināts sarkanais brīdinājums, un riska vietu iedzīvotāji evakuējās. Tā Jēkabpilī bija vairākus gadu desmitus nepieredzēta situācija. 2023.gada janvāra plūdos Jēkabpilī tika izskaloti arī ceļi un ielas, bojātas kanalizācijas sistēmas. Tāpat nācās vairākas dienas nemitīgi stiprināt nedrošo aizsargdambi, kurā bija radušās sūces, un šīs izmaksas bija 2,6 miljoni eiro, ko valsts pēcāk pašvaldībai kompensēja.

2023. gada janvāra plūdos vižņu masas un ūdens spiediena dēļ uzbērums sāka brukt. Dienām un naktīm simtiem cilvēku strādāja, lai glābtu dambi un pilsētu.  Tika izsludināts sarkanais brīdinājums par plūdiem. Jēkabpils pašvaldība aicināja iedzīvotājus nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām, nodrošinot autobusus. Naktī uz 14.janvāri Daugava ienāca pilsētā lejpus Jēkabpils appludinot bijušo Lauktehnikas teritoriju, tur esošos uzņēmumus, Pļaviņu, Zvejnieku, Mežrūpnieku, Bebru ielas, mājas un to apkārtnes. Ūdenī bija ne tikai ielas, pagalmi un pagrabi, bet arī māju pirmie stāvi. 14. janvārī ūdens līmenis sasniedza 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta.

Plūdu mazināšanā un aizsargdambja stiprināšanā iesaistījās pašvaldības dienesti, pašvaldības policija, zemessardze, vietējie uzņēmēji un iedzīvotāji. Visi strādāja diennakts režīmā. 16. janvārī ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils lēnām samazinājās, tādēļ Daugavas labā krasta iedzīvotāji varēja atgriezties mājās, bet 17. janvārī tika atcelta evakuācija Daugavas kreisajā krastā. 2023.gada janvāra plūdos kopumā applūda aptuveni 450 privātmāju. Savukārt pagājušā gada Lāčplēša dienā, Jēkabpilī pabeigts dārgākais būvniecības projekts pilsētas vēsturē – Daugavas aizsargdambja pārbūve. Ieguldot teju 17 miljonus eiro.

Un vēl

Vismaz līdz februāra sākumam gaisa temperatūra Latvijā saglabāsies zem normas, liecina pašreizējās laika prognozes. Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem nākamās trīs nedēļas Latvijā būs aukstākas nekā ierasts. Iespējams, pēc 20. janvāra ieplūdīs liels sals no Sibīrijas - gaisa temperatūra brīžiem var pazemināties līdz -30 grādiem. Tuvākajās naktīs vietām valstī, galvenokārt austrumu novados, izklīstot mākoņiem, termometra stabiņš var noslīdēt nedaudz zem -20 grādiem. Sagaidāms, ka janvāra otrajā pusē būs maz nokrišņu un bieži spīdēs saule. Stiprāka snigšana, kā arī putenis gaidāms 14. janvāra vakarā un naktī uz 15. janvāri Rietumlatvijā. Šis mēnesis Latvijā, visticamāk, būs aukstākais janvāris kopš 2016. vai pat 2010. gada.